Lauksaimniecības plāns saasinās vides problēmas

Latvijas Ornitoloģijas biedrības speciālisti ir iepazinušies ar Zemkopības ministrijas sagatavoto Latvijas Kopējās lauksaimniecības programmas Stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam projektu un secinājuši, ka šī plāna īstenošana nenodrošinās mērķtiecīgu lauku vides aizsardzību, bet drīzāk turpinās vides, tostarp lauku putnu dzīvotņu, noplicināšanu.

“Plānā zem “zaļiem” virsrakstiem paslēpts gan atbalsts intensīvai lauksaimniecībai, gan mežu izciršana un mitrāju nosusināšana. Savukārt atbalsts patiesiem mērķtiecīgiem vides aizsardzības pasākumiem ir nepietiekams, finansējums mežu aizsardzībai ir samazināts un arī atbalsts zālāju putnu dzīvotņu apsaimniekošanai ir niecīgs,” norāda Dr.biol. Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs.

Plānā kā vides pasākums tiek pasniegta, piemēram, lauksaimniecības un meža zemju meliorācija, lai gan zināms, ka meliorācijas rezultātā tiek noplicināta bioloģiskā daudzveidība, veicinātas CO2 emisijas, mazināta ekosistēmu noturība pret klimata pārmaiņām un pasliktināta ūdeņu kvalitāte. Latvijas Ornitoloģijas biedrības ieskatā šāds pasākums nebūtu finansējams no publiskajiem līdzekļiem.

Kā vides pasākums tiek pasniegta arī “neproduktīvu” mežaudžu izciršana un jaunaudžu retināšana, saucot to par “Ieguldījumiem meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai”, lai gan šis pasākums ir vērsts tikai uz saimniecisko interešu īstenošanu, bet gaidāmā ietekme uz meža ekosistēmu noturību un ekoloģisko vērtību drīzāk būs negatīva vai labākajā gadījumā – neitrāla.  Turklāt “neproduktīvās” mežaudzes tiek noteiktas tikai pēc koksnes ražošanas kritērijiem, nevis to ekoloģiskās vērtības.

Īpašs drauds mežu saglabāšanai ir finansējuma samazināšana kompensācijām meža īpašniekiem, kuru īpašumā ir aizsargājami meži. Jau iepriekš Latvijas Ornitoloģijas biedrība ir  norādījusi, ka šīs kompensācijas ir ārkārtīgi būtiskas dabas vērtību saglabāšanai, turklāt sniedz ieguldījumu arī klimata pārmaiņu mazināšanā un mežu noturībā pret šīm pārmaiņām.

Viena no visvairāk apdraudētajām putnu grupām ir ar slapjajiem zālājiem saistītie bridējputni. Atbalstu bridējputnu dzīvotņu saglabāšanai plāns gan paredz, taču gan atbalsta likmes uz hektāru, gan kopējā atbalstāmā platība ir daudz par mazu, lai nodrošinātu reālus uzlabojumus šo putnu populāciju stāvoklī. Pretēji Latvijas Ornitoloģijas biedrības priekšlikumiem “aiz svītras” pilnīgi atstāta virkne citu apdraudētu un gandrīz apdraudētu zālāju putnu sugu: dzeltenā cielava, platknābis, prīkšķe, pelēkā pīle un grieze. Tāpat nav ņemts vērā Latvijas Ornitoloģijas biedrības ierosinājums atbalstīt lauksaimniekus, kuri apsaimnieko mazo ērgļu barošanās vietas. Atgādinām, ka Latvijā ligzdo 22% no Eiropas (33% no Eiropas Savienības) mazā ērgļa populācijas, tātad tas, kā mazajam ērglim klājas Latvijā, lielā mērā ietekmē šīs sugas stāvokli Eiropā kopumā.

Uz būtiskākajām nepilnībām Latvijas Ornitoloģijas biedrība norādījusi vēstulē Zemkopības ministrijai un vērsusies arī Eiropas Komisijā. Ceram, ka plānā tiks iestrādāti būtiski uzlabojumi, lai zaļmaldināšanas un videi kaitīgu subsīdiju vietā publiskais finansējums tiktu piešķirts tiem lauksaimniekiem un mežu īpašniekiem, kam rūp Latvijas dabas saglabāšana.

Informācija sagatavota pateicoties projektam “Latvijas Ornitoloģijas biedrības interešu pārstāvība un sabiedrības iesaiste”, ko finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Projekta mērķis ir nodrošināt Latvijas Ornitoloģijas biedrības un plašākas sabiedrības līdzdalību stratēģiski svarīgajos lēmumos attiecībā uz dabas aizsardzību un dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Plašāk: www.activecitizensfund.lv.

Attēlā: dzeltenā cielava. Foto: Selga Bērziņa, www.selgasfoto.lv.

Informāciju sagatavoja:
Kitija Balcare, LOB komunikācijas konsultante