Pirmo reizi klātienē tikās visu trīs Baltijas valstu ūpju pētnieki. Šīs sugas aizsardzības speciālisti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, tiekoties septembrī Latvijā, pārrunāja ūpju populācijas stāvokli, galvenos apdraudējumus un nepieciešamos sugas aizsardzības pasākumus.
Tikšanās laikā 12. un 13. septembrī dalībnieki iepazīstināja ar jaunākajiem pētījumu datiem, līdzšinējo aizsardzības pasākumu rezultātiem un aktuālajiem pētījumu virzieniem. Viens no būtiskākajiem sanāksmes secinājumiem – ūpju populācija samazinās visās trīs Baltijas valstīs, bet pašreizējie aizsardzības pasākumi nav pietiekami, lai šo tendenci apturētu.
“Ūpju populācijas stāvoklis Baltijā ir satraucošs. Šobrīd mums ir nepieciešama daudz ciešāka sadarbība starp visām trim valstīm. GPS raidītāju dati arvien skaidrāk parāda, ka ūpji nepazīst valstu robežas – atsevišķi putni pārvietojas starp Latviju, Lietuvu un Igauniju. Tas arī ir iemesls, kāpēc arī sugas aizsardzībai jābūt pārrobežu,” stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības Ūpju programmas Latvijā vadītājs Pēteris Daknis. Sanāksmē ornitologs iepazīstināja ar iniciatīvām un projektiem, ko Latvijas Ornitoloģijas biedrība īsteno Latvijā ūpju dzīves un ligzdošanas apstākļu uzlabošanai un kas norisinās ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu.
Nepieciešami aktīvāki aizsardzības pasākumi
Pētnieki norāda, ka turpmāk var būt nepieciešams izmantot arī intensīvākus sugas saglabāšanas pasākumus. Viens no iespējamajiem risinājumiem ir nebrīvē audzētu ūpju izlaišana savvaļā, kā arī savvaļā dzīvojošo putnu piebarošana ligzdošanas laikā. Lietuvā ūpju audzēšana nebrīvē un putnu izlaišana savvaļā jau tiek praktizēta.
Vienlaikus pētnieki uzsver, ka šādi pasākumi nevar aizstāt nepieciešamību atjaunot ūpju dzīves vidi un barības bāzi. Ilgtermiņā būtiski ir veikt plašākus ekosistēmu atjaunošanas pasākumus, kuru mērķis būtu palielināt ūpjiem pieejamās barības daudzumu.
Elektrolīniju konstrukcijas – būtisks sugas apdraudējums
Elektrolīniju konstrukcijas – būtisks drauds Lietuvā. Sanāksmē īpaša uzmanība tika pievērsta ūpju mirstībai uz elektrolīniju konstrukcijām. Par vienu no būtiskākajiem draudiem Baltijas ūpju populācijai tika atzīts noteikts elektrolīniju stabu konstrukciju veids Lietuvā. Pieejamie pierādījumi liecina, ka šīs konstrukcijas var izraisīt ievērojamu ūpju mirstību. Turklāt pastāv iespēja, ka to izvietojums veido būtisku šķērsli putnu pārvietošanās ceļā starp Baltijas un Polijas ūpju populācijām.
Sanāksmes laikā gan netika sniegta informācija par konkrēto problemātisko elektrolīniju konstrukciju ģeogrāfisko izplatību Lietuvā. Pētnieki uzskata, ka šīs informācijas apkopošana būtu nozīmīgs nākamais solis, lai precīzāk novērtētu apdraudējuma mērogu un plānotu nepieciešamos aizsardzības pasākumus.
GPS dati palīdz izprast ūpju pārvietošanos
GPS dati atklāj ūpju pārvietošanās paradumus. Visās trīs Baltijas valstīs ūpju izpētē tiek izmantoti GPS raidītāji. To sniegtie dati ļauj daudz precīzāk noteikt putnu pārvietošanās paradumus un priekšlaicīgas bojāejas cēloņus, kā arī iegūt jaunu informāciju par sugas uzvedību. Igaunijas pētnieku prezentētie dati liecina, ka ūpji izvairās šķērsot lielas ūdenstilpes. Tas ļauj izvirzīt pieņēmumu, ka Somu līcis var darboties kā dabiska barjera starp Baltijas un Somijas ūpju populācijām. Līdz ar to ūpju pārvietošanās un ģenētiskā apmaiņa starp šīm populācijām, visticamāk, galvenokārt notiek caur austrumu reģioniem, un apmaiņas apjoms varētu būt ierobežots.
Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka tuvākajā nākotnē būtu jāizveido kopīga Baltijas mēroga aizsardzības programma, kas koordinēti strādātu pie ūpju aizsardzības un pētniecības šajā reģionā.
GPS izsekošanas pētījumi skaidri parāda, ka atsevišķi ūpju īpatņi pārvietojas starp visām trim Baltijas valstīm. Tādēļ jēdziens “Baltijas ūpju populācija” nav tikai trīs valstīs uzskaitīto ligzdojošo pāru kopskaits – tā ir bioloģiski saistīta populācija, kuras saglabāšanai nepieciešama koordinēta rīcība.
“Ja mēs vēlamies panākt reālu ūpju populācijas atjaunošanos, nepietiks ar atsevišķiem projektiem katrā valstī. Mums ir jāskatās uz Baltiju kā uz vienotu ekoloģisku telpu un jāvienojas par kopīgiem aizsardzības mērķiem, pētījumiem un praktiskiem pasākumiem,” uzsver Pēteris Daknis.
Pirmo Baltijas ūpju pētniecības un aizsardzības sanāksmi Latvijā organizēja ornitoloģijas ekspertu uzņēmums “EU Temporalis” ar brīvdienu mājas “Jaunkrastmaļi” atbalstu.
Titulattēlā: ūpis. Foto: Pēteris Daknis.
Informāciju sagatavoja:
Latvijas Ornitoloģijas biedrība