Latvijas Reto putnu novērojumu komisija
Sastāvs: Andris Klepers (vadītājs), Ivars Brediks (sekretārs), Agris Celmiņš, Māris Jaunzemis, Edgars Smislovs
E-pasts: latvianrc@gmail.com
Latvijas Ornitoloģijas biedrības
Latvijas Reto putnu novērojumu komisijas
NOLIKUMS (nolikums .docx formātā)
1. Komisijas mērķis
Latvijas Reto putnu novērojumu komisijas (turpmāk – Komisija) galvenais uzdevums ir dokumentēt un izvērtēt Latvijā novērotos retos savvaļas putnus, nodrošinot novērojumu dokumentēšanas kvalitāti, ticamību un datu izmantojamību ornitofaunistiskos, zinātniskos un dabas aizsardzības nolūkos, kā arī publicēt regulārus pārskatus par reto putnu novērojumiem Latvijā.
Komisijas atbildība ir uzturēt un publicēt oficiālo Latvijas putnu sugu sarakstu.
Papildus uzdevums ir sniegt Latvijas Ornitoloģijas biedrībai ekspertu viedokli par retajiem putniem, reto putnu sugu statusu Latvijā un putnu nosaukumiem latviešu valodā.
2. Komisijas statuss
Latvijas Reto putnu novērojumu komisija darbojas Latvijas Ornitoloģijas biedrībā, taču kā neatkarīga struktūra, kura pati pieņem lēmumus par sastāvu un darbības tvērumu. Latvijas Ornitoloģijas biedrības padome apstiprina komisijas sastāvu kopumā, bez tiesībām mainīt atsevišķus tās dalībniekus.
Komisija savā darbībā respektē Eiropas Reto putnu novērojumu komisiju asociācijas vadlīnijas šādu organizāciju darbībai[1].
3. Komisijas sastāvs
Komisiju veido pieci pastāvīgie locekļi, no kuriem viens pilda priekšsēdētāja un cits loceklis – sekretāra pienākumus.
Papildus var tikt iecelti divi aizvietotāji, kas palīdz nodrošināt balsojumu pilnvērtīgumu, ja kāds no pastāvīgajiem locekļiem nevar piedalīties. Gan pastāvīgie, gan aizvietotāji saņem novērojumu ziņojumus vienlaikus.
Reto novērojumu izvērtēšanai Komisija var piesaistīt neierobežotu skaitu ekspertu, tostarp no ārvalstīm.
Komisijas locekļu kvalifikācija iekļauj plašu pieredzi un prasmes putnu noteikšanā, zināšanas par aktuālo putnu novērošanas situāciju un ornitoloģijas literatūru vai gredzenošanas pieredzi, muzeja eksponātu izpēti u.tml.
4. Darbības kārtība
4.1. Ziņojumu iesniegšana
Novērojumu ziņojumi tiek iesniegti Komisijas priekšsēdētājam/sekretāram, kurš sākotnēji tos pārskata un sagatavo vērtēšanai.
Pēc sākotnējās pārbaudes visi ziņojumi tiek izsūtīti pārējiem Komisijas locekļiem.
Komisija var izvērtēt publiski pieejamus novērojumus arī pēc savas iniciatīvas, arī ja tie nav iesniegti izvērtēšanai. Būtisks novērojumu avots ir dabas novērojumu portāls Dabasdati (dabasdati.ornitho.lv). Tādā gadījumā ziņas par to sugu novērojumiem, kas iekļautas izskatāmo reto putnu sarakstā, automātiski sasniedz Komisijas locekļus (iespējams izmantot Ornitho portālā esošo speciālo rīku Retumu komisijai).
4.2. Vērtēšanas process
Katrs loceklis neatkarīgi izvērtē katru ziņojumu un nosūta savu atzinumu priekšsēdētājam. Ziņojums tiek apstiprināts, ja vismaz četri locekļi balso “par”, un piektais balsojums nav noraidošs. Ziņojums tiek noraidīts, ja vismaz trīs locekļi to noraida.
Cits iespējamais veids, ka viens loceklis sniedz pirmo paziņojumu, ko nosūta pārējiem, kuri piekrīt vai nepiekrīt, uzrakstot savu viedokli zem pirmā paziņojuma. Ja beigās ir pretrunīgi viedokļi, ziņojums tiek nosūtīts atkārtoti. Grūti risināmi gadījumi var tikt apspriesti kopējās komisijas sanāksmēs.
Pirms atkārtotas vērtēšanas priekšsēdētājs izplata pirmās kārtas komentārus, lai veicinātu pilnīgāku diskusiju. Ja arī otrajā kārtā nav vienprātības, tiek rīkots oficiāls balsojums. Ziņojumi var tikt vērtēti atkārtoti, arī tad, ja tiek iesniegta papildu informācija par novērojumu.
Ja iespējams, pirmais (vai vēlams pirmie pieci) sugas novērojumi iekļaušanai nacionālajā putnu sarakstā jāapliecina ar fotogrāfijām, video vai audioierakstiem. Dažos gadījumos var pietikt ar augsti kvalificētu novērotāju iesniegtiem aprakstiem.
Pēc attiecīgā putnu vērotāja pieprasījuma jānorāda iemesli, ja novērojums nav pieņemts.
5. Saziņa un organizācija
Komisija var darboties gan klātienē, gan attālināti, izmantojot tās darbībai vajadzīgos/ērtākos saziņas veidus.
Visi komisijas, konsultantu un speciālistu komentāri pirms lēmumu publicēšanas ir konfidenciāli. Informācija par izskatāmajiem dokumentiem, lēmumiem pirms to publicēšanas vai citiem komisijas jautājumiem parasti netiek apspriesti ārpus komisijas, izņemot gadījumus, kad jautājumi publiski tiek adresēti sekretāram vai priekšsēdētājam.
6. Publikācijas un pārskatāmība
Komisijas darbības rezultāti tiek apkopoti un publicēti regulāros ikgadējos pārskatos elektroniski, kurus var iekļaut Latvijas Ornitoloģijas biedrības izdevumos vai zinātniskos žurnālos. Pārskata ziņojumā, jānorāda visa attiecīgā pieejamā informācija par reģistrēto novērojumu (suga/pasuga, datums, vieta, reģions, īpatņu skaits, vecums, dzimums, atbildīgo novērotāju vārdi, dokumentācija (fotogrāfijas, video vai audioieraksti), noķerts vai atrasts miris putns, šādā gadījumā norādot īpatņa atrašanās vietu un kolekcijas numuru). Gada pārskatā jānorāda iepriekšējo reģistrēto gadījumu skaits un indivīdu skaits katrai sugai. Pārskatā un kopsavilkumā angļu valodā skaidri jānorāda, uz kuru periodu attiecas šie skaitļi (1800–1949, kopš 1950. gada vai kopš komisija sāka darbu).
Komisija izstrādā un publicē sarakstu ar putnu sugām, kuru izvērtēšana ietilpst tās darbības tvērumā. Komisija pēc savas iniciatīvas vai ārēja pieprasījuma var izvērtēt arī novērojumus ārpus šī saraksta.
Atsauce uz komisijas apstiprinātajiem reto putnu novērojumiem dažādās publikācijas par savvaļas putniem Latvijā ir to autoru atbildība, rūpējoties par satura kvalitāti. Komisija nosūta vai padara publiski pieejamu novērojumu gada pārskatu visām pārējām līdzīgām komisijām Eiropā.
7. Spēkā stāšanās un grozījumi
Komisijas nolikumu izstrādā pati Komisija un iesniedz Latvijas Ornitoloģijas biedrības padomē. Nolikums stājas spēkā pēc padomes apstiprinājuma.
Grozījumus var ierosināt Komisijas locekļi vai LOB padome, un tie stājas spēkā pēc savstarpējas saskaņošanas.