Vai zinājāt, ka uz zemes sēdošs, šķietami pamests putna mazulis visticamāk nav pamests? Pavasaris ir putnu mazuļu laiks, kad spalvainos lidoņus sev tuvumā izdodas novērot gandrīz katram. Šis laiks ir arī viens no saspringtākajiem dabas aizsardzības organizācijām, kas saņem neskaitāmus zvanus ar jautājumiem. Atradu putna mazuli, savācu mājās, ko tālāk darīt? Vai katrs atrastais putna mazulis ir “jāglābj”? Kā palīdzēt putniem, nenodarot ļaunumu?
Atbildes sniedz Ance Priedniece, LOB Baltā stārķa monitoringa vadītāja
Pavasara beigās un vasaras sākumā nereti novērojami putnu mazuļi ārpus ligzdas. Bieži vien novērojami nelidojoši vai slikti lidojoši mazuļi, taču tas nebūt nav nekas neparasts. Izrādās, ka putnu mazuļi nereti pamet ligzdu pirms sasnieguši labu lidotspēju. Īpaši tas raksturīgs ligzdbēgļu sugām, piemēram, pīlēm un zosīm, kam mazuļi ligzdu pamet pavisam drīz pēc šķilšanās. Līdz ar to iespējams, ka cilvēka atrastais mazulis uz zemes nav nonācis neparedzētu apstākļu dēļ, bet gan atrodas savā dabiskajā vidē.
Katru dienu Latvijas Ornitoloģijas biedrība saņem zvanus par kaiju mazuļiem uz zemes, puķu dobēs vai citur, taču novērotie kaijēni tikai iepazīst pasauli. Arī ligzdguļu sugu mazuļi nereti pamet ligzdu pirms labas lidotspējas sasniegšanas. Piemēram, šī raksta rakstīšanas laikā no paziņas saņēmu attēlu ar pūcēnu, kas sēž dārzā pie batuta. Patiešām – arī cilvēka tuvumā novērojamie meža pūces mazuļi, kas sēž uz zemes un vēl nav sasnieguši labu lidotspēju, visbiežāk tiek baroti un vecāku aprūpēti!
Līdzīgi kā ar savas sugas bērniem, cilvēkiem novērojama nepārvarama vēlme “glābt” putnu mazuļus. Putnu mazuļi ar savu izskatu var radīt cilvēkam mātišķu instinktu palīdzēt, taču tā ne vienmēr ir pareizā rīcība. Parasti pieaugušie putni noslēpjas, cilvēkam tuvojoties, tādēļ putna mazulis var šķist pamests. Lai cik skarbi tas skanētu, mēs, savācot putna mazuli uz mājām, nozogam to putna vecākiem. Turklāt mēs šādā veidā liedzam iespēju putnam nākotnē pilnvērtīgi dzīvot savvaļā. Būtiski, ka uzaugšana dabā putna mazulim neietver tikai barības saņemšanu no vecākiem, bet arī putna izdzīvošanai nepieciešamo prasmju apgūšanu. Lai putns izdzīvotu dabā, tam nepieciešamas prasmes izvairīties no plēsējiem un iegūt nereti kustīgos barības objektus. Bieži cilvēki savāc pilnīgi veselus putnu mazuļus un cenšas tos nogādāt dabas aizsardzības organizācijām vai veterināram. Diemžēl Latvijas Savvaļas putnu palīdzības biedrība “Drauga spārns” jau ir pārslogota ar ievainoto putnu aprūpi, bet nogādājot katru atrasto putna mazuli veterināram, mēs ierobežojam slimu mājdzīvnieku piekļuvi ārstēšanai. Svarīgi atcerēties, ka atbilstoši normatīvajam regulējumam Latvijā nav atļauts mājās turēt savvaļas putnus, ja vien nav iegūta Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja.
Kā tad pareizi rīkoties, ja pamanīts zemē sēdošs putna mazulis? Pirmais solis būtu vizuāli novērtēt, vai mazulis ir ievainots vai asiņo. Ja atbilde ir “jā”, var zvanīt pašvaldībai vai veterināram. Ja atbilde ir “nē”, vispirms jānovērtē mazuļa attīstības pakāpe – vai mazulis ir nesen šķīlies, pūkains vai apspalvojies. Nesen šķīlušos un pūkainus mazuļus var pacelt un ievietot atpakaļ ligzdā. Ja ligzda nav redzama, var pats to pagatavot no zāles un iestiprināt zaros. Iespējams, ka bažas var radīt tas, ka putna vecāki tevi saodīs un tādēļ neatgriezīsies pie mazuļiem, taču tas ir mīts. Ja pamanītais putns jau ir apspalvojies, jānovērtē, vai tam draud briesmas. Ja jā, to var pārvietot uz kādu drošāku vietu, piemēram, kādu krūmu. Apdraudējums putna mazulim var būt arī tavi mājdzīvnieki, tāpēc drošības labad tos nelaid ārā. Ja putna mazulis neizskatās apdraudēts, neiejaucies, jo tas visticamāk izpēta apkārtni un vecāki par to rūpējas. Vai varbūt tev ir sanācis sastapt putnu, kas lielāko daļu dzīves pavada gaisā – svīri? Svīres nav attīstījušas spēju pacelties no zemes, tādēļ reizēm var uz zemes atrast neveiksmīgi nolaidušās svīres. Labākais veids, kā palīdzēt pieaugušai svīrei, ir pavisam vienkāršs – tā jāpamet gaisā – un visticamāk tā arī aizlidos.
Patiešām, bieži vislabākais veids, kā palīdzēt putniem, ir neiejaukties. Pat, ja daba ienāk pilsētā vai tavā sētā, dabas likumi nekur nepazūd. Zvanīsim pašvaldībai vai veterinārām tikai par ievainotiem putniem. Nezagsim vecākiem bērnus, pieskatīsim savus mājdzīvniekus un izglītosim apkārtējos. Jo vairāk mēs izglītosim sevi, draugus un radus, jo vairāk mēs padarīsim apkārtējo vidi putniem labvēlīgāku.
Titulattēlā: sudrabkaijas mazulis. Foto: Selga Bērziņa.
