Goda biedri
Zigrīda Jansone
Par LOB goda biedri ievēlēta 2004. gadā.
Z. Jansone vairāk nekā 40 gadus mācījusi dabas zinības Cieceres internātpamatskolā, tajā pašā laikā ik brīvs brīdis pavadīts dabā, pētot putnus. Viņa atzīst, ka nopietna interese par putniem sākusies ar somzīlītēm, 70. gados. Kopš tā laika gan putnu izpētes un aizsardzības labā, gan sabiedrības izglītošanā un iesaistīšanā paveikts apbrīnojami daudz.
Z. Jansone aktīvi iesaistījusies meža mikroliegumu (ērgļiem, melnajiem stārķiem u.c.) izveidē vismaz 20 mežniecībās un devusi nozīmīgu ieguldījumu Sātiņu dīķu lieguma un Zvārdes dabas parka izveidošanā. Z. Jansone vadījusi LOB Saldus reģionālo grupu, bijusi abu Latvijas ligzdojošo putnu atlantu koordinatore Saldus rajonā un regulāri rakstījusi par dabu vietējā laikraksta “Saldus zeme” dabas lapā “Dzērveņstīga”.
Pēteris Blūms
Par LOB goda biedru ievēlēts 2018. gadā.
“Bioloģijas doktors Pēteris Blūms, draugu un kolēģu biežāk gan godāts mīļvārdiņos par Piču vai Pici, 2008. gada 29. aprīlī svin 70. mūža gadskārtu. Tas ir mūžs, kura dominante ir bijusi un joprojām ir putni un to pētniecība. Dzimis Liepājā, skolojies Strazdē un Talsos. Ar putniem nopietni “saslimis” jau skolas gados. Būdams 8. klases skolnieks, 1953.gada pavasarī ierodas Rīgā Zinātņu akadēmijas Bioloģijas institūtā un kļūst par tā brīvprātīgo līdzstrādnieku – putnu gredzenotāju. Pēc vidusskolas beigšanas 1956.-1961. gads tiek aizvadīts studijās LVU Bioloģijas fakultātē, seko darbs LVU Zooloģijas muzejā un no 1971. gada ZA (vēlāk LU) Bioloģijas institūtā, sākumā jaunākā zinātniskā līdzstrādnieka, vēlāk vadošā pētnieka amatā. 1991. gada rudenī P. Blūms tiek komandēts uz Misūri – Kolumbijas universitāti ASV. Šis komandējums “ieildzis” līdz pat šim brīdim. Īsās jubilejas rindās nav iespējams ietvert mūža devumu. Ja nu tomēr jubilāra ceļš zinātnē jāieskicē, jāsāk ar Papi. P. Blūms ir to pētnieku skaitā, kuri sāka migrējošo putnu masveida gredzenošanu, liekot pamatus ornitoloģiskā lauka stacionāra izveidei. Sešdesmito gadu vasaras pagājušas lauča pētījumos Engures un Babītes ezeros, tostarp lietojot nule kā Latvijā izstrādāto “plastilīna gredzenu” metodi. Šā darba rezultātā 1970. gadā iegūts bioloģijas zinātņu kandidāta grāds (1992. gadā pielīdzināts bioloģijas doktora grādam) un 1973. gadā izdota monogrāfija “Laucis (Fulica atra L.) Latvijā” (krievu val.). Piebildīsim, ka līdztekus lauča pētījumiem P. Blūms kopā ar J. Baumani sarakstīja pirmo putnu lauka noteicēju latviešu valodā “Latvijas putni”, kas piedzīvoja divus izdevumus (1969. un 1972.g.). Nākamā P. Blūma “lielā mīlestība” ir vispusīga brūnkakļa ekoloģijas izpēte, kas balstīta uz tikko šķīlušos pīlēnu, perējošo mātīšu un tēviņu masveida gredzenošanu un ikgadēju kontroli. Pīļu populāciju ekoloģijas pētījumu iniciatora un vadītāja Harija Mihelsona pāragrā aiziešana loģiski izvirzīja Pēteri Blūmu par šo pētījumu vadītāju Latvijā. Tika izdota kolektīva monogrāfija “Migrējošo pīļu populāciju ekoloģija Latvijā” (autori H. Mihelsons, A. Mednis, P. Blūms; krievu val., 1986.g.). Viņa spalvai pieder arī fundamentāli Eirāzijas lauču un brūnkakļu migrāciju pētījumi pēc gredzenošanas datiem (starptautiskas monogrāfijas “Austrumeiropas un Ziemeļāzijas putnu migrācijas”, Maskava, 1982. un 1989.g., krievu val.). Taču pasaulē brieda lielas pārmaiņas, un P. Blūms 1991. gada rudenī devās komandējumā uz ASV. Izrādījās, ka viņš zinātnei un Latvijai lielāku labumu var dot ASV, nekā atgriežoties mājās un cīnoties par izdzīvošanu. Paralēli darbam Amerikas putnu pētniecībā P. Blūms ķērās pie sava lielā sapņa īstenošanas – Bioloģijas institūta ornitologu kopš 1958. gada vākto pīļu ekoloģijas datu apstrādes un publicēšanas angļu valodā nopietnākajos nozares zinātniskajos žurnālos, tādējādi tos ievadot pasaules zinātnes apritē.
Šajos gados uz Engures materiāliem balstītu, P. Blūma kopā ar kolēģiem Latvijā un ASV sarakstītu rakstu skaits ir sasniedzis 18. Arī P. Blūma veikums Amerikas pīļu pētniecībā saistīts ar Latvijā radītās “plastilīna gredzenu” metodes lietošanu. Tā Picim ļāvusi daudz ko interesantu uzzināt par divām dobumperētājām pīlēm – koku pīli un cekulaino gauru. Viņš daudz darījis, lai šī metode plašāk ieviestos visā Ziemeļamerikas kontinentā. Vismaz 90 zinātniski raksti un 5 monogrāfijas ir P. Blūma devums 70 gados.”
Jānis Vīksne (no publikācijas žurnāla “Putni dabā” 2008/1 numurā)
Aivars Mednis
Par LOB goda biedru ievēlēts 2018. gadā.
“1938. gada 8. martā Jelgavas apriņķa Vilces pagastā ir dzimis Aivars Mednis – kā pats saka – “ar dabu saistīts puika”. Mammas māsa ir bioloģijas un ģeogrāfijas skolotāja, radi – lieli makšķernieki. Skolas gados saite ar dabu lielākoties ir makšķerēšana, tādēļ pēc Vilces pamatskolas un Rīgas 1. vidusskolas beigšanas 1956. gadā jaunais dabaspētnieks uzsāk studijas Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultātē un grib kļūt par ihtiologu. Tomēr pirmajā kursā mācās divi puiši – Pēteris Blūms un Jānis Kalve, kuriem jau ir pieredze putnu gredzenošanā un pētniecībā, un tie aizrauj sev līdzi kursabiedrus – Viesturu Klimpiņu, Ilgvaru Krēgeru un arī Aivaru Medni. Pēc pirmajām obligātajām praksēm Tērvetē un Ogresgalā, pirmajā individuālajā praksē 1959. gadā uz Puzes un Usmas ezeriem pētīt ūdensputnus Aivars dodas kopā ar savu aizrautīgo kursabiedru Pēteri. 1960. gadā pētījumi tiek turpināti Engures ezerā, un 1961. gadā tiek aizstāvēts diplomdarbs “Ūdensputnu kvantitatīvās uzskaites metodes un to pārbaude” (vadītājs – profesors Jānis Lūsis). Pēc diplomdarba aizstāvēšanas profesors Jānis Lūsis aicina jauno zinātnieku turpināt studijas aspirantūrā, kur pēc Harija Mihelsona ieteikuma pielāgot Latvijas apstākļiem somu ornitologa Einara Merikallio (1888-1961) izstrādātās meža dziedātājputnu kvantitatīvo uzskaišu metodes. Trīs gadus tiek vākts materiāls disertācijai – agros rītos skaitīti dziedātājputni, sprausti mietiņi, veikta teritoriju kartēšana, tomēr datu ir par maz, lai aizstāvētu disertāciju, un pēc teorētiskā kursa beigām 1964. gada rudenī Aivars sāk strādāt Zinātņu akadēmijas Bioloģijas institūtā par laborantu (sākumā pat Botānikas laboratorijā). Lai gan vēl divus gadus Aivara amats ir bibliotekārs (jo tam maksā lielāku algu), vasarās Aivars ir atgriezies pie diplomdarba tēmas – pīļu pētniecības Engures ezerā. H. Mihelsons piedāvā iespēju vākt datus disertācijai Engurē, un tā Aivars Mednis un Georgs Lejiņš līdz 1970. gadam kļūst par atbildīgajiem pīļu pētniekiem Engures ezerā. 1970. gadā izsenis slavenajā Baltijas studentu pilsētā Tērbatā, ko nu jau sauc par Tartu, Aivars, vienā laikā ar savu kursabiedru Pēteri Blūmu, aizstāv disertāciju: “Savvaļas pīļu vairošanās bioloģija un to resursu atjaunošana Latvijā” (vadītājs H. Mihelsons, oponenti – prof. Eriks Kumari un Egons Tauriņš). Turpmāk Aivara galvenie pētījumi arī ir par pīlēm, īpaši platknābi. Aivars piedalījies trīs monogrāfiju sarakstīšanā, publicējis vairāk par 100 zinātnisku rakstu, kā arī vadījis studentu – Agnijas Graubicas, Jāņa Granāta un šo rindu autora zinātniskos darbus (t.sk. vienu diplomdarbu, vienu bakalaura darbu, divus maģistra darbus un vienu disertāciju).
Aivars Mednis ir Latvijas Ornitofaunistikas komisijas loceklis kopš tās dibināšanas un ilgus gadus bijis tās sekretārs. Aivars ir Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) biedrs kopš tās dibināšanas. Aktīvi piedalījies datu vākšanā Latvijas ligzdojošo putnu atlantiem, t.sk. pirmā atlanta laikā atkal piedalījies dziedātājputnu kvantitatīvajās uzskaitēs, kuras savulaik pats Latvijā aizsācis, vākdams datus disertācijai. Piedalījies LOB putnu noteicēju tapšanā un izglītojis jauniešus LOB rīkotajās putnu noteikšanas ekskursijās pie Engures ezera 20. gs. 80. gadu beigās (kuras ar labpatiku atceras šo rindu autors) un 2005. gadā.”
Oskars Keišs (no publikācijas žurnāla “Putni dabā” 2008/1 numurā)
Ieva Vilka
Par LOB goda biedri ievēlēta 2023. gadā.
Ieva Vilka dzimusi Rīgā 1932. gada 2. novembrī, putnu pētnieka Kārļa Vilka (1900–1993) meita. Ar putniem aktīvi nodarbojās 45 gadus (1955–2000). 1956. gadā absolvēja LVU Bioloģijas fakultāti, 1961. gadā Rīgā aizstāvēja disertāciju par putnu uzvedību. Vienīgā darba vieta (1957–1998) – Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorija, kur nodarbojās galvenokārt ar putnu orientācijas pētījumiem Rīgā un Raudā. 73 zinātnisku publikāciju (1958–2000) autore, kā arī sastādījusi Latvijas ornitoloģisko bibliogrāfiju (1998). Piedalījās daudzās ornitologu konferencēs Latvijā un citās PSRS republikās. Ģimenē ornitologi ir nu jau četrās paaudzēs – putnu pētījumus turpina arī meita Ilze Priedniece un mazmeita Ance.
Aivars Petriņš
Par LOB goda biedru ievēlēts 2023. gadā.
Aivars Petriņš dzimis Rīgā 1951. gada 23. septembrī. Ar putniem nodarbojas 55 gadus (kopš 1968). 1979. gadā absolvēja LVU Bioloģijas fakultāti ar diplomdarbu par brūnkakļa pētījumiem. 1978.–1983. gadā strādāja Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijā, 1983.–2018. gadā – LU Zooloģijas muzejā (no 1993. gada – tā vadītājs). Viens no autoriem pirmajam Latvijas ligzdojošo putnu atlantam (1980–1984). Publicējis 43 zinātniskus rakstus un konferenču tēzes (kopš 1982), piedalījies daudzās ornitologu konferencēs Latvijā un ārzemēs. Atzīts putnu fotogrāfs (fotografē kopš 1978), Latvijas vadošais dienas plēsīgo putnu eksperts, nodarbojies ar mākslīgo ligzdu būvi, lieli nopelni reto putnu mikroliegumu veidošanā, vadījis daudzus studentu diplomdarbus LU Bioloģijas fakultātē. Ilgus gadus darbojās LOB padomē.
Māra Janaus
Par LOB goda biedri ievēlēta 2023. gadā.
Māra Janaus dzimusi Rīgā 1954. gada 22. aprīlī. Ar putniem nodarbojas 50 gadus (kopš 1973). 1978. gadā absolvēja LVU Bioloģijas fakultāti ar diplomdarbu par balto stārķi Latvijā, 1988. gadā Maskavā aizstāvēja disertāciju par lielā ķīra populācijas stāvokli Latvijā un vairošanās sekmēm. Vienīgā darba vieta (no 1972) – Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorija (no laborantes līdz vadītājai). Publicējusi vairāk nekā 90 zinātnisku rakstu un konferenču tēžu (kopš 1976), kā arī desmitiem dažādu projektu atskaišu, piedalījusies daudzās ornitologu konferencēs Latvijā un ārzemēs. Pusgadsimta garumā piedalījusies lielo ķīru un pīļu ekoloģijas pētījumos Engures ezerā, Kaņierī un citur, veikusi ziemojošo ūdensputnu avio uzskaites un no kuģiem. No 1974. gada vadīja Starptautiskās ligzdojošo balto stārķu uzskaites Latvijā (1974, 1984, 1994/95, 2004/05, 2014) un apstrādāja datus. No 1987. gada līdz mūsdienām vada LOB monitoringa projektu par balto stārķu ligzdošanas sekmēm. Kā vadošā balto stārķu eksperte sniegusi daudzas intervijas plašsaziņas līdzekļos. LOB darbības pirmajos desmit gados (1985–1994) no darba brīvajā laikā kā zinātniskā sekretāre kārtoja visu biedrības grāmatvedību, gatavoja dokumentus un veica saraksti ar biedriem un citām organizācijām. Ilgus gadus darbojās LOB padomē.
Jānis Priednieks
Par LOB goda biedru ievēlēts 2023. gadā.
Jānis Priednieks dzimis 1956. gada 12. februārī. Ar putniem nodarbojas 54 gadus (kopš 1969). 1979. gadā absolvēja LVU Bioloģijas fakultāti ar diplomdarbu par putnu nakts migrācijām. 1987. gadā Maskavā aizstāvēja disertāciju par putnu teritoriālās izplatības un skaita noteikšanu, sastādot savvaļas dzīvnieku kadastru un veicot vides monitoringu. 1979.–1992. gadā (ar pārtraukumu mācību laikā aspirantūrā) strādāja LVU Zooloģijas muzejā. No 1993. gada strādā LU Bioloģijas fakultātē par pasniedzēju (1994. gadā ievēlēts par docentu, 1998. gadā – par asociēto profesoru, 2000.–2017. gadā bija Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras vadītājs). Vadījis daudzus studentu diplomdarbus, bakalaura un maģistra darbus (no 1983), kā arī sešus promocijas darbus. Publicējis 55 zinātniskus rakstus un konferenču tēzes (no 1985), piedalījies daudzās ornitologu konferencēs Latvijā un ārzemēs. Viens no pirmā Latvijas ligzdojošo putnu atlanta (1980–1984) iniciatoriem un koordinatoriem, kā arī aktīvs lauka uzskaišu veicējs. 1992.–2012. gadā bija Latvijas oficiālais delegāts Eiropas putnu uzskaišu padomē. 2012.–2020. gadā pildīja LOB prezidenta pienākumus, jau ilgus gadus darbojas LOB padomē.
Agris Celmiņš
Par LOB goda biedru ievēlēts 2024. gadā.
Agris Celmiņš dzimis Jaunjelgavā 1956. gada 24. oktobrī. Četrpadsmit gadu vecumā (1970.g.) nosūtīja vēstuli uz Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratoriju ar lūgumu pēc putnu gredzeniem, kopš 1978. gada aktīvi iesaistījies putnu uzskaitēs un pētījumos: piedalījies pirmā Latvijas ligzdojošo putnu atlanta (1980–1984) uzskaitēs, 1984. gadā absolvēja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultāti, bet no 1984. līdz 1990. gadam strādājis Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijā, kur galvenokārt tika piesaistīts pie Papes putnu gredzenošanas stacijas darbiem, galveno uzmanību veltot starptautiskās gredzenošanas akcijas “Acroproject” lauku darbiem (1986–1990), piesaistot pie ķauķu gredzenošanas arī citus interesentus. LOB līdzdibinātājs 1985. gadā, no 1986. līdz 1995. gadam darbojas biedrības žurnāla “Putni dabā” redakcijā. No 1985. līdz 2003. gadam aktīvi iesaistījies Latvijas Ornitofaunistikas komisijas darbā, izvērtējot un apkopojot reto putnu sugu novērojumus Latvijā (1993. gadā kā pārstāvis no Latvijas piedalījies arī Eiropas Ornitofaunistikas komisiju pārstāvju tikšanās Vācijā). Veicis putnu vērošanu un uzskaitēs arī ārzemēs: 1985. gadā skaitījis migrējošos plēsīgos putnus Gruzijā, 1990. un 1995. gadā piedalījies plēsīgo putnu migrācijas pētniecības projektā Izraēlā, 1998. un 1999. gados veica balto stārķu uzskaites Ēģiptē, u.c. Jāatzīmē, ka 1991. gadā nodibināja firmu “Eastbird”, kura organizēja ārzemju putnu vērotāju ekskursijas Latvijā, bet 1999. gadā izveidoja līdz šai dienai populāro interneta lapu “Putni Latvijā” (putni.lv), kur tiek apkopota informācija par visu Latvijā reģistrēto putnu sugu faunistisku, fenoloģiju, skaitu un citu informāciju. Kā viens no pirmajiem Latvijā sācis profesionāli ierakstīt savvaļas putnu balsis (kopš 2004. gada), kurus ievieto gan savā mājas lapā, gan citur. Kopš 2009. gada strādā ārzemēs.
Agris Celmiņš putnu uzskaitēm, pētījumiem un gredzenošanai Latvijā veltīja 31 dzīves gadu (1978-2009), bet līdz šai dienai turpina uzturēt pieminēto mājas lapu putni.lv, papildinot ar jaunākajiem novērojumiem. No 1984. līdz 2009. gadam nopublicēja 60 zinātniskas un populāri-zinātniskas publikācijas, tai skaitā pārskatus par reto putnu sugu novērojumiem Latvijā no 2000. līdz 2007. gadam. Viens no ievērojamākajiem Latvijas putnu faunistikas kustības popularizētājiem!
Jefims Kacs
Par LOB goda biedru ievēlēts 2024. gadā.
Jefims Kacs dzimis Rīgā 1947. gada 15. novembrī. Piecpadsmit gadu vecumā (1962.g.) uzsācis putnu gredzenošanu, nākamajos gados apmeklēja Engures ornitoloģisko stacionāru, kur pētniekiem palīdzēja dažādos pētījumos un gredzenošanā (no 1962. līdz 1991. gadam apgredzenoja 5259 putnus). Vēlākajos gados strādājis par vecāko laborantu Mikrobioloģijas institūtā (1965–1967) un Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijā (1967–1992), kur tika piesaistīts pie putnu orientācijas un navigācijas pētījumiem Raudas muižā un Kalnājos (1968. gadā kopā ar mūsu ornitologiem pētīja arī stepes ērgļu orientāciju Kazahstānā). 1971. gadā absolvēja Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultāti (ar diplomdarbu par sarkanrīklīšu uzvedības reakciju individuālās īpatnības orientācijas pētījumos), bet pēc desmit gadiem Maskavā aizstāvēja disertāciju par sarkanrīklīšu orientāciju, jau balstoties uz 2179 veikto eksperimentu rezultātiem (periodā no 1969. līdz 1978.g.). Šajos gados palīdzēja arī citiem kolēģiem dažādu pētījumu veikšanā (Engures, Kaņiera ezeros un citur), piedalījies pirmā Latvijas ligzdojošo putnu atlanta (1980–1984) uzskaitēs, 1983. gadā veicis balto stārķu iezīmēšanu un izsekošanu aizkavējuma migrācijas apstākļos, periodā no 1984. līdz 1991. gadam piedalījies putnu uzskaitēs un riska zonu noteikšanā lidlauku teritorijās un to apkārtnē. Viens no LOB dibinātājiem 1985. gadā. No 1992. gada ar ģimeni dzīvo ASV, bet uztur kontaktus ar bijušajiem kolēģiem, regulāri apmeklē Latviju un tiekas ar ornitologiem.
Jefims Kacs putniem Latvijā veltīja 30 dzīves gadus (1962–1992), šajā periodā nopublicēja 49 zinātniskus un populāri-zinātniekus rakstus, piedalījies 18 ornitologu konferencēs. Plašākai publikai ir zināmas divas viņa sarakstītas populāri-zinātniskās grāmatas: “Kā migrē un orientējas putni” (1985) un “Putnu valoda” (1989), abas izdotas “Daba un mēs” sērijā (kopā 40 000 eks.).