MŪSU DARBI

LOB misija ir saglabāt un nākamajām paaudzēm atstāt daudzveidīgu un labvēlīgā aizsardzības stāvoklī esošu savvaļas putnu faunu. Tādēļ biedrība īsteno vairākas ilglaicīgas putnu un to dzīvesvietu izpētes un aizsardzības, kā arī sabiedrības izglītošanas programmas.

Aktuālie projekti

PROJEKTA NORISES LAIKS:

2020.‒2023.

IZPILDĪTĀJS:

Latvijas Ornitoloģijas biedrība

FINANSĒTĀJS:

Aktīvo iedzīvotāju fonds

PROJEKTA VADĪTĀJS:

Viesturs Ķerus, e-pasts: viesturs@lob.lv

Uzzināt vairāk par projektu

PROJEKTA NORISES LAIKS:

2020.‒2024.

IZPILDĪTĀJS:

Latvijas Ornitoloģijas biedrība

FINANSĒTĀJS:

Latvijas vides aizsardzības fonds

PROJEKTA VADĪTĀJS:

Andris Dekants, e-pasts: atlants@lob.lv

Uzzināt vairāk par projektu

PROJEKTA NORISES LAIKS:

02.01.2019.‒31.12.2019.

IZPILDĪTĀJS:

Latvijas Ornitoloģijas biedrība

FINANSĒTĀJS:

Latvijas vides aizsardzības fonds

PROJEKTA VADĪTĀJS:

Elīna Kokareviča, e-pasts: elina@lob.lv

Uzzināt vairāk par projektu

PROJEKTA NORISES LAIKS:

01.06.2019.‒31.10.2019.

IZPILDĪTĀJS:

Latvijas Ornitoloģijas biedrības Rīgas vietējā grupa

FINANSĒTĀJS:

Babītes novada pašvaldība

PROJEKTA VADĪTĀJS:

Elīna Kokareviča, e-pasts: elina@lob.lv

Uzzināt vairāk par projektu

PROJEKTA NORISES LAIKS:

01.03.2019.‒31.10.2019.

IZPILDĪTĀJS:

Latvijas Ornitoloģijas biedrība

FINANSĒTĀJS:

Sabiedrības integrācijas fonds Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” ietvaros

PROJEKTA VADĪTĀJS:

Viesturs Ķerus, e-pasts: viesturs@lob.lv

Uzzināt vairāk par projektu

PROJEKTA NORISES LAIKS:

2018. g. jūnijs–2019. g. oktobris

IZPILDĪTĀJS:

Latvijas Ornitoloģijas biedrība

FINANSĒTĀJS:

Dabas aizsardzības pārvalde

PROJEKTA VADĪTĀJS:

Andris Dekants, e-pasts: andris.dekants@lob.lv

Uzzināt vairāk par projektu

PROJEKTA NORISES LAIKS:

2017.–2021. gads

IZPILDĪTĀJS:

Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, SIA “Tīravoti”, Ruckas mākslas rezidenču centrs

FINANSĒTĀJS:

ES LIFE+ programma, Latvijas vides aizsardzības fonds, privāti ziedotāji

PROJEKTA VADĪTĀJS:

Jānis Ķuze, e-pasts: janis.kuze@ldf.lv;

Atbildīgais par LOB aktivitātēm – Andris Dekants, e-pasts: andris.dekants@lob.lv

Uzzināt vairāk par projektu

PROJEKTA NORISES LAIKS:

2016. gada 15. decembris–2019. gada 31. decembris

IZPILDĪTĀJS:

Latvijas Ornitoloģijas biedrība

FINANSĒTĀJS:

Dabas aizsardzības pārvalde

PROJEKTA VADĪTĀJS:

Andris Avotiņš, e-pasts: avotins.puces@gmail.com

Uzzināt vairāk par projektu

PROJEKTA NORISES LAIKS:

01.09.-30.12.2019.

IZPILDĪTĀJS:

Latvijas Ornitoloģijas biedrība

FINANSĒTĀJS:

Latvijas vides aizsardzības fonds

PROJEKTA VADĪTĀJS:

Madara Buša, e-pasts: madara@lob.lv

Uzzināt vairāk par projektu

Programmas, kurās strādājam

Cilvēki

LOB vietējā grupa ir LOB biedri un interesenti, kas apvienojušies mērķtiecīgām aktivitātēm, lai aizsargātu savvaļas putnus, palīdzētu to izpētē un izglītotu sabiedrību. LOB vietējo grupu uzdevums ir atbalstīt LOB mērķus un iesaistīt aktivitātēs LOB biedrus un citus interesentus. Vietējās grupas ir nozīmīgs posms komunikācijā starp LOB un iedzīvotājiem Latvijas reģioniem.

Vairāk par programmu

LOB Skolu programma “Putni un mēs” piedāvā skolotājam mācību gada laikā kopā ar skolēniem veikt dažādas aktivitātes saistībā ar putniem. Programmas metodiskais materiāls sniedz ierosinājumus pētījumiem, praktiskiem darbiem un spēlēm, lai padziļinātu skolēnu zināšanas par putniem un dabu. Programmas aktivitātes atbilstoši norisēm dabā ir sadalītas četros ciklos – “Rudens”, “Ziema”, “Pavasaris” un “Vasara” –, un tās ir paredzētas dažāda vecuma skolēniem. Programmas metodiskais materiāls izstrādāts sadarbībā ar Bērnu vides skolu, un tajā Jūs atradīsiet daudz ideju un noderīgas informācijas, kas palīdzēs gan stundu darbā, gan vadot ārpusklases pulciņu.

Vairāk par programmu

Sugas

2020.–2024. gadā noris trešais Latvijas ligzdojošo putnu atlants (LLPA3), kura mērķis ir noskaidrot visu Latvijā ligzdojošo putnu sugu izplatību. 
Projektā var piedalīties jebkurš putnu pazinējs, ziņojot ligzdojošo putnu novērojumus portālā Dabasdati.lv. Tai skaitā gaidām ziņojumus no jūsu apkārtnē dzīvojošajiem baltiem stārķiem, baltām cielavām, mājas čurkstēm u.tml.
Vairāk par projektu un iesaistes iespējām.

Latvijas Ligzdojošo putnu monitorings uzsākts 2005. gadā ar mērķi iegūt informāciju par Latvijā ligzdojošo putnu populācijas lielumiem un to izmaiņām. Monitoringa programmas ietvaros ik gadu tiek organizētas ligzdojošo putnu uzskaites pastāvīgos maršrutos un veikta putnu uzskaitēs iegūto datu apstrāde un analīze.

Kādēļ šis monitorings ir vajadzīgs? Kādēļ ir svarīgi katru gadu skaitīt putnus vienos un tajos pašos maršrutos? Mēs dzīvojam informācijas laikmetā, kad jebkuru darbību pamatošanai (vai, gluži otrādi, nepieļaušanai) ir nepieciešama kvalitatīva, statistiski ticama informācija. Uzsāktais putnu monitorings sniedz šādu informāciju par daudzām Latvijā sastopamajām sugām! Šie dati kalpo par pamatu dabas aizsardzības pasākumu nepieciešamības pamatošanai un plānošanai. Latvijas Ornitoloģijas biedrība un citas dabas aizsardzības organizācijas regulāri saskaras ar situācijām, kad trūkst precīzu, skaitlisku datu, kuru izcelsme neļautu oponentiem tos dēvēt par “subjektīviem” vai “dažu ieinteresētu personu viedokli”. Kvalitatīva monitoringa datus dabas nedraugi noraidīt nevarēs!

Vairāk par programmu

Uzskaišu galvenie uzdevumi ir reģistrēt naktsputnu skaita izmaiņas ilgākā laika posmā un iegūt ziņas par lauksaimniecības zemes izmantošanas ietekmi uz naktsputnu populācijām Latvijā.

Vairāk par programmu

Latvijas ligzdojošo Plēsīgo putnu monitorings ir uzsākts 2014. gadā un aptver gan dienas, gan nakts plēsīgos putnus. Programmas mērķis ir iegūt datus par plēsīgo putnu sugu ligzdojošo populāciju lieluma un izplatības izmaiņu skaitliskās vērtībām, kas reprezentatīvi atspoguļo situāciju valsts teritorijā. Monitorings norisinās nejauši izvēlētos pastāvīgos 5km X 5km parauglaukumos uzskaišu veicējiem ērti pieejamā teritorijā. Šajos parauglaukumos ir veicamas standartizētas uzskaites, papildus tam ir vēlams noskaidrot kopējo vietējās populācijas lielumu un iegūt demogrāfijas ziņas. Iegūtie dati katru gadu tiek apkopoti un analizētu gadu indeksu ieguvei un populāciju kopējo pārmaiņu noskaidrošanai.

Vairāk par programmu

Baltā stārķa monitorings Latvijā notiek kopš 1989. gada, un tajā var iesaistīties ikviens Latvijas iedzīvotājs. Monitoringa mērķis ir sekot baltā stārķa ligzdošanas sekmju izmaiņām Latvijā, skaidrot to cēloņus, sekot ligzdu novietojuma un pamatu izmaiņām.

Dažādās Latvijas vietās izvietotos parauglaukumos, kuru lielums, vēlams, ir ne mazāks par 100 km², brīvprātīgie novērotāji katru gadu apseko visas baltā stārķa ligzdas – gan iepriekš uzceltās, gan jaunās, reģistrējot to novietojumu (stabs, koks, ēka u. c.), pamatu (putna vai cilvēka veidotu), apdzīvotību, izaugušo mazuļu skaitu, kā arī papildu ziņas – par mazuļu vai pieaugušo putnu bojāeju un tās cēloņiem, ligzdas bojāejas iemesliem, stārķu ierašanās un aizlidošanas datumu u. c. Pēc sezonas visi dati tiek apkopoti, rezultāti nosūtīti novērotājiem. Periodiski dati tiek publicēti arī žurnālā “Putni dabā” vai citur.

2014. gadā notika 7. starptautiskā balto stārķu ligzdu uzskaite, kurā piedalījās arī Latvija. Vairāk informācijas šeit.

Vairāk par programmu

Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) par 2019. gada putnu izvēlējusies mežirbi. Mežirbe ir mežos mītoša nometnieku putnu suga, kas Eiropas Savienībā ir īpaši aizsargājama. Kopš 2005. gada mežirbju skaits ir strauji samazinājies. LOB turpinās izzināt populācijas sarukuma cēloņus un aicinās šajā darbā iesaistīt arī iedzīvotājus.

Kopš 2005. gada, kad LOB uzsāka veikt ligzdojošo putnu uzskaites, mežirbju skaits Latvijas mežos samazinājies par 89%, tāpēc, lai gan mežirbe joprojām ir bieži sastopama putnu suga, tā uzskatāma par stipri apdraudētu.

LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus uzsver: “Mežirbe ir nometnieks – visu gadu tā pavada Latvijā. Tātad šīs sugas sliktā stāvokļa cēloņi meklējami mūsu mežos. Skaidrs, ka mežirbes dzīvotni būtiski negatīvi ietekmē pašreizējā Latvijas mežu apsaimniekošana, taču pilnīgākas skaidrības gūšanai nepieciešami papildi pētījumi.”

2018.–2019. gadā norisinājās projekts “Mežirbes sugas aizsardzības plāna ieviešanas I kārta”. Vairāk par projektu

Vairāk par programmu

Gājputnu atgriešanās reģistrācija ir viens no ilgākajiem LOB veiktajiem putnu pētījumiem, kas uzsākts 1987. gadā, kad divos republikas laikrakstos tika publicētas anketas piecu agri atlidojošo sugu (lauku cīrulis, mājas strazds, ķīvīte, baltā cielava, baltais stārķis) reģistrācijai. Tika saņemts vairāk nekā 1000 anketu. Gājputnu atgriešanās reģistrācija turpinājās līdz 1990. gadam, un pēc četru gadu pārtraukuma tika atjaunota 1994. gadā. No 1995. līdz 2005. gadam anketas, kurās atzīmētas 14 putnu sugas, tika publicētas laikrakstos, kā arī izsūtītas LOB biedriem. Kopš 2005. gada anketā iekļautas 17 putnu sugas.

Vairāk par programmu

Melnais stārķis (gandrs) ir viena no ievērojamākajām un joprojām arī viena no vissliktāk zināmajām Eiropas lielajām putnu sugām. 1993. gadā tieši Latvijā tika uzsākta šīs sugas starptautiskās izpētes programma par tā dzīvesveidu, un kopš tā laika ir uzzināts ļoti daudz jauna.

Latvijā ligzdo 500–700 melno stārķu pāru, bet to skaits kopš 20. gs. 90. gadu sākuma ir samazinājies apmēram par trešdaļu. Stārķu skaita lejupslīdē būtiska loma bijusi mežsaimnieciskajai darbībai un tās izraisītajam traucējumam, taču pēdējo gadu pētījumi liecina par ķīmiskā piesārņojuma negatīvo ietekmi.

Programmas ietvaros katru gadu tiek apsekotas melno stārķu ligzdas, lai novērtētu ligzdošanas sekmes un tās ietekmējošos faktorus.

Vairāk par programmu

Pupuķis Upupa epops Latvijā ir samērā rets un nevienmērīgi izplatīts putns. Latvijā pupuķi ir maz pētīti, tāpēc 2003. gadā tika uzsākta pupuķu pētījumu programma. Programmas mērķis ir noskaidrot Latvijas pupuķu populācijas lielumu un sekot līdzi turpmākajām tā pārmaiņām, kā arī nodrošināt mērķtiecīgus aizsardzības pasākumus (ja tādi izrādītos nepieciešami).

Vairāk par programmu

Zaļo vārnu izpēte un aizsardzība Latvijā aizsākās ar šai sugai veltītu Gada putna akciju 1998. gadā, kuras laikā notika zaļo vārnu meklēšanas un uzskaišu ekspedīcijas vairākās vietās Latvijā, kā arī aptauja jaunāko novērojumu ievākšanai. Tā kā akcijas rezultāti bija visai veiksmīgi un bija noskaidrotas dažas, lai arī nelielas, zaļo vārnu ligzdošanas vietas, šai izzūdošajai sugai veltītie darbi pārauga pastāvīgā programmā. Turpmāk ik gadu LOB īsteno dažādus pasākumus ligzdojošo zaļo vārnu atbalstam un izpētei.

Vairāk par programmu

Vietas

Putniem nozīmīgās vietas (PNV) ir putnu aizsardzībai starptautiski nozīmīgas vietas, kas tiek izdalītas, lietojot standartizētus, starptautiski saskaņotus kritērijus. Šajās teritorijās putni, tajā skaitā aizsargājamas putnu sugas, ievērojamā skaitā ligzdo vai pulcējas migrācijas laikā.

PNV programma ir globāla iniciatīva, ko īsteno starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība BirdLife International ar mērķi noteikt un aizsargāt pasaules putniem – pirmkārt jau retajām un apdraudētajām sugām – vissvarīgāko vietu tīklu.

PNV programmu LOB uzsāka 1994. gadā, kopš tā laika sagatavoti trīs PNV saraksti, jaunākais un pārskatītais saraksts izdots 2004. gadā – grāmata “Eiropas Savienības nozīmes putniem nozīmīgās vietas Latvijā”. Šobrīd mūsu valstī izdalīta 71 putniem starptautiski nozīmīgā vieta – 64 iekšzemes un septiņas jūras teritorijas. Septiņas putniem nozīmīgās jūras teritorijas aizņem apmēram 339 470 ha lielu akvatoriju. 64 PNV atrodas iekšzemē un aizņem 534 056 ha jeb 8,3% valsts teritorijas.

Vairāk par programmu

Biotopi un nozares

Programma uzsākta 2009. gadā pēc LOB nostājas medību jautājumā apstiprināšanas. Programmas mērķis ir nodrošināt, ka medības ir ilgtspējīgas un neapdraud Latvijas savvaļas putnu populācijas. Šī mērķa sasniegšanai LOB veicina dialogu starp medniekiem, medības regulējošām institūcijām un putnu aizsardzības interešu pārstāvjiem.

Vairāk par programmu

Meži aizņem aptuveni pusi Latvijas teritorijas, un arī meža putni ir apmēram puse no Latvijā ligzdojošo sugu kopskaita. Latvijā sastopamas Eiropas un pasaules mērogā nozīmīgas vairāku meža putnu populācijas, piemēram, Latvijā ligzdo 20% pasaules mazo ērgļu un 5% melno stārķu. Mežiem ir būtiska nozīme arī Latvijas ekonomikā, tāpēc dabas aizsardzības intereses bieži vien nonāk otrajā plānā.

LOB Mežu programma uzsākta 2009. gadā ar mērķi nodrošināt putnu un to dzīvesvietu aizsardzības interešu ievērošanu mežos. Mērķa sasniegšanai LOB izglīto un informē sabiedrību par aktuālajām mežu problēmām, iesaistās ar meža nozari saistīto normatīvo aktu izstrādē un nodarbojas ar sugu izpēti un aizsardzību (piemēram, veidojot mikroliegumus).

LOB pārstāvji darbojas Meža konsultatīvajā padomē, Meža attīstības fonda konsultatīvajā padomē, Latvijas mežu sertifikācijas padomē un BirdLife International Eiropas mežu darba grupā.

Vairāk par programmu