Pirmo reizi Rīgā jaunizveidotā mākslīgā ligzdvietā sekmīgi ligzdojuši lauku piekūni – jūnijā izšķīlušies un jūlijā apgredzenoti četri lauku piekūna cāļi.
“Šis ir pirmais zināmais gadījums Rīgas teritorijā, kad lauku piekūns ligzdo putnu būrī. Kopā ar Imantu Jakovļevu lauku piekūnu būrus Rīgā uzstādām jau desmit gadus. Turklāt īpašs notikums ir būra aizņemšana jau tajā pašā sezonā pēc izlikšanas un vēl jo vairāk – piektajā dienā. Parasti lauku piekūni mākslīgās ligzdvietas aizņem tikai sākot ar otro gadu vai pat vēlāk pēc to izlikšanas,” skaidro Latvijas Ornitoloģijas biedrības Sabiedrības izglītības un iesaistes vadītājs un sertificēts putnu eksperts Agnis Bušs.
Ligzdošanas sezona lauku piekūniem sākas aprīlī, kad tie izdēj četras līdz astoņas olas. Ierasti lauku piekūns ligzdo citu putnu, galvenokārt vārnu, būvētās ligzdās vai ēku nišās un līdzīgās vietās. Mazuļi izšķiļas maijā vai jūnijā. Mākslīgo ligzdvietu – putnu būri – lauku piekūniem uzņēmuma “TZMO Latvija” noliktavas ēkas galā Rīgā, līdzās Lubānas ielas aplim šī gada 22. aprīlī sadarbībā ar alpīnistu uzstādīja putnu māju eksperts Valdis Zariņš. Putnu būris uzstādīts pēc Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvja Agņa Buša ieteikuma, ko sertificēts putnu eksperts izstrādāja atsaucoties uzņēmuma “TZMO Latvija” vēlmei uzlabot putnu ligzdošanas apstākļus tā jaunajā ēkā Rīgā.
Jau dažas dienas pēc ligzdvietas uzstādīšanas – 27. aprīlī – tajā bija novērojama lauku piekūnu rosība. Savukārt 16. jūnijā ligzdā Latvijas Ornitoloģijas biedrības Rīgas grupas pārstāvis Imants Jakovļevs ligzdā konstatēja četras lauku piekūna olas un vēlāk – 2. jūlijā – apgredzenoja četrus lauku piekūna cāļus. Ligzdošanas vietu jaunie putni ierasti pamet augustā, lai rudenī dotos pārziemot uz Dienvideiropu un Ziemeļāfriku.
“Pērn, 2025. gadā, lauku piekūns ligzdoja ne tik drošā vietā – kraukļa ligzdā augstsprieguma līnijas stabā, kas atrodas ārpus Rīgas, 600 metru attālumā no šā gada ligzdas. Šis gadījums apliecina, ka, ņemot vērā ziņas par iepriekšējiem putnu novērojumiem, putnu sugas prasības un pieredzi putnu māju uzstādīšanā kombinācijā ar ēku īpašnieku un pārvaldnieku labo gribu ilgtspējīgā pieejā, var uzlabot putnu dzīves apstākļus īsā laika periodā,” skaidro Agnis Bušs.
Bez lauku piekūna mājas “TZMO Latvija” teritorijā sadarbībā ar uzņēmumiem “Diversum” un “Simbaro” uzstādītas arī mājas svīrēm, mājas strazdiem, mazajiem dobumperētājiem (zīlītēm, zvirbuļiem u. c.), baltajai cielavai un melnajam erickiņam, pelēkajam mušķērājam, pupuķiem un kovārņiem, kā arī sikspārņiem un kukaiņiem.
“Kā uzņēmums, kura darbības pamatā ir rūpes par cilvēku labsajūtu un dzīves kvalitāti, mēs uzskatām, ka tikpat svarīgi ir rūpēties arī par vidi un dzīvotni, kurā dzīvojam un strādājam. Veidojot mūsu jauno ēku Rīgā, ilgtspēja bija viens no galvenajiem principiem – no energoefektīviem risinājumiem līdz pārdomātai teritorijas attīstībai un bioloģiskās daudzveidības veicināšanai. Mums ir patiess gandarījums, ka sadarbībā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību īstenotā iniciatīva jau pirmajā sezonā devusi šādu rezultātu. Tas apliecina, ka uzņēmuma attīstību iespējams veiksmīgi apvienot ar rūpēm par bioloģisko daudzveidību,” uzsver “TZMO Latvija” tehniskais direktors Jurģis Priede, piebilstot, ka uzņēmuma darbinieki iecerējuši četrus apgredzenotos mazuļus nodēvēt par Bellu, Mato, Hapiju un Seni.
Lauku piekūni Falco tinnunculus apdzīvo dažādu veidu kultūrainavu, kur lauki mijas ar viensētām un nelieliem mežu puduriem vai atsevišķiem kokiem, arī pilsētas. Vēsturiski lauku piekūns, ko sarunvalodā mēdz dēvēt arī par “peļu vanadziņu”, Latvijā bija plaši sastopams, taču 1960. gadā šo putnu populācija strauji saruka, 21. gadsimta sākumā sasniedzot vēsturiski mazāko indivīdu skaitu. Šobrīd lauku piekūns ir iekļauts Latvijas Sarkanajā grāmatā kā jutīga suga. Galvenais drauds sugai ir intensīva lauksaimniecība.
Lauku piekūns ir baloža lieluma putns ar slaidiem, nosmailotiem spārniem un garu asti. Tēviņam galvas virsa un aste pelēka, mugura ķieģeļsarkana ar pilienveidīgiem brūniem plankumiem. Astes galā plata melna josla. Mātītei ķermeņa virspuse un aste ķieģeļkrāsā ar tumšākām šķērssvītrām. Abiem dzimumiem vēderpuse dzeltenīga ar brūniem pilienveida raibumiem. Izlūkojot medījumu, lauku piekūns raksturīgi plivinās uz vietas ar izplestu asti. Pārtiek galvenokārt no sīkiem grauzējiem.
Foto: LOB arhīvs.
Informāciju sagatavoja:
Latvijas Ornitoloģijas biedrība