Vides organizāciju iniciatīva “Zaļais barometrs”, tostarp Latvijas Ornitoloģijas biedrība, aicina Saeimu likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” (1325/Lp14) pieņemšanas 3. lasījumā nepieļaut, ka saimnieciskās darbības atļauja kļūst par iespēju neievērot dabas aizsardzības likumus un atbrīvo no kriminālatbildības par būtiska kaitējuma nodarīšanu īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem.
Otrajā lasījumā atbalstītais jaunais Krimināllikuma 115.² pants paredz atbrīvot personu no kriminālatbildības par īpaši aizsargājamu sugu, to dzīvotņu vai biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu, ja persona veikusi normatīvajos aktos atļautu saimniecisko darbību. Vides organizāciju ieskatā šāds jauna, vispārēja izņēmuma ieviešana var būtiski vājināt dabas aizsardzību un neatbilst Krimināllikuma būtībai un likumprojekta mērķim – pārņemt ES direktīvu par noziegumiem pret vidi un stiprināt aizsardzību pret būtisku kaitējumu videi.
Nav pierādījumu, ka godprātīgi zemes īpašnieki tiktu nepamatoti kriminalizēti
“Viena likuma ievērošana neatbrīvo no atbildības ievērot pārējos likumus. Saimnieciskās darbības atļauja nedrīkst kļūt par automātisku atļauju iznīcināt īpaši aizsargājamas sugas vai biotopus. Ja nodarīts būtisks kaitējums un persona zināja vai tai bija jāzina par aizsargājamo dabas vērtību klātbūtni, atbildības jautājums ir jāvērtē pēc būtības, nevis jāizslēdz tikai tādēļ, ka konkrētajai saimnieciskajai darbībai bijusi izsniegta atļauja. Ierosinātā panta nepieciešamība ir būtiski pārspīlēta, tā nav pierādīta ar faktiem vai līdzšinējo kriminālatbildības piemērošanas praksi. Neviens godprātīgs un likumpaklausīgs zemes īpašnieks, kurš nejauši vai aiz nezināšanas ir nodarījis postu dabai, netiek saukts pie kriminālatbildības”, pauž biedrības “Zaļā brīvība” biodaudzveidības eksperts Valters Kinna.
Kriminālatbildība par aizsargājamu dabas vērtību iznīcināšanu Latvijā tiek ierosināta un piemērota ļoti reti. Lai pārkāpums kvalificētos par krimināli sodāmu, ir nepieciešams pierādīt nodomu, pārkāpumā nodarītā kaitējuma būtiskumu un citas pazīmes. Līdz šim tiesu praksē Latvijā zināmi divi gadījumi, kur par dabas vērtību iznīcību, balstoties uz 115. pantu, piemērota kriminālatbildība, abos gadījumos rīcība ir bijusi apzināta un tīša (piemēram, par mērķtiecīgu lielā ķīra olu iznīcināšanu). Nav tādu gadījumu, kad kriminālatbildība pēc šī panta būtu piemērota labticīgai personai par nejaušu vai neparedzētu kaitējumu dabai, veicot saimniecisko darbību atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Turklāt Krimināllikumā jau šobrīd ir iestrādāts papildus drošības mehānisms, kas šādas situācijas nošķir no krimināli sodāmas rīcības, proti, Krimināllikuma 10. panta ceturtā daļa nosaka, ka nodarījums nav krimināli sodāms, ja persona “neparedzēja, tai nevajadzēja un tā nevarēja paredzēt savas darbības vai bezdarbības kaitīgo seku iestāšanos”. Mazāku pārkāpumu gadījumā par dabas vērtību iznīcināšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.
Jaunais regulējums – veids, kā dekriminalizēt apzinātu pārkāpumu vai ļaunprātību
Piedāvātā norma dos iespējas atbrīvot no krimināllatbildības, ja ir iegūta saimnieciskās darbības atļauja. Tas var attiekties arī uz situācijām, kad persona par aizsargājamo dabas vērtību klātbūtni zināja vai tai bija pienākums par tām zināt. Šādas situācijas iespējamību labi ilustrē mežizstrādes piemērs. Valsts meža dienests, izsniedzot ciršanas atļaujas, sistemātiski neinformē meža īpašniekus, ja teritorijā ir konstatētas aizsargājamas sugas vai dzīvotnes, pat ja par tām ievietota informācija dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”, jo pagaidām to neparedz dienesta darbību regulējošie normatīvie akti. Līdz ar to, neskatoties uz dabas vērtību klātbūtni, ciršanas atļauja tik un tā tiek izsniegta, un atbildība par Sugu un biotopu aizsardzības likuma ievērošanu, kas aizliedz īpaši aizsargājamo sugu iznīcināšanu, paliek katra īpašnieka paša ziņā. Tāpat arī ne visos gadījumos aizsargājamās sugas atradne ir zināma vai reģistrēta. Ja tiks pieņemts jaunais 115.² pants, īpašnieks varēs apelēt pie iestādes izdotās atļaujas, pat, ja pats apzināti būs iznīcinājis, piemēram, melnā stārķa ligzdu.
Šādā situācijā piedāvātā norma būtiski samazinātu likumpārkāpuma risku tiem, kuri turpina saimniecisko darbību teritorijās ar zināmām vai potenciālām dabas vērtībām. Apdraudētas melnā stārķa un jūras ērgļa ligzdošanas vieta, iznīcinātas mazo ērgļu ligzdas, izcirsti ES nozīmes biotopi – šie ir daži vides organizāciju piefiksētie gadījumi, kad mežizstrādātāji, tostarp valsts uzņēmumi un pat zinātniskās institūcijas izcērt mežus ar augstu dabas vērtību. Atsevišķos gadījumos dokumentēts arī tiešs kaitējums īpaši aizsargājamu sugu dzīvotnēm, tostarp situācijās, kurās pastāv pamatotas bažas, ka informācija par šīm dabas vērtībām apsaimniekotājam iespējams bija zināma. Daudzi ES nozīmes meža biotopi ārpus aizsargājamām teritorijām un mikroliegumiem nav juridiski aizsargāti, savukārt īpaši aizsargājamo sugu aizsardzību nosaka Sugu un biotopu aizsardzības likums neatkarīgi no tās atrašanās vietas. Ja, piemēram, izcērtot ES nozīmes aizsargājama meža biotopu tiktu konstatēts, ka tajā atradusies arī īpaši aizsargājamas sugas dzīvotne, kriminālatbildību nebūtu iespējams piemērot, arī ja kaitējums būtu būtisks.
Saeimai vēl ir iespēja kļūdu labot
Saeimas Juridiskā komisija jau iepriekš atbalstīja strīdīgās normas izslēgšanu no grozījumiem Krimināllikumā, taču šis priekšlikums neguva Saeimas vairākuma atbalstu likumprojekta 2. lasījumā. 22. septembra Juridiskās komisijas sēdē par šo jautājumu paredzēts diskutēt atkārtoti, un kompromiss joprojām ir iespējams. Vairāki deputāti ir iesnieguši priekšlikumus, kas varētu būtiski mazināt strīdīgās normas radītos riskus dabas aizsardzībai.
“Zaļā barometra” organizācijas cer, ka komisijai izdosies rast risinājumu un Saeima 3. lasījumā nepieņems regulējumu, kas vājinās atbildību par būtiska kaitējuma nodarīšanu aizsargājamām dabas vērtībām.
Projektu “Zaļais barometrs” īsteno Latvijas ietekmīgākās vides nevalstiskās organizācijas – Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Latvijas Dabas fonds, Zaļā brīvība, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija un Pasaules Dabas Fonds. Iniciatīvas mērķis ir uzraudzīt un vērtēt politiskās norises saistībā ar dabas un vides jautājumiem.