Atskats uz LOB kopsapulci 2022

Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) kopsapulce norisinājās 2022. gada 5. martā tiešaistē ZOOM platformā. Kopsapulces ieraksts ir pieejams ikvienam interesentam LOB Youtube lapā.

Uzrunājot kopsapulces dalībniekus, LOB prezidente Antra Stīpniece informēja, ka 2021. gads LOB darbībā ir noslēgts ar vēsturiski lielāko biedru skaitu, sasniedzot 808 biedrus, kas ir par 152 biedriem vairāk nekā 2020. gadā. Tāpat pērn turpinājis augt arī putnu monitoringu dalībnieku skaits, turpinot iegūt aizvien precīzākus datus par Latvijas putnu populāciju pārmaiņām. “Jaunajā pasaulē dabas aizsardzības jautājumi būs daudz grūtāk aizstāvāmi, bet mēs to spēsim, ja turēsimies kopā,” uzrunas izskaņā, reaģējot uz saasināto ģeopolitisko situāciju – Krievijas īstenoto karu pret Ukrainu –, pauda Stīpniece.

LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus informēja par īstenotajām interešu pārstāvniecības un dabas aizsardzības aktivitātēm ar mērķi norādīt uz nepieciešamajiem uzlabojumiem mežu apsaimniekošanas politikas izstrādē, kopējā lauksaimniecības politikā un plānošanā, arī piekrastes biotopu aizsardzībā. Ķerus informēja arī par uzsākto darbu projektā par apdraudētām un īpaši aizsargājamām sugām “Life for Species”, kurā top jauna Sarkanā grāmata, kuras iznākšana plānota 2024. gadā, taču vienlaikus uzsvēra, ka svarīgi ir ne tikai koncentrēties uz retām un apdraudētām sugām, bet arī apzināt parastās putnu sugas, lai tās turpinātu būt parastas. Par nozīmīgu darbu pērn uzskatāms apstiprinātais Dzeņu sugu aizsardzības plāns, ko izstrādāja Madars Bergmanis, Jānis Priednieks, Andris Avotiņš un Ilze Priedniece.

Pērn rudenī nācis klajā Eiropas putnu sarkanais saraksts (European Red List of Birds www.iucnredlist.org), kur nozīmīgs ieguldījums ir bijis arī katram, kurš piedalās putnu uzskaitēs un ziņo par saviem putnu novērojumiem Latvijā. “Mazā datu kopiņa, ko ievācat, ejot pa mežu, pa savu maršrutu, tā summējas ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā kopumā, ļaujot mums iegūt vērtīgas ziņas par putniem,” uzsvēra Ķerus.

Turpinājumā LOB padomes loceklis Edgars Lediņš iepazīstināja ar mantziņa ziņojumu un ar iekšējā auditora ziņojumu, ko sagatavojis Normunds Zeidaks.

Par Latvijas ziemojošo un 3. ligzdojošo putnu atlanta veidošanu stāstīja Andris Dekants, aicinot arī turpmāk ne tikai ziņot savus putnu novērojumus neatkarīgi no vietas, kur tas tiek darīts, kaut vai no sava piemājas meža, bet iesaistīt šai nodarbē arī citus – ģimeni, kaimiņus, draugus, kas var iesūtīt audio piecminūtes, piemēram, no savām lauku mājām. Jau martā izdarāms būtisks uzdevums – dzeņu un pūču apsekošana. Kvadrātu apsekotību ērti redzēt ŠEIT.

Stāstot par ligzdojošo putnu uzskaitēm par laika periodu no 2005. gada līdz 2021. gadam, ornitologs Ainārs Auniņš norādīja uz vājāk pārstāvētajiem reģioniem, kas ir Rietumkurzeme un Latgale, mudinot iesaistīties interesentus uzskaišu veikšanā šajās teritorijās.

Ar datiem no naktsputnu uzskaitēm lauksaimniecības zemēs Latvijā 2021. gadā  dalībniekus iepazīstināja Oskars Keišs, norādot, ka visbiežāk uzskaitītas griezes, lakstīgalas un purva ķauķi.

Par plēsīgo putnu uzskaitēm, kuru pamatā ir dienas vizuālie, dienas akustiskie un nakts akustiskie novērojumi, iepazīstināja Andris Avotiņš, mudinot iesaistīties jaunus uzskaišu dalībniekus. Ar plēsīgo putnu monitoringa rezultātiem 2021. gadā iespējams iepazīties žurnāla “Putni dabā” rakstā “Kā klājas tiem, kas barības ķēdes augšgalā? Atbildes, ko sniedz plēsīgo putnu monitorings” tiešsaistē.

Ziemojošo ūdensputnu uzskaišu vadītāja Antra Stīpniece dalījās secinājumos par ziemojošo ūdensputnu uzskaites rezultātiem, kurus veidoja 179 novērotāju iesniegtie dati. Ornitoloģe īpaši novērtēja arī tos ziņojumus, kur ūdensputni īpaši meklēti, bet nav novēroti noteiktās vietās.

LOB biedru koordinators Agnis Bušs iepazīstināja ar LOB biedru aptaujas rezultātiem, kuri atspoguļo biedru daudzveidību gan vecuma, gan nodarbošanos un interešu ziņā, kā arī aicināja biedrus pievienoties LOB vietējām grupām vai arī veidot savas apkaimes putnu vērotāju grupas. Bušs stāstīja par pirmajiem videostāstiem ciklā “Putnustāsti. Personība”, kas portretē LOB biedrus un viņu pieredzi putnu tēmās un kuri tapuši pateicoties Aktīvo iedzīvotāju fonda atbalstam. Savukārt LOB komunikācijas speciāliste Kitija Balcare sniedza ieskatu LOB ārējās komunikācijas aktivitātēs, sabiedrības iesaistes un izglītošanas aktivitātēs, kā arī izglītojošos projektos bērniem un jauniešiem.

Par mākslīgo ligzdošanas vietu izvietošanu ūpim 2021. gadā stāstīja Pēteris Daknis, informējot, ka pērn ligzdošanas sezonā apzinātas tikai trīs sekmīgas ligzdas. Divās no tām bija divi mazuļi, bet trešajā – viens. Visi mazuļi tika apgredzenoti. Izskanēja ne vien pateicība par ziedojumiem ūpju ligzdu uzstādīšanai, bet arī aicinājums ziņot portālā Dabasdati.lv ne tikai ūpja novērojumus dabā, bet arī tā klātbūtnes pazīmes dabā, piemēram, atrijas un plūkumus.

Par projekta “LIFE AQPOM” rezultātiem un secinājumiem stāstīja Jānis Ķuze, norādot gan uz galvenajām problēmām īpaši aizsargājamo lielo ligzdu sugu aizsardzībā, gan uz nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Kā norādīja Piekrastē ligzdojošo putnu monitoringa vadītāja Sintija Martinsone, kopš 2021. gada, reģistrējot visus pludmalē un atklātajās kāpās ligzdojošos putnus, tiek ievākti dati arī par antropogēno slodzi, ko rada iedzīvotāji, velosipēdisti, suņi, transportlīdzekļi, fiksējot arī sliedes pludmalē un kāpās.

Par pavasarī caurceļojošu zosu un gulbju migrācijas gaitu Latvijā 2021. gadā stāstīja Oskars Keišs, kā ieteikumus tam, lai novērstu konfliktus, iesakot atstāt neskartus laukus (īpaši zālāju laukus), no kurienes zosis netiktu aizbaidītas.

Par mežizstrādes miera perioda rekomendēšu ĪADT piegulošajās platībās, izstrādājot dabas aizsardzības plānus, pieredzē Ķirbas purva, Plieņciema kāpas un Grebļukalna teritorijās dalījās Edgars Dzenis, atzīstot, ka no privāto mežu īpašniekiem iebildumu par šo jautājumu nebija, bet svarīgi ir risināt šī jautājuma juridisko regulējumu, lai ieviestu rekomendācijas dzīvē.

Viesturs Vīgants stāstīja, kā noskaidrot Latvijas mājas strazdu migrāciju ceļus, izmantojot gaisa spiediena mērījumus, un aicināja ziņot par redzētiem mājas strazdiem ar krāsainiem gredzeniem. Migrācijas pētījuma rezultāti liecina, ka garākais mājas strazda migrācijas lidojuma ilgums sastāda 22 stundas, bet maksimālais migrācijas lidojuma augstums 2509 metrus. Mājas strazdu vidū ir gan agrie, gan vēlie aizlidotāji, jo pētījums liecina, ka daļa mājas strazdu aizceļo jau vasarā, jūnijā, bet citi kavējas līdz pat rudenim.

Tie, kam ir interese iesaistīties putnu uzskaitēs vai citās LOB aktivitātēs, aicināti rakstīt uz e-pastu putni@lob.lv vai sazināties ar LOB telefoniski.

Informāciju sagatavoja:
Kitija Balcare, LOB komunikācijas konsultante

Attēlā: zilzīlīte.
Foto: Tomass Ķerus