Lauku piekūns

Lauku piekūns – 2006. gada putns

Vēl 20. gadsimta pirmajā pusē lauku piekūns Falco tinnunculus, saukts arī par “peļu vanadziņu”, bija visbiežāk sastopamais dienas plēsīgais putns Latvijā. Mūsdienās tā ir reta un aizsargājama suga, par kuras izzušanas iemesliem un pašreizējo stāvokli zināms ļoti maz.

2006. gadā lūdzam ikvienu ziņot par novērotiem lauku piekūniem un to ligzdošanas vietām. Jūsu sniegtās ziņas uzlabos mūsu zināšanas par šo sugu un palīdzēs plānot lauku piekūnu izpētes un aizsardzības pasākumus. Vietās, kur lauku piekūni vēl ir sastopami, aicinām izvietot to ligzdošanai piemērotus būrus.

 

Izplatība

Lauku piekūns sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā. Latvijas teritorijā pašlaik sastopams samērā reti, biežāk Kurzemē un Zemgalē.

Novērtēts, ka šobrīd Latvijā ligzdo 100–200 lauku piekūnu pāru. Tomēr pēdējo piecu gadu laikā ticama un pierādīta ligzdošana konstatēta tikai 23 vietās (Latvijas ligzdojošo putnu atlants, 2000-2004).

 

 

Foto: Aivars Petriņš

Dzīvesveids

No ziemošanas vietām lauku piekūni atgriežas martā un aprīlī. Ligzdošanas sezonas laikā tie sastopami atklātā ainavā, kur tīrumi mijas ar viensētām un koku puduriem, lielos lauku masīvos, retāk – pilsētās. Augusta otrajā pusē lauku piekūni dodas atpakaļ uz ziemošanas vietām Dienvideiropā un Ziemeļāfrikā. Siltākās ziemās daži putni pārziemo Latvijā, galvenokārt Kurzemē.

Pavasarī (aprīlī–maijā) un rudenī (augustā–oktobrī) Latvijai cauri ceļo daudz lauku piekūnu, kas dodas turp vai atpakaļ no ligzdošanas vietām Igaunijā, Krievijā un Somijā. Šajā laikā tos var novērot dažādās atklātās vietās, pat purvos un jūras piekrastē.

 

 

Foto: Nigel Blake

Barošanās

Lauku piekūni pārtiek galvenokārt no grauzējiem, kurus tie medī tīrumos, ganībās, pļavās un citos zālājos, arī ceļmalās. Piekūni ķer arī nelielus putnus, rāpuļus un dažādus bezmugurkaulniekus – kukaiņus, tārpus u.c.

Raksturīgākais medību veids ir plivināšanās gaisā uz vietas. Ieraugot medījumu, lauku piekūns strauji pikē un ar nagiem satver upuri. Lauku piekūni mēdz medīt arī no sēdvietas uz kāda paaugstinājuma – staba, siena kaudzes, vadiem, kā arī staigājot pa zemi.

 

 

Foto: Oskars Keišs

Ligzdošana

Lauku piekūns ligzdu nebūvē, bet izmanto vecas vārnveidīgo putnu (vārnu, kraukļu vai žagatu) ligzdas, kas atrodas kokos, elektrības stabos vai uz ēku jumtiem. Pilsētās lauku piekūni mēdz ligzdot ēku un drupu nišās. Šie putni labprāt izmanto arī piemērotus būrus.

Dējumā ir 2–8, biežāk 4–5 brūnganas olas. Mazuļi izšķiļas maija beigās–jūnijā un ligzdā pavada mēnesi. Barību piegādā abi vecāki. Pēc ligzdas pamešanas jaunie putni paliek kopā ar pieaugušajiem vēl apmēram mēnesi, līdz kļūst pilnīgi patstāvīgi.

 

 

Foto: Edmunds Račinskis

 

Apdraudējums un aizsardzība

Lauku piekūni ir iekļauti Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Tos apdraud lauksaimniecības platību aizaugšana un apmežošana, kas samazina piemērotas barošanās platības. Arī pesticīdu lietošana ir nevēlama, jo samazina barības daudzumu, pie tam indīgās vielas uzkrājas putnu organismā, traucējot vielmaiņu. Iespējams, lauku piekūniem trūkst arī piemērotu ligzdvietu, tādēļ nepieciešams izlikt šiem putniem paredzētus būrus.

 

 

 

Foto: Tomi Mukkonen

Būris lauku piekūnam

Lauku piekūna būris ir 30x30x30 cm liela kaste ar jumtiņu. Vislabāk būri gatavot no 2,5 cm bieziem neēvelētiem dēļiem. Ieeja ir 15 cm augsts atvērums visā būra platumā.

Būris jāpiestiprina 3–7 m augstumā (pie šķūņu sienām – vismaz 3 m, pie kokiem un stabiem – pēc iespējas augstāk). Būri jāizliek atklātās vietās pie stabiem, šķūņu sienām, vientuļos kokos vai koku grupu malējos kokos, un tiem jābūt labi redzamiem no attāluma. Pēc būra izlikšanas tajā jāieber skaidas 3–4 cm biezā slānī.

Laba alternatīva būrim ir pīts grozs (30 cm diametrā), ko stabili nostiprina koka zaru žāklē. Šādā vietā var ligzdot arī ausainā pūce.

Vairāk informācijas par lauku piekūnu būriem atradīsiet šeit.

 

Noteikšana

Lauku piekūns ir baloža lieluma putns ar slaidiem, nosmailotiem spārniem un garu asti. Astes galā abu dzimumu putniem ir melna plata josla. Lidspalvas tumšas, vēderpuse dzeltenīga ar brūniem raibumiem, kājas dzeltenas.

Tēviņš. Galva pelēka, mugura ķieģeļsarkana ar tumši brūniem pilienveida raibumiem, aste pelēka.Foto: Henk Dikkers

 

Mātīte. Galva gaiši brūna ar šaurām, tumšām svītriņām, mugura un aste rūsgani brūna ar tumšām šķērssvītrām.Foto: Henk Dikkers

 

 

Papildu informācija: