Šodien, 2. novembrī, mūžībā devies Latvijas Ornitoloģijas biedrības pirmais direktors un melno stārķu pētnieks Māris Strazds.
Māris Strazds bija viens no tiem Atlantiem, uz kuru pleciem ilgus gadus balstījās LOB, tāpēc vienā rakstā nebūs iespējams pieminēt visu viņa veikumu, un varu pieskarties tik dažiem būtiskākajiem punktiem.
1980.–1984. gadā Māris bija viens no pirmā Latvijas ligzdojošo putnu atlanta koordinatoriem un arī viens no 1989. gadā iznākušās grāmatas “Latvijas ligzdojošo putnu atlants 1980–1984” autoriem (kopā ar Jāni Priednieku, Agri Strazdu un Aivaru Petriņu). Šī bija pirmā reize, kad tika kartēta ligzdojošo putnu izplatība visā Latvijā.
Māris bija viens no 76 LOB dibinātājiem 1985. gadā. 1994. gadā, kad LOB pieņēma pirmos algotos darbiniekus, Māris kļuva par LOB direktoru, bet šo darbu brīvprātīgi viņš bija veicis jau pirms tam. Direktora amatā Māris strādāja līdz 2002. gadam. Viņa vadībā LOB piedzīvoja biedru skaitu ievērojamu pieaugumu un kļuva par starptautiskās dabas aizsardzības organizāciju savienības BirdLife International partneri.
Tajā pašā 1994. gadā, kad Māris oficiāli kļuva par LOB direktoru, viņš kopā ar Jāni Priednieku un Gundaru Vāveriņu iemūrēja vēl vienu pamatakmeni mūsu zināšanās par Latvijas putniem. Žurnāla “Putni dabā” 4. numurā publicēts raksts “Latvijas putnu skaits”, kurā pirmo reizi sniegti visu Latvijā ligzdojošo un ziemojošo putnu populāciju lielumi.
Neatsverams ieguldījums plašākas sabiedrības izglītošanā ir Māra vadībā sagatavotās grāmatas “Latvijas meža putni”, “Latvijas lauku putni” un “Latvijas ūdeņu putni”. Lai gan izdotas nu jau pirms vairāk nekā 20 gadiem, tās joprojām ir tik vērtīgs informācijas avots par Latvijas putniem, kam līdzvērtīgu neatrast. Tāpēc žēl, ka “Latvijas jūras putni” un “Latvijas purva putni” tā arī palika neīstenotas ieceres.
Lai gan Māris daudz darba ieguldījis dažādu putnu sugu aizsardzībā, piemēram, izstrādājot sugas aizsardzības plānus mednim un mežirbei, tomēr galvenais Māra pētījumu un rūpju objekts bija melnais stārķis, kam veltīts arī 2011. gadā aizstāvētais promocijas darbs “Melnā stārķa saglabāšanas ekoloģija Latvijā”.
Tāpat kā par melno stārķi Māris iestājās par Latvijas mežiem, gan iesaistoties 2000. gadā pieņemtā Meža likuma un citu meža apsaimniekošanas normatīvo aktu izstrādē, gan stiprinot starptautisko sadarbību, gan rīkojot akcijas pret Latvijas mežu noplicināšanu, gan arī aktīvi rosinot mikroliegumu veidošanu konkrētu sugu ligzdošanas vietu aizsardzībai.
Māris prata citus iedvesmot interesei par putniem un to aizsardzību ne tikai ar savu piemēru, bet arī ar spēju uzrunāt. Vienalga, vai tā bija viņa vadīta ekskursija, raksts žurnālā, intervija televīzijā vai vienkārši pasēdēšana ap galdu, Māra teiktajā visi uzmanīgi ieklausījās. Tāpēc nav brīnums, ka ar putniem viņš aplipināja daudzus – gan jaunus, gan vecus. Reiz kādā intervijā Māris par sevi teica apmēram šādus vārdus: “Es esmu putnu advokāts, un laikam ne tas sliktākais.” Un šajā ziņā viņam nevar nepiekrist.
Attēlā: Māris Strazds. Foto: LOB arhīvs.
Sagatavoja:
Viesturs Ķerus, LOB valdes priekšsēdētājs