Gada putns. Dzeltenais tārtiņš

Dzeltenais tārtiņš – 2015. gada putns

Pluvialis apricaria – dzeltenā tārtiņa latīniskā nosaukuma skaidrojums ir diezgan nepārprotams: pluvialis – ‘lietu nesošs (lietains)’ un apricari – ‘apsauļot’, tātad: ‘apsauļojies lietusnesējs’ – diezgan dīvains nosaukums, vai ne? Ja “apsauļotā” nosaukuma daļa attiecas uz dzeltenīgo apspalvojumu, tad “lietus daļa” attiecas uz tautas vērojumiem, ka tārtiņš “sasauc lietu”. Šo tārtiņa paradumu izmantojusi arī latviešu sirdsapziņas dzejniece Vizma Belševica, rakstīdama par dūdieviņu. Dzeltenais tārtiņš tautā Kurzemē esot saukts arī par “leišu vistiņu”, jo tīrumos to var novērot pavasarī – caurceļošanas laikā no dienvidiem. Par vistu tas gan ir daudz mazāks – mājas vista atkarībā no šķirnes sver 1,5 līdz 5,5 kg, bet pieaudzis dzeltenais tārtiņš – tikai ap 200 gramu (140 līdz 312 gramu). Smagākie putni ir svērti migrāciju laikā, acīmredzot – ar tauku rezervēm.

Pieaugušiem putniem riesta tērpā ķermeņa virspuse ir melna ar spilgti dzelteniem raibumiem, savukārt galvas apakšdaļa, rīkle, krūtis un vēders − melns. Apakšējās astes segspalvas − bālganas. Astes spalvas ir zaļgani melnas ar gaišām šķērssvītrām. No knābja pamata caur aci un tālāk gar kaklu uz leju stiepjas balta svītra. Rudenī dzeltenie raibumi ir neuzkrītoši, kakls − zaļgandzeltens ar pelēkiem vai pat melniem raibumiem. Jaunajiem putniem ķermeņa virspuse ir brūngana ar zaļgandzelteniem raibumiem. Daudzi pētnieki apraksta divas pasugas: Pluvialis apricaria apricaria – ar vienkrāsaināku riesta tērpu, kas sastopama Britu salās un Rietumeiropā līdz pat Dienvidzviedrijai (līnijā Bohuslēne–Vesterjetlande–Ēsterjetlande–Gotlande), austrumos līdz pat Igaunijai, un Pluvialis apricaria altifrons – Ziemeļeiropā, sākot no Austrumgrenlandes, Islandes, Farēru salām, Ziemeļfenoskandijas (uz dienvidiem līdz pat Kurzemei) līdz Taimiras pussalai austrumos. Turklāt Igaunijā un Latvijā ir zona, kur vienuviet sastopami putni ar abu pasugu pazīmēm. Citi autori uzskata, ka pasugu atšķirības neizpaužas strikti un pasugu izdalīšana nav pamatota. Mūsdienās tomēr tiek uzskatīts, ka ir divas pasugas.

Dzelteno tārtiņu ligzdošanas areāls ir diezgan plašs (apmēram 1,17 miljoni km2), un ap 2000. gadu izdarītā skaita vērtējumā kopā Eiropā ir apmēram 460 līdz 740 tūkstoši ligzdojošo pāru, savukārt pasaulē ir aptuveni 1,57 līdz 2,14 miljoni pāru. Plašā areāla un samērā stacionārās populācijas1 dēļ suga netiek uzskatīta par apdraudētu. Eiropas Komisijas Putnu direktīva neliedz dzeltenā tārtiņa medības, ja vien valstī ir šai sugai specifiski noteikta medību sezona. Tā šī suga ir medību putns vismaz sešās Eiropas valstīs.

Dzeltenie tārtiņi ligzdo tundrā un mežu zonā – klajos augstajos purvos. Tie veido ilgstošus pārus, kas, iespējams, uzturas kopā arī ārpus ligzdošanas sezonas. Tipiski ir dējumi ar četrām olām, retumis – trim vai piecām. Sezonā ir viens dējums, un pēc izpostīšanas atkārtoti dējumi seko līdz pat 24 dienām pēc pirmā nesekmīgā dējuma. Perē un mazuļus vadā abu dzimumu putni 28–31 dienu. Mazuļi ir ligzdbēgļi, lidotspēju iegūst 25 līdz 33 dienu vecumā un drīz pēc tam kļūst patstāvīgi. Mazuļi barojas paši.

Dzelteno tārtiņu barība pārsvarā ir vaboles un sliekas, ko tie uzlasa no zemes virsmas vai augsnē līdz 2 cm dziļumam. Ligzdošanas laikā nozīmīgu vietu ieņem arī garkājodu Tipula spp. kāpuri. Pēcligzdošanas laikā ēd arī augu valsts barību, t. sk. sēklas un ogas, kā arī gliemjus, vēžveidīgos un daudzsartārpus (jūras piekrastē).

Dzeltenais tārtiņš Latvijā gada putna godā ir pirmo reizi. Cerams, ka šā gada laikā uzzināsim vairāk par dzelteno tārtiņu Latvijā, īpaši par tā ligzdošanas vietām, sevišķi tāpēc, ka šis ir pirmais purvu putns, kas kļuvis par Latvijas gada putnu kopš 1996. gada, kad tāds tiek izvēlēts. Aicinām visus 2015. gadā īpaši aktīvi iesaistīties purvu putnu uzskaitē, tā dodot savu ieguldījumu II Eiropas ligzdojošo putnu atlanta datu ievākšanā un reģistrēt savus novērojumus tīmekļa vietnē Dabasdati.lv. Ja vēl joprojām ar pasaules tīmekli – internetu – esat uz “Jūs” un Dabasdati nav pieejami, sūtiet savus novērojumus uz Latvijas Ornitoloģijas biedrību – a.k. 105, LV–1046, Rīga – ar norādi – “2015. gada putns”.