Dabas liegumi “Sitas un Pededzes paliene” un “Mugurves pļavas”

Dabas liegumi „Mugurves pļavas” (platība 317 ha) un „Sitas un Pededzes paliene” (platība 870 ha) atrodas Gulbenes rajona Stradu un Litenes pagastos, kā arī Balvu rajona Kubuļu pagastā. Liegumi izveidoti uz Pededzes upes un tās pietekas Sitas un ietver daļu no šo upju ielejām, lai saglabātu palieņu un parkveida pļavas, platlapju mežus, kā arī retas augu un dzīvnieku sugas. Šīm vietām noteikts īpaši aizsargājamu dabas teritoriju statuss kopš 2004. gada. Teritorijās sastopamo dabas vērtību dēļ dabas liegumi iekļauti Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju Natura 2000 tīklā. Kopumā liegumos sastopami 7 Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamie biotopi, 24 Eiropas Savienībā aizsargājamās putnu un 7 bezmugurkaulnieku sugas.

 

Dabas vērtības dabas liegumos

Dažādi ūdeņi – upes, vecupes, bebru uzpludinājumi u.c. – dabas liegumos sastopami lielā platībā, ar tiem saistītas arī vairākas īpaši aizsargājamas sugas, piemēram, Pededzē sastopama zaļā upjuspāre un biezā perlamutrene. Nozīmīgākā dabas norise, kas ietekmē liegumus ir pali. Palu laikā ar ledu tiek izrauti krūmi – tādējādi veidojas klajas platības; ar ūdeņiem palienē tiek ienestas barības vielas – veidojas auglīgas palieņu augsnes. Liegumu vērtības apdraud meliorācija, jo pa izveidotajiem grāvjiem ūdens ātrāk aizplūst. Tā rezultātā augu valsts kļūst vienmuļāka un arī palieņu pļavu putniem šīs vietas vairs nav piemērotas.

Lielākā daļa no liegumu pļavām ir īpaši aizsargājami pļavu veidi, tādēļ tās ir viena no nozīmīgākajām dabas vērtībām liegumos. Šeit sastopamas gan slapjas, gan mitras, gan mēreni mitras pļavas, kā arī parkveida pļavas. Katrā no šiem pļavu veidiem ir atšķirīga augu un dzīvnieku valsts. Dabas daudzveidību pļavās palielina atsevišķi augoši veci ozoli, kas dabas liegumos ir vairāki desmiti un ir raksturīgs Pededzes ielejas ainavas elements. Veco koku dobumos dzīvo vairākas īpaši aizsargājamas kukaiņu sugas, no kurām viena suga – lapkoku praulgrauzis – ir apdraudēta suga visā Eiropas, taču Pededzes ieleja kopumā ir viena no nozīmīgākajām šīs sugas atradnēm Latvijā. Nozīmīgākā no dabas liegumu pļavās sastopamajām īpaši aizsargājamām putnu sugām ir ķikuts. Pēdējā gadsimta laikā Eiropā ķikutu skaits un izplatība strauji samazinājusies; tas saistīts ar lauksaimniecības zemju meliorēšanu.

Liegumos sastopami arī 36 ha vecu mežu, kas nozīmīgi dabas daudzveidības saglabāšanā un atbilst dabisko meža biotopu kritērijiem. Šādiem mežiem raksturīgi lieli, veci koki, miruši koki, liela izmēra kritalas u.c. Šāda vide nodrošina dzīves apstākļus daudz vairāk sugām, nekā tas iespējams saimnieciskajos mežos. Lieguma meži, tai skaitā meži upju un vecupju krastos, ir dažādu īpaši aizsargājamu putnu sugu, piemēram, baltmugurdzenis, vidējais dzenis, melnā dzilna, apodziņš u.c. barošanās un dzīves vieta.

 

Dabas liegumu aizsardzība un apsaimniekošana

Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 statuss dabas liegumiem piešķirts, jo tajos sastopamas retas sugas un biotopi (pļavu, mežu un ūdeņu veidi). Daudzviet Eiropā, cilvēka nepārdomātās darbības dēļ, tie jau izzuduši, tādēļ svarīgi saglabāt tās dabas vērtības, kas liegumos sastopamas. Dažu mežu veidu saglabāšanai nekādi īpaši pasākumi nav vajadzīgi, jo to aizsardzībā galvenais priekšnoteikums ir netraucētība. Lielākajai daļai biotopu, kas sastopami liegumos, lai saglabātu reto augu un dzīvnieku sugu dzīvotnes, kā arī lai saglabātu pašus biotopus ir nepieciešami apsaimniekošanas pasākumi. Pļavas bez regulāras pļaušanas vai noganīšanas aizaug ar kokiem un krūmiem, kā tas bija vēl nesenā pagātnē. Lai tās atjaunotu un uzturētu, 2006. gada pavasarī Pededzes pļavās tika ielaisti no Nīderlandes atvestie Hailander šķirnes liellopi. Pļavās, kur neganās lopi, tiek nodrošināta vēlā pļaušana (pēc 10. jūlija), lai netraucētu tur ligzdojošos putnus. Negatīvu ietekmi atstājusi meliorācija, tādēļ nepieciešama papildus izpēte, lai izvērtētu iespējas atjaunot agrāko hidroloģisko režīmu.

Ap lielajiem, savrupus augošajiem vecajiem kokiem, galvenokārt ozoliem, tiek veikta krūmu izciršana, lai nodrošinātu tiem gaišākus apstākļus un paildzinātu to mūžu. Šādi koki ir dzīvesvieta dažādām kukaiņu sugām, kā arī dažādām gaismas prasīgām ķērpju sugām.

 

Apkārtnes kultūrvēsturiskie objekti

Lai arī kultūrvēsturiskie pieminekļi tieši dabas liegumu teritorijās neatrodas, vairāki apskates objekti atrodas to tuvumā.

Litenes pagastu izveidoja 1866. gadā. Litenes pagasta centrā – Litenē – atrodas Litenes muiža, ko 1582. gadā izveidoja poļu stārasts Penkaslauskis; pēc vairākkārtējas muižas pirkšanas un pārdošanas, 19. gs. sākumā muiža nonāca Volfu dzimtas īpašumā un tad arī barons Otto fon Volfs Pededzes upes krastā uzbūvēja šo klasicisma stila muižu, kas savā sākotnējā apjomā saglabājusies arī līdz mūsdienām. 1905. gada revolūcijas laikā pils tika nodedzināta, taču vēlāk to atjaunoja. Ap pili atrodas parks (vairāk kā 15 ha), kas iesākts veidot 19. gs. 2. pusē. Muižas ēkā jau no 20. gs. 20.-30. gadiem atrodas Litenes pamatskola.

20. gs. 20.–30. gados netālu no Litenes atradās Latvijas armijas vasaras nometnes vieta, kur 1941. gadā notika represijas pret Latvijas armijas virsniekiem un karavīriem.

Stradu pagastu izveidoja pēc 2. pasaules kara. Stradu pagasta „Vecmaderniekos” atrodas viena no latviešu profesionālās lietišķās mākslas pamatlicēja, mākslinieka Jūlija Madernieka dzimtās mājas, savukārt „Vecdziesniekos” – zemnieku sēta “Dziesnieki” ar 19. gs. beigās un 20.gs. sākumā celtām ēkām.

 

Dabas vērtības dabas liegumos

Dažādi ūdeņi – upes, vecupes, bebru uzpludinājumi u.c. – dabas liegumos sastopami lielā platībā, ar tiem saistītas arī vairākas īpaši aizsargājamas sugas, piemēram, Pededzē konstatēta zaļā upjuspāre un biezā perlamutrene. Nozīmīgākā dabas norise, kas ietekmē liegumus ir pali, kas palīdz uzturēt atklātas platības, tomēr 20. gs. sākumā un vidū veiktā meliorācija palu ietekmi ir mazinājusi.

Lielākā daļa no liegumu pļavām ir īpaši aizsargājami pļavu veidi, tādēļ tās ir viena no nozīmīgākajām dabas vērtībām liegumos. Dabas daudzveidību pļavās palielina atsevišķi augoši veci ozoli, kas ir raksturīgs Pededzes ielejas ainavas elements. Veco koku dobumos dzīvo vairākas īpaši aizsargājamas kukaiņus sugas, no kurām viena suga – lapkoku praulgrauzis – ir apdraudēta Eiropas mērogā, taču Pededzes ieleja ir viena no nozīmīgākajām šīs sugas atradnēm Latvijā. Nozīmīgākā no dabas liegumu pļavās sastopamajām īpaši aizsargājamām putnu sugām ir ķikuts, kam Pededzes paliene ir viena no piecām labākajām šīs sugas atradnēm Latvijā.

Liegumos sastopami arī 36 ha vecu mežu, kas nozīmīgi dabas daudzveidības saglabāšanā un atbilst dabisko meža biotopu kritērijiem. Lieguma meži, tai skaitā meži upju un vecupju krastos, ir dažādu īpaši aizsargājamu putnu sugu, piemēram, baltmugurdzenis, vidējais dzenis, melnā dzilna, apodziņš u.c. barošanās un dzīves vieta.

 

Dabas liegumu aizsardzība un apsaimniekošana

Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 statuss dabas liegumiem piešķirts, jo tajos sastopamas retas sugas un biotopi (pļavu, mežu un ūdeņu veidi). Daudzviet Eiropā, cilvēka nepārdomātās darbības dēļ, tie jau izzuduši, tādēļ svarīgi saglabāt tās dabas vērtības, kas liegumos sastopamas. Lielākajai daļai no dabas liegumos sastopamajiem biotopiem nepieciešama regulāra apsaimniekošana. Piemēram, palieņu un parkveida pļavas bez regulāras pļaušanas vai noganīšanas aizaug un tādēļ vairs nav piemērotas tur dzīvojošām putnu sugām, kā arī augiem. Lai pļavas uzturētu 2006. gada pavasarī Pededzes pļavās tika ielaisti no Nīderlandes atvestie Hailander (Highlander) šķirnes liellopi; pārējās pļavās zāle tiek pļauta vēlu, lai saglabātu tur ligzdojošos putnus.

 

Ūdenstūrisms

Pededzes upe sava ainaviskuma un mierīgā plūduma dēļ piemērota ūdenstūrismam visu ūdenstūrisma sezonu. Internetā (piemēram, www.campo.laivas.lv) pieejami vairāku ūdenstūrisma maršrutu pa Pededzi apraksti.

 

Putnu vērošana

Pavasara palos Pededzes pļavas pārplūst lielās platībās un mitrums tajās saglabājas līdz pat vasaras sākumam. Tas nodrošina lieliskus dzīves apstākļus bridējputniem, piemēram, ķikutiem. Pļavās ir augsts ligzdojošo griežu blīvums, novērota purva pūce un pļavās regulāri barojas mazais ērglis. Dabas liegumi „Mugurves pļavas” un „Sitas un Pededzes paliene” veido vienotu Eiropas Savienības nozīmes putniem nozīmīgo vietu „Sitas un Pededzes paliene”.

 

Gulbenes pašvaldību un tūrisma informācijas centrs

Ābeļu iela 2, Gulbene, LV-4401

Tālr.: (+371) 4497729

Fax: (+371) 4497730

E-pasts: turists@gulbene.lv

www.gulbene.lv

 

Dodoties dabā un, jo īpaši, uz aizsargājamām dabas teritorijām – ceļojiet videi draudzīgi!

  • Videi draudzīgs tūrisms – padomi no www.celotajs.lv
  • Ceļo ar videi draudzīgiem transporta līdzekļiem – vilcienu, divriteni, laivu!
  • Atstāj atkritumus tam paredzētajās vietās!
  • Ievēro īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apmeklēšanas kārtību un noteiktos ierobežojumus!
  • Neapmeklē retu dzīvnieku sugu atradnes, īpaši to vairošanās, ligzdošanas vai ziemošanas periodā.
  • Neatstāj savus autogrāfus uz koku mizas vai cilvēka radītiem objektiem!
  • Ugunskurus kurini tikai šim mērķim paredzētās vietās un ievēro ugunsdrošību!
  • Nakšņošanai teltīs izvēlies tūristiem labiekārtotās apmetņu vietas!
  • Izmanto pēc iespējas vairāk vietējo iedzīvotāju ražoto produkciju, nevis līdzi atvesto, tādejādi atbalstot vietējo uzņēmējdarbību.
  • Cieni vietējo iedzīvotāju tradīcijas un paražas, tad pretī saņemsi patiesu viesmīlību.