Mežu biotopu nozīme pūcēm un to barības objektiem

Projekta norises laiks: 2011. gada oktobris-2012. gada oktobris

Izpildītājs: Latvijas Ornitoloģijas biedrība

Finansētāji: Stora Enso Latvija, LU Studentu Padome (Zinātnisko projektu konkurss), Vides risinājumu institūts

Projekta vadītājs: Andris Avotiņš jun., tālr.: 26624787, e-pasts: andris.avotins@hotmail.com

Projekta mērķi

Projekta īstermiņa mērķis ir pūcēm nozīmīgāko biotopu mozaīkas noskaidrošana.

Ilgtermiņa mērķis ir iegūtos rezultātus pielietot praktiskajā dabas aizsardzībā – izveidojot uz plēsīgo putnu un to barības objektu prasībām balstītu mežu atslēgas biotopu tīklu.

Apraksts

Gandrīz visas mežos ligzdojošās pūču sugas ir īpaši aizsargājamas Latvijā un Eiropā, gandrīz visas no tām ligzdo koku dobumos. Atšķirībā no zvirbuļveidīgajiem dobumperētājiem putniem pūcēm nepieciešami samērā lielu dimensiju veci koki, kas intensīvās mežsaimniecības dēļ kļūst arvien retāk sastopami.

Tā kā pūces ir augstākie plēsēji, tās atkarīgas no izmaiņām barības ķēdes zemākajos posmos – saimnieciskās darbības ietekmētas barības objektu izvietojuma un sastopamības pārmaiņām. Latvijā nav datu par grauzēju un kurmju, kas ir nozīmīgi pūču barības objekti, sastopamību dažāda vecuma mežos, nav ziņu par sastopamības saistībām starp izcirtumiem, jaunaudzēm un vecākām mežaudzēm. Ir pieejamas ziņas par dziedātājputnu sastopamību, tomēr tā var atšķirties tieši parauglaukumos (PL), kuros pūcēm tiek piedāvātas papildu ligzdvietas, tādā veidā hipotētiski palielinot plēsonību.

Latvijā jau darbojas vairāki pūču izpētes PL, tomēr tie atrodas tuvu cits citam, līdz ar to nesniedz reprezentatīvus rezultātus plašākam reģionam. Jau nodibinātajos PL tiek ievāktas tikai ziņas par ligzdošanas sekmēm, notiek barības sastāva pētījumi. Līdzšinējos pētījumos trūkst ziņu par biotopu sastāvu un barības objektu sastopamību.

Literatūrā atrodamas trūcīgas ziņas par biotopu ietekmi uz nakts plēsīgo putnu ligzdošanas sekmēm. Ir tikai atsevišķi barības sastāva pētījumi, kuros ņemta vērā arī dziedātājputnu sastopamība, jo citās Ziemeļvalstīs (ar līdzīgu sugu sastāvu) tiem nav tik noteicoša loma kopējā barības sastāvā.

Izveidojot papildu PL, iespējams iegūt reprezentatīvus datus plašākai Latvijas teritorijai.

Latvijā piekoptā intensīvā mežsaimniecība strauji pārveido biotopus un to struktūru, šis pētījums sniegtu informāciju par biotopu sastāva nozīmi augstāko plēsēju izdzīvošanā.

Turpinot pētījumus vairākos PL, būtu iespējams iegūt informāciju, lai izstrādātu dabai draudzīgāku mežizstrādes modeli, kurā lielāka uzmanība tiek pievērsta mežu “struktūrelementiem” un “atslēgas biotopiem”.

Projektā paredzētas dažādas aktivitātes, tajā skaitā vides izglītības pasākumi, sadarbība ar lauku skolām un zinātniskā materiāla ievākšana.

Vides izglītības pasākumi norisināsies kā darbnīcas, kurās skolēniem būs iespēja izgatavot pūcēm piemērotus būrus un piedalīties to izvietošanā. Pirms darbnīcas atklāšanas norisināsies neliela lekcija par bioloģisko daudzveidību mežos un mežsaimniecisko darbību. Izgatavotos pūču būrus paredzēts izvietot mežos, parauglaukumu (PL) veidā.

Kā zinātniskā pētniecība ir plānota datu par grauzēju sastopamību dažāda tipa un vecuma mežos (iekļaujot jaunaudzes un izcirtumus) ievākšana, ligzdojošo pūču teritoriju un ligzdošanas sekmju, kā arī barības sastāva izmaiņu noskaidrošana, atkarībā no mainīgiem biotiskajiem faktoriem.