LOB ārkārtas kopsapulce – 29. martā

LOB ārkārtas kopsapulce, kurā norisināsies arī LOB goda biedru vēlēšanas, notiks 2023. gada 29. martā plkst. 18.00 LOB birojā, Rīgā, Skolas ielā 3.

Šā gada 11. martā LU Dabaszinību akadēmiskajā centrā no­tika ikgadējā LOB biedru kopsapulce. Tās programmā bi­ja pārskati par monitoringa programmām, dažādiem pē­tījumiem un sugu aizsardzības pasākumiem. Kopsapulces programmā bija arī LOB goda biedru vē­lē­šanas. Tomēr 11. marta kopsapulcē nebija pietiekami da­lībnieku, lai nodrošinātu biedru kvorumu. LOB statūti no­saka, ka, trūkstot kvorumam, lēmuma pieņemšanai un vēlēšanu rezultātu paziņošanai nepieciešams or­ga­ni­zēt ārkārtas kopsapulci.

Programmā būs LOB goda biedru vēlēšanas un zi­ņo­ju­mi par tēmām, kuras saistītas ar goda biedru kan­di­dā­tu profesionālās darbības jomām.

Ārkārtas kopsapulces programma:

17.30–18.00 Ierašanās, reģistrācija.

18.00–20.00:

■ LOB goda biedru vēlēšanas

■ Putnu orientācijas pētījumu vēsture Rau­das sta­cio­nā­rā (Oskars Keišs)

■ Medņu aizsardzības problēmas Latvijā (Aivars Pet­riņš)

■ Balto stārķu uzskaišu vēsture Latvijā (Māra Janaus)

■ Ko NVO panākušas un kas vēl jāpanāk me­žu politikā un likumos (Viesturs Ķerus)

■ Dažādi paziņojumi un saviesīgas sarunas.

Ārkārtas kopsapulcē aicināti piedalīties visi LOB biedri, bet balsot varēs tikai tie, kuri ir samaksājuši bied­ra nau­du par 2023. gadu. Atkārtotā kopsapulce ir lemttiesīga pie jebkāda biedru skaita. 

Visi četri LOB goda biedru kandidāti ir LOB dibinātāji (1985. gadā) un profesionāli ornitologi.

Ieva Vilka (dz. Rīgā 02.11.1932.), putnu pētnieka Kārļa Vilka (1900–1993) meita. Ar put­niem aktīvi nodarbojās 45 gadus (1955–2000).1956. gadā absolvēja LVU Bioloģijas fakultāti, 1961. gadā Rīgā aizstāvēja disertāciju par put­nu uzvedību. Vienīgā darba vieta (1957–1998) – Bioloģijas institūta Ornitoloģijas la­bo­ra­to­ri­ja, kur no­dar­bo­jās galvenokārt ar putnu orientācijas pētījumiem Rīgā un Raudā. 73 zi­nāt­nis­ku pub­li­kā­ciju (1958–2000) autore, kā arī sastādījusi Latvijas or­ni­to­lo­ģisko bibliogrāfiju (1998). Pie­dalījās daudzās ornitologu konferencēs Latvijā un citās PSRS republikās.Ģimenē ornitologi ir nu jau četrās paaudzēs – putnu pētījumus turpina arī meita Ilze Pried­nie­ce un mazmeita Ance.

Aivars Petriņš (dz. Rīgā 23.09.1951.). Ar putniem nodarbojas 55 gadus (kopš 1968).1979. gadā absolvēja LVU Bioloģijas fakultāti ar diplomdarbu par brūnkakļa pētījumiem.1978.–1983. gadā strādāja Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijā, 1983.–2018. ga­dā – LU Zooloģijas muzejā (no 1993. gada – tā vadītājs).Viens no autoriem pirmajam Latvijas ligzdojošo putnu atlantam (1980–1984). Publicējis 43 zinātniskus rakstus un konferenču tēzes (kopš 1982), piedalījies daudzās ornitologu kon­ferencēs Latvijā un ārzemēs.Atzīts putnu fotogrāfs (fotografē kopš 1978), Latvijas vadošais dienas plēsīgo putnu eks­perts, nodarbojies ar mākslīgo ligzdu būvi, lieli nopelni reto putnu mikroliegumu vei­do­ša­nā, vadījis daudzus studentu diplomdarbus LU Bioloģijas fakultātē.Ilgus gadus darbojās LOB padomē.

Māra Janaus (dz. Rīgā 22.04.1954.). Ar putniem nodarbojas 50 gadus (kopš 1973).1978. gadā absolvēja LVU Bioloģijas fakultāti ar diplomdarbu par balto stārķi Latvijā, 1988. ga­dā Mas­kavā aizstāvēja disertāciju par lielā ķīra populācijas stā­vokli Latvijā un vai­ro­ša­nās sek­mēm. Vienīgā darba vieta (no 1972) – Bioloģijas institūta Ornitoloģijas la­bo­ra­to­ri­ja (no laborantes līdz vadītājai). Publicējusi vairāk nekā 90 zinātnisku rakstu un kon­fe­ren­ču tēžu (kopš 1976), kā arī desmitiem dažādu projektu atskaišu, piedalījusies daudzās ornitologu konferencēs Latvijā un ārzemēs.Pusgadsimta garumā piedalījusies lielo ķīru un pīļu ekoloģijas pētījumos Engures ezerā, Kaņierī un citur, veikusi ziemojošo ūdensputnu avio uzskaites un no kuģiem. No 1974. gada vadīja Starptautiskās ligzdojošo balto stārķu uzskaites Latvijā (1974, 1984, 1994/95, 2004/05, 2014) un apstrādāja datus. No 1987. gada līdz mūsdienām vada LOB mo­nitoringa projektu par balto stārķu ligzdošanas sekmēm. Kā vadošā balto stārķu eks­per­te sniegusi daudzas intervijas plašsaziņas līdzekļos.LOB darbības pirmajos desmit gados (1985–1994) no darba brīvajā laikā kā zinātniskā se­kre­tā­re kārtoja visu biedrības grāmatvedību, gatavoja dokumentus un veica saraksti ar biedriem un citām organizācijām. Ilgus gadus darbojās LOB padomē.

Jānis Priednieks (dz. 12.02.1956.). Ar putniem nodarbojas 54 gadus (kopš 1969).1979. gadā absolvēja LVU Bioloģijas fakultāti ar diplomdarbu par putnu nakts migrācijām. 1987. gadā Maskavā aizstāvēja disertāciju par putnu teritoriālās izplatības un skaita no­teik­ša­nu, sastādot savvaļas dzīvnieku kadastru un veicot vides monitoringu.1979.–1992. gadā (ar pārtraukumu mācību laikā aspirantūrā) strādāja LVU Zooloģijas mu­zejā. No 1993. gada strādā LU Bioloģijas fakultātē par pasniedzēju (1994. gadā ievēlēts par do­centu, 1998. gadā – par asociēto profesoru, 2000.–2017. gadā bija Zooloģijas un dzīvnieku eko­loģijas katedras vadītājs). Vadījis daudzus studentu diplomdarbus, bakalaura un maģistra dar­bus (no 1983), kā arī sešus promocijas darbus. Publicējis 55 zi­nāt­nis­kus rakstus un kon­fe­ren­ču tēzes (no 1985), piedalījies daudzās or­ni­to­lo­gu konferencēs Lat­vijā un ārzemēs.Viens no pirmā Latvijas ligzdojošo putnu atlanta (1980–1984) iniciatoriem un koordi­na­to­riem, kā arī aktīvs lauka uzskaišu veicējs.1992.–2012. gadā bija Latvijas oficiālais delegāts Eiropas putnu uzskaišu padomē.2012.–2020. gadā pildīja LOB prezidenta pienākumus, jau ilgus gadus darbojas LOB padomē.

LOB ārkārtas kopsapulces norisi atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.