Burtnieka ezera pļavas un Vidusburtnieks

Dabas liegumi „Burtnieka ezera pļavas” Burtnieku novada Burtnieku pagastā (bij. Valmieras rajonā) 432 hektāru platībā un „Vidusburtnieks” Vecates, Burtnieku, Jeru un Sēļu pagastā 1333 hektāru platībā izveidoti 2004. gadā. To izveidošanas mērķis ir saglabāt pēdējās atklātās dabiskās pļavas pie Burtnieka ezera un un dabiskos meža biotopus starp Rūjas un Sedas upju lejtecēm, lai nodrošināt te mītošajām retajām putnu sugām labvēlīgus dzīves apstākļus. Abi dabas liegumi ir daļa no Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un iekļauti arī Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000 .

 

Augi

Dabas liegumiem raksturīgas galvenokārt slapjo pļavu augu sugas – dažādi grīšļi, vīgriezes, mēreni mitrās vietās – vairākas smilgu sugas. Burtnieka ezera pļavās maijā un jūnijā var ieraudzīt arī ziedošu īpaši aizsargājamo Sibīrijas skalbi. Arī purva gandrenes, ziemeļu madaras, stāvā vilkakūla, gada staipeknis un sāres grīslis ir augi, kas liecina par Burtnieka un Vidusburtnieka pļavu dabisko stāvokli.

 

Putni

Pļavās ligzdojošie putni ir svarīgākās abu dabas liegumu dabas vērtības. Palieņu pļavās ligzdo griezes, un ķikuti, pļavas tilbītes un gugatņi. Īpaši nozīmīgas no putnu aizsardzības viedokļa ir Ēķinupes un Briedes ietekas palienes, pļavu mitrākajās vietās ligzdo ormanīši un dumbrcāļi. Ēķinupes palienē ligzdo arī mērkaziņas, novērota medījoša purva pūce. Šī vieta ir nozīmīga ligzdošanas vieta ūdensputniem. Niedrāju kā ligzdošanas vietu izmanto retās niedru lijas, bet pavasarī caurceļojošo ūdensputnu skaits Burtnieka ezera pļavu apkārtnē sasniedz vairākus tūkstošus. Vidusburtnieka meži ir nozīmīga urālpūču ligzdošanas vieta, virs Vidusburtnieka pļavām ligzdošanas sezonā novēroti arī jūras ērgļi.

 

Bezmugurkaulnieki

Burtnieka ezers ar tajā ietekošajām upēm, palieņu pļavām un vecupēm nodrošina piemērotus apstākļus dažādu bezmugurkaulnieku sugu dzīvei. To vidū ir gan bieži sastopamas sugas, gan Latvijā un Eiropā retas un aizsargājamas, piemēram, lielā dižmakstene, platā un divjoslu airvabole, raibgalvas purvuspāre, zirgskābeņu zilenītis un pasaulē visvairāk aizsargātā vaboļu suga – lapkoku praulgrauzis.

 

Zivis

Seda un Rūja ir zivīm bagātas upes, atzīst makšķernieki. Līdzās visbiežāk sastopamajām līdakām, raudām, asariem un līņiem Burtnieka ezerā novērota aizsargājama zivju suga – dūņu pīkste.

 

Citas dabas vērtības

Upju palieņu pļavas, smilšakmens atsegumi, avoti un meži tāpat ir nozīmīgas dabas lieguma dabas vērtības. Upes uztur palieņu pļavas, pļavās un mežos patvērumu rod daudzas augu un dzīvnieku sugas, tai skaitā retas un aizsargājamas. Smilšakmens atsegumi Burtnieka ezera krastā ir valsts nozīmes dabas piemineklis.

 

Teritorijas apmeklēšana

Burtnieka ezers jau izsenis ir iecienīta atpūtas vieta. To kā peldvietu, laivošanas un makšķerēšanas vietu iecienījuši gan vietējie iedzīvotāji, gan tūristi. Netālu no ezera atrodas slavenā Burtnieku zirgaudzētava. Dabas liegumā „Burtnieka ezera pļavas” atrodas daļa no laivu bāzes un kempinga „Ezerpriedes”, bet nākotnē varētu būt arī pludmales un vēl viena laivu iznomāšanas vieta, dabas takas un skatu torņi.

Tāpēc, apmeklējot dabas liegumus, jo svarīgāk ievērot videi draudzīga tūrisma pamatprincipus – padomi no www.celotajs.lv

  • Ceļo ar videi draudzīgiem transporta līdzekļiem.
  • Atstāj savus atkritumus tam paredzētajās vietās.
  • Neapmeklē retu dzīvnieku sugu atradnes, īpaši to vairošanās, ligzdošanas vai ziemošanas periodā.
  • Ugunskurus kurini tikai šim mērķim paredzētās vietās un ievēro ugunsdrošību.
  • Nakšņošanai teltīs izvēlies tūristiem labiekārtotās apmetņu vietas.
  • Izmanto pēc iespējas vairāk vietējo iedzīvotāju ražoto produkciju, tādejādi atbalstot vietējo uzņēmējdarbību.
  • Cieni vietējo iedzīvotāju tradīcijas un paražas un pretī saņem patiesu viesmīlību.

 

Putnu vērotājiem

Putnu vērošanai labākais laiks ir putnu pavasara migrācija aprīlī un maijā, kā arī klusas vēlas jūnija pievakares, kad iespējams dzirdēt griezes un ormanīšus. Putnu vērošanai izmantojams, piemēram, Ēķinupes pļavās esošais skatu tornis. Tas iekļauts Vīsraga tūrisma takā un ir papildināts ar zīmējumiem un informāciju par liegumā sastopamajiem putniem. Teritorijas dabas aizsardzības plāns paredz, ka divi putnu vērošanas torņi tiks uzstādīti Burtnieku ezera austrumu krastā.

 

Burtnieka ezera Vīsraga taka Burtniekos

Agrāk smilšakmens atsegumus un ezera ainavu varēja vērot pastaigā gar Burtnieku ezera austrumu krastu. Teritorijas dabas aizsardzības plānā paredzēts, ka taka atjaunojama un pagarināma līdz Burtnieku vecajiem kapiem dienvidu virzienā un līdz Dūres upei – ziemeļu virzienā, izcērtot kokus un krūmus piekrastē un mitrākajās vietās ierīkojot koka laipas. Plānotais takas garums – apmēram 2,2 km.

 

Burtnieku zirgaudzētava

Populāra ekskursiju vieta ir Burtnieku zirgaudzētava, kas piedāvā ekskursijas pa zirgaudzētavu, pastaigas ar zirgiem, vizināšanos ar pajūgu – visas šīs atpūtas iespējas tiek piedāvātas ārpus dabas lieguma teritorijas.

 

Dabas aizsardzība

Lai nodrošinātu unikālo dabas vērtību saglabāšanu dabas liegumos „Burtnieka ezera pļavas” un „Vidusburtnieks”, ir izstrādāti abu teritoriju dabas aizsardzības plāni. Tajos paredzēta virkne pārdomātu pasākumu, kas ļaus uzturēt atklātas upju palieņu pļavas un saglabāt retas un aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas.

Lai pļavās turpinātu ligzdot putni, tās jāpļauj vai jānogana – kādreizējām pļavām pārlieku aizaugot, šo teritoriju piemērotība daudzām sugām samazinās. Atbrīvojot pakāpeniski aizaugošās pļavas no krūmiem, tiek radīti labvēlīgāki apstākļi palieņu putnu ligzdošanai – griezēm, ķikutiem, ķīvītēm, pļavas tilbītēm un daudziem citiem.

Agra zālāju pļaušana nodara postu pļavu putniem– iznīcina ligzdas, sapļauj nelidojošos mazuļus. Tāpēc dabas liegumos jāievēro dzīvniekiem draudzīgus pļaušanas termiņus un metodes, lai novērstu putnu sugu daudzveidības un skaita samazināšanos.

Arī zālēdāji var palīdzēt uzturēt atklātas pļavu platības, un pie Ēķinupes zirgi ganīti arī agrāk. Tagad te ierīkots ierobežots zirgu ganību aploks Burtnieku zirgaudzētavas zirgiem.

Vairākās dabas liegumu teritorijās, galvenokārt mežos, kā galvenais apsaimniekošanas pasākums noteikta “neiejaukšanās” – tas nozīmē –  neiejaukšanās dabiskajos procesos un ekosistēmās, kas ļaus saglabāt netraucētas meža putnu ligzdošanas vietas, neizmainītas vecupes un pašus bioloģiski vērtīgos mežus.

 

Latvijas senvēsture Burtnieku apkārtnē

Burtnieka ezera apkārtne bijusi apdzīvota jau akmens laikmetā. Tiek uzskatīts, ka divas Zvejnieku apmetnes Vecates pagastā Rūjas labajā krastā ir nozīmīgākais akmens laikmeta arheoloģijas piemineklis Baltijā, bet Zvejnieku kapulauks ir lielākais akmens laikmeta kapulauks ziemeļaustrumu Eiropā. Pirmie arheoloģiskie pētījumi šai teritorijā veikti pagājušā gadsimta vidū, bet vērienīgākā izpēte notikusi 60. un 70. gados.