Biežāk uzdotie jautājumi
Ja atrastais putna mazulis nav savainots un ir pūkains, tikko šķīlies, tas jāievieto atpakaļ ligzdā vai no zāles izveidotā ligzdiņā tuvējā kokā. Apspalvotus mazuļus, kas mācās dzīvot patstāvīgi, nedrīkst aiztikt, ja vien tiem nedraud tiešas briesmas (kaķi, suņi, ceļš).
Svīres mazulis, pamests gaisā, visdrīzāk aizlidos.
Iedzīvotājiem ir aizliegts ņemt mazuļus uz mājām vai nošķirt tos no vecākiem. Ja vecāki divu stundu laikā neatgriežas vai mazulis ir ievainots, jāsazinās ar vietējo pašvaldību vai veterinārārstu. Sugu un biotopu aizsardzības likuma 11. pants aizliedz apzinātu savvaļas putnu un to mazuļu ķeršanu, traucēšanu un turēšanu gūstā. Dzīvnieku Aizsardzības likuma 39. pants nosaka pašvaldības atbildību un rīcību bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu vai savainotu dzīvnieku gadījumā.
Ja atrastais putna mazulis ir baltā stārķa mazulis, iespējams, vecāki vai citi sugas radinieki to ir izgrūduši no ligzdas, un tam būtu jāpaliek dabas aprites ciklā kādam plēsējam par barību. Ir gadi, kad baltajiem stārķiem pietrūkst barības, lai izbarotu visus izšķīlušos pēcnācējus, un izgrūžot no ligzdas vai apēdot vājākos, tie ierobežo pēcnācēju skaitu.
Svīre (Apus Apus)
Savainots putns
Vispirms novēro putnu, vai tā uzvedība ir putnam raksturīga – tas spēj patstāvīgi pārvietoties vai lidot, nav sapinies makšķerauklā vai savainojies, nav redzamu savainojumu (kā, piemēram, nokarājies spārns) vai asiņošanas, nav vājš, izmircis vai nosalis.
Ja tas ir putna mazulis, kam nav nekādu redzamu traumu, tas tikai bļauj, tad nevajadzētu to glābt, barot vai dzirdināt. (sk. sadaļu “Kā rīkoties, ja atrasts putna mazulis?”)
Ja novērotais putns ir svīre, kas nespēj pacelties spārnos, un tai nav redzamu savainojumu (kā, piemēram, nokarājies spārns) vai asiņošanas, ieteicams to pamest gaisā. Svīres ir pilnībā pielāgojušās dzīvei gaisā – tās gaisā medī, guļ un pat pārojas. Svīres kājas ir īsas un pielāgotas, lai pieķertos pie klintīm vai sienām, nevis lai atspertos no līdzenas zemes. Ja svīre nokļūst uz zāliena vai asfalta, tā nespēj iegūt vajadzīgo inerci un pacelties gaisā.
Ja vēlu rudenī novērojat uz dienvidiem neaizlidojušu dzērvi, balto stārķi vai kādu citu gājputnu, iespējams, putns ir novājināts, un tam būtu jāpaliek dabas aprites ciklā kādam plēsējam par barību.
Taču nereti humānu apsvērumu dēļ nevaram noraudzīties putna ciešanās un vēlamies tam palīdzēt.
Redzamas traumas vai asiņošanas gadījumā putnu paša spēkiem nav ieteicams ķert vai transportēt. Darbojoties ar savvaļas putniem obligāti jālieto cimdi vai rūpīgi jānomazgā rokas pēc darbošanās infekciju riska dēļ. Lieli putni aizstāvoties var radīt traumas, kā arī tos ir grūti noķert. Būtu jāsazinās ar vietējās pašvaldības atbildīgo dienestu, kura pienākums ir organizēt palīdzību. Dzīvnieku aizsardzības likuma 39. pants nosaka, ka vietējā pašvaldība organizē savainoto savvaļas dzīvnieku aprūpi, kā arī to līķu savākšanu. Dabas Aizsardzības pārvalde izsniedz atļaujas savvaļas dzīvnieku savākšanai, kā arī konsultē, kā rīkoties individuālos gadījumos.
Kā otra alternatīva vai praktisks atbalsts putnu glābšanai reģionā var kalpot specializētās biedrības, kā piemēram, “Drauga Spārns” Tukuma novadā.
Stikā ietriecies putns
Lai novērstu putnu ietriekšanos logu vai ēku fasāžu stiklā, jānovērš atspulga veidošanos. Putni ietriecas stiklā divu iemeslu dēļ – viņi redz cauri un vēlas izlidot cauri stiklam, vai arī stikls atstaro koku un debesu atspulgu. Var lietot speciālas uzlīmes un vilkt paralēlas līnijas ar speciālu marķieri (kam ir UV spektrs). Uzlīmēm vai uzvilktajām līnijām jāatrodas stikla ārpusē, nevis iekšpusē (iekšpusē līmētas uzlīmes neatrisina ārpuses atspulga problēmu). Velkot vai līmējot līnijas, ieteicams izmantot horizontālo (līmenisko) virzienu vai abus virzienus. Putni ir dabiski pieraduši lidot cauri koku zariem un krūmiem, tāpēc līnijas vai raksti, kas atgādina dabisku blīvumu, viņus lieliski brīdina. Horizontālām līnijām jābūt ar ne lielāku atstarpi kā 5 cm un vertikālām ne lielāku kā 10 cm . Ja atstarpes ir lielākas, putns var tāpat mēģināt izlidot cauri stiklam.
Eksistē arī inovatīvi risinājums, kā stiklā iestrādāts UV starus atstarojošs pārklājums. Putni, kuri redz UV spektru, uztver to kā šķērsli, bet cilvēka acij stikls paliek caurspīdīgs un arī arhitektonisku risinājumu piemēri kā, piemēram, CAF Ziemeļu reģionālais centrs Panamā (kas atrodas uz nozīmīgā Amerikas putnu migrācijas ceļa). Projekta fasāde jau iepriekš tika balstīta uz zinātniskiem pētījumiem par putnu pārvietošanos plānotajā būvniecības vietā, un speciālie putniem drošie stikli tika pasūtīti ražošanai Eiropā.
Saites:
ORNILUX stiklu oficiālā informācija (Arnold Glas / Arcon)
CAF projekts Panamā un putniem draudzīga arhitektūra (CAF & National Audubon Society)
Siltajā sezonā nevienu savvaļas putnu (tostarp pīles, gulbjus un kaijas) piebarot nedrīkst, jo tas veicina barības diedelēšanu un dabisko instinktu zudumu.
Aukstajā sezonā sala un sniega apstākļos var piebarot putnus ziemas barotavās kā arī ūdensputnus, kuri uzturas neaizsalstošajās ūdenstilpēs. Persona, kas bargā ziemā sākusi regulāru barošanu, ir atbildīga nepārtraukt barošanu, kamēr nav nokusis sniegs un atkususi augsne, jo putni paļaujas uz konkrēto barošanās vietu. Vairāk informācijas: Putnu barošana ziemā
Ūdensputniem drīkst dot graudus, auzas, atkausētus zirņus vai dārzeņus, maize gan tiem ir kaitīga. Maize (īpaši baltmaize) putnam rada sāta sajūtu, jo piepilda tā kuņģi, bet nesniedz vajadzīgās uzturvielas, vitamīnus un olbaltumvielas. Putns paliek izsalcis, bet ēd mazāk barības, kas tam reāli nepieciešama. Maize kuņģī uzbriest, rūgst un var izraisīt nopietnus gremošanas traucējumus, resnās zarnas slimības un pat nāvi.
Kaijas, vārnas un baložus barot ir aizliegts. Pilsētvidē šāda barošana veicina barības diedelēšanu, ligzdošanu barošanās vietu tuvumā ēku bēniņos, lodžijās vai ventilācijas šahtās kā arī nesaskaņas starp kaimiņiem. (Sk. sadaļu ” Ko darīt, ja kaijas, vārnas vai krauķi pilsētā kļūst par traucēkli?”)
Sugu un biotopu aizsardzības likuma 11. pants regulē savvaļas sugu traucēšanas un dabiskā dzīves cikla ietekmēšanas aizliegumus.
Pamanot lielu ligzdu, tai nedrīkst tuvoties vai traucēt tās iemītniekus, jo tā var piederēt īpaši aizsargājamai putnu sugai. No droša attāluma jānofiksē koordinātas un foto. Sugu un biotopu aizsardzības likuma 11. pants aizliedz traucēt īpaši aizsargājamo sugu putnus un to ligzdošanas vietas.
Datus var ērti un droši iesniegt dabas vērotāju platformā Dabas Dati: dabasdati.ornitho.lv. Ziņošana ļauj ornitoloģijas ekspertiem novērtēt ligzdas statusu un nepieciešamības gadījumā ierosināt tās aizsardzības pasākumus.
Putnu sugu saraksts, kurām atbilstoši normatīvajiem aktiem tiek veidoti mikroliegumi, ir noteikts MK noteikumos Nr. 396 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu.
Jebkurš iedzīvotājs var personīgi ierosināt mikrolieguma pieteikumu dabas vērtību aizsardzībai. Taču Latvijas valdība ir pieņēmusi sabiedrībai un dabas aizsardzībai nedraudzīgu regulējumu, nosakot, ka mikrolieguma izveidotāja-eksperta apmaksa ir jāsedz pašam ierosinātājam no savas kabatas, kas var radīt nepārvaramu finansiālu barjeru aktīvistiem un dabas draugiem, kuri vēlas pasargāt mežus un putnu ligzdošanas vietas no izciršanas vai iznīcināšanas. Mikrolieguma ierosinājums vien nevar kalpot par iemeslu meža izciršanas vai ligzdošanas vietas iznīcināšanas apturēšanai, parasti ir jāpievērš lielāka sabiedrības uzmanība ar mediju palīdzību kā arī jāinformā Dabas Aizsardzības pārvalde par potenciālo pārkāpumu.
Saites:
Mikrolieguma pieteikuma veidlapa: Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) oficiālā informācija par mikroliegumiem
Mikroliegumu izveides un finansēšanas kārtība: MK noteikumi Nr. 253 “Mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtība…”
Dabas Aizsardzības pārvalde
Vispirms ieteicams putnu vai tā balsi nofilmēt/ierakstīt ar tālruni un izmantot atpazīšanas lietotnes (Merlin Bird ID; BirdNET; Picture Bird u.c.). Lūdzam reģistrēties un ziņot par novēroto putnu dabas vērotāju platformā Dabas Dati: dabasdati.ornitho.lv, pievienojot visu zināmo informāciju (arī foto, video vai audio ierakstu). Tādējādi novērojums kļūs ne tikai redzams dabas vērotāju kopienai, bet tas var tikt izmantots tālākos pētījumos, kur tiek izmantoti sabiedriskās zinātnes dati.
Ja neizdodas putnu atpazīt, arī tad iesakām reģistrēties un ziņot par novērojumu Dabas Dati: dabasdati.ornitho.lv, norādot putna sugu kā nezināmu. Iesniegtos datus izvērtē eksperti, palīdzot noteikt sugu, izskaidrojot uzvedību un padarot datus pieejamus pētniecībai.
Putns atspulgā redz šķietamu sāncensi un ligzdošanas laikā teritoriālu apsvērumu dēļ cenšas to padzīt.
Īpašnieka atbildība ir novērst atspulgu, aizsedzot logu, automašīnas stiklu vai spoguli ar necaurspīdīgu audumu, papīru vai citu materiālu. Audumam, papīram vai citam necaurspīdīgajam materiālam jāatrodas stikla ārpusē, nevis iekšpusē (iekšpusē līmēti materiāli neatrisina ārpuses atspulga problēmu).
Ja baltais stārķis ir sācis sist ar knābi pa logu vai automašīnas stiklu, tad papildus atspulga novēršanai drīkst to saudzīgi un nesavainojot (ar lupatu, bumbu) dzīt projām, netuvojoties pārāk tuvu.
Baltās cielavas mēdz apkakāt vietu, kur atspulgā redz savu sāncensi.
Cik ilgi putns vēl nāks un pārbaudīs, vai sāncensis ir redzams, un centīsies to dzīt projām, ir atklāts jautājums.
Pilsētvidē putnus piesaista atkritumi un barības pieejamība. Ligzdošanas laikā aizliegts mūrēt ciet bēniņu caurumus, iznīcināt olas, ligzdas vai mazuļus. Sugu un biotopu aizsardzības likuma 11. pants – aizliedz apzinātu putnu ligzdu un olu iznīcināšanu, bojāšanu, pārvietošanu vai traucēšanu perēšanas un mazuļu audzināšanas laikā.
Namīpašniekiem un iedzīvotājiem ir pienākums neatstāt pieejamus pārtikas atkritumus un nebarot pilsētas putnus kā arī rūpēties, lai putni nevarētu brīvi iekļūt māju bēniņos, ventilācijas šahtās un citās vietās, kur to ligzdošana nav vēlama. Remonta darbus, koku zaru apzāģēšanu, lai novērstu nevēlamu putnu ligzdošanu, jāplāno laikus nevis tad, kad putnu balsis vai radītā netīrība jau sagādā problēmas. Remonta darbus un koku zaru apzāģēšanu jāveic ārpus ligzdošanas laika. Pirms jebkādām darbībām ir jāsazinās ar Dabas Aizsardzības pārvaldi, kā arī jāpārliecinās, vai olas un mazuļi vēl joprojām nav sastopami ārpus noteiktā ligzdošanas laika. Dažādi atbaidītāji, kā plēsīgo putnu figūras, spogulīši, čaukstošas lentes, pret putniem nav efektīvi, jo tie ātri pie tiem pierod.
Aptuvenie ligzdošanas un mazuļu izvešanas laiki:
Pelēkajai vārnai (Corvus cornix) ligzdošanas periods ilgst no marta beigām līdz jūlija vidum. Vārnu mazuļi ligzdu pamet maija beigās vai jūnija sākumā, kad tie vēl lido neveikli un tup zaros vai pat uz zemes. Vecāki tos turpina barot un agresīvi aizstāv vēl vismaz 3–4 nedēļas pēc izlidošanas (līdz jūlija vidum).
Sudrabkaijai (Larus argentatus) ligzdošanas periods ilgst no aprīļa vidus līdz augustam. Sudrabkaiju mazuļi izšķiļas maijā/jūnijā, bet paiet vairākas nedēļas, līdz tie kļūst pilnīgi patstāvīgi un spēj lidot, un vecāki tos pieskata un baro vēl ilgi pēc tam, kad tie pametuši ligzdas vietu.
Mājas balodim (Columba livia domestica) ligzdošanas periods ilgst no februāra/marta līdz novembrim (labvēlīgos apstākļos vai siltākās vietās var ligzdot pat visu gadu). Tā kā vienā sezonā baložiem ir vairāki perējumi pēc kārtas un mazuļi ilgi uzturas vecāku tuvumā, faktiski mazuļu barošanas un “izvešanas” process pilsētvidē norisinās bezgalīgi – no agra pavasara līdz pat vēlam rudenim.
Krauķi (Corvus frugilegus) ligzdo un izved mazuļus no marta vidus līdz jūlijam. Kad mazuļi jūnijā pamet ligzdas, tie vēl labu laiku pulcējas kolonijas kokos un laukos, kur vecāki tos turpina barot, līdz tie pilnībā iemācās patstāvīgi baroties.
Krauķi, vārnas un sudrabkaijas ir sabiedriski, intelektuāli attīstīti un viegli pamanāmi putni, kuru dzīvesveids un ciešais tuvums cilvēku mītnēm vienmēr raisījis gan apbrīnu, gan diskusijas. Iesakām izmantot šo putnu vērojumus kā iespēju mācīties par dzīvo dabu.
Saites:
Dabas Aizsardzības pārvalde
Pašrocīgi piekļūt elektrības stabam vai mēģināt noņemt putnu ir dzīvībai bīstami un arī stingri aizliegts. Darbus elektrobīstamā zonā drīkst veikt tikai atbildīgie elektrotīklu speciālisti.
Iesakām piefiksēt atrašanās vietu un no droša attāluma uzņemt foto un ziņot AS Sadales Tīkls (pieteikt infrastruktūras bojājumu): https://sadalestikls.lv/lv/bojajumi
Izliekot būrīšus mežos, parkos, dārzos un lauku sētās, kur trūkst ligzdošanai piemērotu vietu – koku dobumu, mēs nodrošinām dobumperētājus putnus ar papildu ligzdvietām.
Jāizmanto 2–2,5 cm biezi, neēvelēti dēļi (lai mazuļi varētu izrāpties). Būrīša dibens jānaglo starp sienām. To stiprina 2–4 m augstumā ar skreju pret austrumiem.
Katru rudeni būrītis obligāti jāiztīra, lai novērstu parazītu savairošanos un nodrošinātu drošu ligzdošanu nākamajā sezonā.
Vairāk informācijas: https://www.lob.lv/noderigi/putnu-burisi/
Putna gredzens ir pētniecības instruments, kas palīdz uzzināt, kur un kad putns gredzenots. Nofiksē datumu, vietu un nofotografē salasāmu gredzena numuru.
Par savvaļas putniem ar gredzenu ir jāziņo Latvijas Gredzenošanas centram: ring@latnet.lv.
Iesakām arī reģistrēties un ziņot par novēroto putnu dabas vērotāju platformā Dabas Dati: dabasdati.ornitho.lv, pievienojot visu zināmo informāciju. Tādējādi novērojums kļūs ne tikai redzams dabas vērotāju kopienai, bet tas var tikt izmantots tālākos pētījumos, kur tiek izmantoti sabiedriskās zinātnes dati.
Sporta, pasta vai kāzu baloži nav savvaļas putni. Parasti šādi baloži lielā skaitā noklīst likumā neregulētu sacensību vai kāzu organizatoru bezatbildības dēļ, jo to saimnieki parasti neinteresējas, kas tālāk notiek ar viņu noklīdušajiem mājputniem. Tie bieži iet bojā vai šad tad pieklīst lauku viensētās. Par mirušu sporta, pasta vai kāzu balodi ar gredzenu jāziņo vietējai pašvaldībai, kuras pienākums ir nodrošināt tā utilizāciju saskaņā ar Dzīvnieku Aizsardzības likuma 39. pantu.
Pavasarī un vasarā visu savvaļas putnu ligzdas, olas un mazuļi ir jāaizsargā no iznīcināšanas vai traucēšanas. Sugu un biotopu aizsardzības likuma 11. pants nosaka vispārēju aizliegumu iznīcināt vai bojāt putnu ligzdas un olas, kā arī traucēt putnus perēšanas un mazuļu audzināšanas laikā. Koku un krūmu zāģēšana jāveic no septembra līdz martam. Pļavas ieteicams sākt pļaut no jūlija vidus, virzienā no centra uz malām, lai pļavā ligzdojošiem putniembūtu iespēja aizbēgt no pļaujmašīnas asmeņiem.
Zemes īpašnieku un darbu veicēju pienākums ir ievērot ligzdošanas miera periodus un aizsardzības prasības. Konstatējot pārkāpumu, iesakām sazināties ar Dabas Aizsardzības pārvaldi un vietējo pašvaldību.
Saites:
Sugu un biotopu aizsardzības likums
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP)
Pirms būvniecības uzsākšanas likumdošana paredz ietekmes uz vidi novērtējumu un sugu izpēti.
Būvniecības ieceres attīstītājam jānodrošina sertificētu sugu ekspertu izpēte. Iedzīvotājiem ir tiesības piedalīties publiskajā apspriešanā un iesniegt datus, kas ietekmē būvniecības nosacījumus.
Likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 4. un 15. pants nosaka ietekmes uz vidi novērtējuma un sabiedrības līdzdalības kārtību.
Visdrīzāk mājas fasādes bojātājs ir kādas dzeņu sugas jaunais putns jeb nepieaudzis īpatnis. Jaunajiem dzeņiem, kas šajā gadā izšķīlušies, rudens ir laiks, kad instinktīvi trenēt savas kalšanas prasmes. Viņi bieži vien sāk kalt daudz dažādu koku, bieži pat nepabeidzot dobumus līdz galam, jo tas ir dabisks veids, kā attīstīt muskulatūru un iemaņas. Nereti viņi izvēlas arī virsmas, kas līdzinās kokiem.
Ieteikumi, kā novērst dzeņa aktivitātes uz mājas fasādes:
1) Pasargāt virsmas. Nosegt potenciāli apdraudēto virsmu ar sietu (ieteikts 1,9 cm plastmasas siets). –Atkarīgs no situācijas, vai
iespējams efektīvi nosegt visu apdraudēto virsmu, un kā tas izskatās. Variants – nosegt ar materiāliem, kas dzenim nepatīk – metāls, folija, kokskaidu plātnes.
2) Samazināt virsmas pieejamību. Apstrādāt/pārsegt virsmas, lai tās būtu gludas, bez plaisām, negludumiem, kur dzenim pieķerties ar nagiem. Var krāsot virsmu ar biezu krāsu.
3) Aizbiedēšana. Plēsīgo putnu figūras, trokšņu, putnu trauksmes saucienu ieraksti. – Pēc pieredzes ar citiem putniem var teikt, ka reāli šie paņēmieni palīdz tikai uz neilgu laiku, augstākais, dažu nedēļu laikā putni saprot, ka nekas īsti nedraud. Var izkarināt spogulīšus, lentes, kas plivinās, bundžas, kompaktdiskus, karodziņus, vimpeļus u.tml.
Ziemas periodā iestājoties salam, iedzīvotāji bieži satraucas par ledū iesalušiem gulbjiem. Tomēr 99% gadījumu šiem putniem palīdzība nav nepieciešama – sēdēšana uz ledus ir dabiska putnu uzvedība enerģijas taupīšanai, un to īpašā asinsrite neļauj kājām piesalt.
Pirms celt trauksmi, novērojiet gulbi no attāluma, lai pārliecinātos, vai tas kustas un groza galvu. Nekādā gadījumā nekāpiet uz plāna ledus paši!
Gulbim palīdzība ir nepieciešama tikai tad, ja tas ir savainots (piemēram, nokāries spārns, sapinies tīklos vai redzama asiņošana). Tādā gadījumā jāsazinās ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (pa tālruni 112) vai Dabas aizsardzības pārvaldi.
Saites:
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP)
Ja stārķu ligzda gadu gaitā ir uzkrauta pārāk augsta un smaga, tā tiek pakļauta sānsverei un var pēkšņi nokrist (visbiežāk vasarā, kad tajā jau ir mazuļi, kas noved pie visa perējuma bojāejas). Ilgstoši nelietotās ligzdās savukārt var izaugt zāle vai koki un izliekties padziļinājums. Ja vecā ligzda ir pilnībā sabrukusi vai iznīcināta, bet baltie stārķi turpina atgriezties ierastajā vietā, var izveidot mākslīgu ligzdas pamatni.
Visi darbi ar stārķu ligzdām un pamatnēm (īpaši uz stabiem vai jumtiem) saistīti ar paaugstinātu bīstamību. Ja ligzda atrodas uz elektrolīnijas staba, kas kalpo elektribas pārvadei, kategoriski aizliegts darboties patstāvīgi – par to obligāti jāsazinās ar energotīklu apsaimniekotājiem AS “Sadales tīkls”, kuriem ir risinājumi un atļaujas stārķu ligzdu pamatņu uzstādīšanai uz elektrības pārvades stabiem. Ne visi elektrības stabi ir piemēroti stārķu ligzdu pamatņu uzstādīšanai, tāpēc AS “Sadales tīkls” darbinieki pieņem lēmumu, kur varēs izvietot mākslīgās balto stārķu ligzdu platformas.
Ja ligzda atrodas uz staba, kas kādreiz kalpojis elektrības pārvadei, tad atbildība par ligzdas pamatnes apsaimniekošanu ir zemes īpašniekam, uz kura zemes stabs atrodas. Ja ir vēlēšanās uzstādīt jaunu ligzdas pamatni savā īpašumā, visi darbi būtu jāveic pašu spēkiem un līdzekļiem.
Ja stārķis veido ligzdu uz mājas skursteņa, vai vietā, kur nav vēlama tā ligzdošana, laikus jāveic preventīvi darbi, pirms stārķis ir uzbūvējis ligzdu un uzsācis tajā ligzdot, piemēram, konusveida skārda detaļu pieskrūvēšana, lai stārķim nebūtu iespējams būvēt ligzdu izvietojot uz šīs konstrukcijas koku žagarus. Sugu un biotopu aizsardzības likuma 11. pants – aizliedz apzinātu putnu ligzdu un olu iznīcināšanu, bojāšanu, pārvietošanu vai traucēšanu perēšanas un mazuļu audzināšanas laikā.
Individuālos gadījumos iesakām konsultēties ar Dabas Aizsardzības pārvaldi.
Saites:
Informācija par baltā stārķa mākslīgās ligzdas pamatnes izveidošanu: https://www.lob.lv/wp-content/uploads/2016/04/starku_brosura.pdf
Dabas Aizsardzības pārvalde