Valsts mežu apsaimniekotāju organizācija EUSTAFOR, ko Latvijā pārstāv AS “Latvijas valsts meži”, ilgstoši cenšas panākt ES vides tiesību aktu vājināšanu. Tāpēc 25 vides organizācijas no 18 valstīm, arī Latvijas, prasa EUSTAFOR pārtraukt atbalstīt celulozes un papīra industrijas, lielo komerciālo zemes īpašnieku un agroindustrijas lobija intereses un tā vietā pārvaldīt publiskos mežus sabiedrības interesēs. Šie meži ir neaizstājami, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un nodrošinātu SEG emisiju piesaisti Latvijā un Eiropas Savienībā (ES).
Kā rāda sabiedriskās domas izpēte, Eiropas iedzīvotāji vēlas, lai publiskie meži uztur dabas daudzveidību, uzkrāj oglekli un ir vieta atpūtai. Taču valsts mežu apsaimniekotāji EUSTAFOR mērķtiecīgi:
- aizkavē likumu ieviešanu, kas pārtrauktu ES dalību atmežošanā globāli;
- iestājas pret valsts mežu teritoriju papildu pievienošanu ES aizsargājamo teritoriju tīklam;
- nepieļauj dabas atjaunošanu ārpus jau aizsargātām teritorijām;
- vājina Putnu direktīvas prasības, lai tās netraucētu intensīvākai mežizstrādei;
- mazina oglekļa piesaistes mērķus mežiem ZIZIMM (Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības) regulā;
- nepieļauj Eiropas Komisijas atbalstu dabai tuvākai mežsaimniecībai;
- izvairās no pēdējo Eiropas pirmatnējo un veco mežu kartēšanas (kas ir priekšnoteikums to aizsardzībai);
- izvairās no datu sniegšanas par publisko mežu stāvokli.
Vides organizācijas norāda, ka Eiropas mežu kā ekosistēmas stāvoklis šobrīd ir slikts. Desmitgadēm ilga pārāk intensīva apsaimniekošana daudzus mežus ir padarījusi vienveidīgus un nenoturīgus. Mežu degradācija ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ES nesasniedz dabas aizsardzības un klimata mērķus. Jaunākais ziņojums “State of Europe’s Forests 2025” (“Eiropas mežu stāvoklis 2025”), ko publicējusi Forest Europe, norāda, ka Eiropas mežos samazinās CO₂ emisiju piesaiste. Lai gan kopējā meža zemes platība kopš 1990. gada ir palielinājusies, mežu kvalitāte un spēja atjaunoties pasliktinās klimata pārmaiņu, industrijas spiediena un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās dēļ. Ziņojums uzsver: joprojām pastāv būtiskas datu un pārvaldības nepilnības, kas kavē efektīvu resursu pārvaldību un mežu ilgtermiņa aizsardzību.
Lai gan svarīgi ir visi meži, tieši publisko mežu aizsardzība un atjaunošana ir būtiska daļa no risinājuma. Vidēji nedaudz vairāk par 40 % ES mežu ir publiskā īpašumā. Latvijā valstij pieder 49 % mežu platību. Valsts mežu apsaimniekošana, nodrošinot visus ekosistēmu pakalpojumus, tostarp dzīvotņu un sugu saglabāšanu, ūdens cikla stabilizēšanu, temperatūras regulēšanu un oglekļa uzkrāšanu, sniegtu milzīgu labumu Eiropas dabai un sabiedrībai nākamajās desmitgadēs.
Ko tas nozīmē Latvijā?
Latvijā publiskie meži veido nozīmīgu daļu no valsts teritorijas un dabas kapitāla. Šiem mežiem, kurus galvenokārt pārvalda AS “Latvijas valsts meži”, jābūt ilgtspējīgas un zinātnē balstītas apsaimniekošanas paraugam. Ilgtspējīgas apsaimniekošanas mērķis ir ne tikai iegūt koksni, bet arī uzturēt augstu bioloģisko daudzveidību, ņemt vērā mežu ekoloģisko funkcionalitāti un ekosistēmu pakalpojumus un vairot CO₂ piesaisti.
Tomēr arī Latvijā intensīvā mežsaimniecība apdraud mežu un dabas noturību. AS “Latvijas valsts meži” izcērt aizsargājamus biotopus, nenodrošina vecu mežu aizsardzību un atbalsta dabas aizsardzības vājināšanu. Vides organizācijas aicina AS “Latvijas valsts meži” pamatot, kā EUSTAFOR lobisma pozīcija un ES vides tiesību aktu vājināšana saskan ar Latvijas sabiedrības ilgtermiņa interesēm un tiesībām uz veselīgu vidi, kā arī īstenot caurspīdīgu un zinātnē balstītu publisko mežu politiku sabiedrības interesēs un neatbalstīt ES vides mērķu vājināšanu.