Raksts žurnāla “Putni dabā” 2020/2 (88) numuram
Par to, ka līdz ar trešo Latvijas ligzdojošo putnu atlantu esam uzsākuši novērojumu vākšanu arī Latvijas ziemojošo putnu atlantam, ziņojām jau pērn “LOB Jaunumos” un portālā Dabasdati.lv, taču, jaunai ziemai sākoties, vēlos atgādināt par šo darbu un dot iespēju mazliet ieskatīties pirmajos rezultātos no pagājušās ziemas.
Ļoti vienkāršoti raksturojot putnu populāciju dinamiku, varētu teikt tā, ka vasarā putni vairojas, bet ziemā iet bojā. To, vai populācija augs, būs stabila vai samazināsies, nosaka līdzsvars starp šiem procesiem – vai vasarā putni spēs atgūt ziemā ciestos zaudējumus. Tātad, lai gan LOB darbā galveno uzsvaru esam likuši uz to, kā putniem klājas ligzdošanas laikā, zināšanas par to, kas notiek ziemā, ir ļoti svarīgas, lai izprastu kopējos procesus populācijās. Šeit vietā atzīmēt, piemēram, dzērvju un meža zosu skaita pieaugumu Latvijā un Eiropā kopumā, ko lielā mērā noteikuši tieši apstākļi ziemošanas vietās. Izņemot ziemojošo ūdensputnu uzskaites un dažādu retumu novērojumus, mūsu rīcībā esošā informācija par ziemojošo putnu skaitu un izplatību ir ļoti nepilnīga. Ziemojošo putnu atlants nepieciešams, lai šo situāciju labotu, jo pirmais solis mūsu zināšanu uzlabošanā būtu saprast, kas, cik daudz un kur tad Latvijā ziemo.
Metodika
Ziemojošo putnu atlanta metodika īsumā:
- Novērojumus ziemojošo putnu atlantam vāksim no 2019./2020. līdz 2024./2025. gada ziemai.
- Par ziemu uzskatām laiku no 1. decembra līdz 28. (29.) februārim.
- Novērojumi tiek apkopoti tajos pašos 5×5 km kvadrātos kā ligzdojošo putnu atlantā. Tātad nav izmantojami novērojumi, kas aptver vairākus atlanta kvadrātus un nav sadalāmi pa kvadrātiem (piemēram, piedaloties ziemojošo ūdensputnu uzskaitēs, visus novērojumus svarīgi sadalīt pa kvadrātiem).
- Novērojumus var ziņot gan portālā vai lietotnē “Dabas dati”, gan rakstiski (sūtot uz LOB pasta adresi Skolas iela 3, Rīga, LV-1010 vai e-pastu atlants@lob.lv).
- Ziņojot “Dabas datos”, vēlams izmantot vai nu lietotni, vai portāla ziņošanas pamatsadaļu, atzīmējot precīzus punktus, kuros putni novēroti. Ja nu galīgi negribas atzīmēt punktus, var izmantot arī Ligzdojošo putnu atlanta ziņošanas sadaļu, novērotajiem putniem atzīmējot pazīmi “N”.
- Iesniedzot novērojumus rakstiski, ļoti svarīgi norādīt kartē atrodamu novērojumu veikšanas vietu vai pievienot karti.
- Visvērtīgākie ir t.s. pilnie saraksti – novērojumi, kam norādīts precīzs (!) sākuma un beigu laiks un atzīmētas visas novērotās putnu sugas. Arī ziņojot no mājām, vēlams kādu laiku veltīt tieši putnu novērojumiem un šo laiku arī precīzi reģistrēt. Protams, labi ir ziņot arī par gadījuma rakstura novērojumiem, taču pilnie saraksti ar norādītu laiku ir vērtīgāki.
- Apsekojot kvadrātu, vēlams apmeklēt visus tajā sastopamos biotopus.
- Vēlams kvadrātus apsekot atkārtoti – decembrī, janvārī un februārī.
Varbūt lieki, taču vēlos atgādināt, ka svarīgi atzīmēt tikai tās sugas, ko esat droši noteikuši. Tā kā ziemā putni lielākoties nedzied, vērts atkārtot un pamācīties putnu saucienus (kas atrodami gan Putni.lv, gan Xeno-canto.org), taču vairāk nekā vasarā būs jāpaļaujas uz redzi, nevis dzirdi. Turklāt paturiet prātā, ka ziemā putni nereti veido jauktus bariņus, tātad ir vērts rūpīgi pārskatīt katru tādu, kas jums gadās ceļā.
Kā jau minēts iepriekš, būtu jātiecas pārbaudīt visus kvadrātā esošos biotopus, taču īpaši svarīgi nepiemirst par tiem, kuros putni ziemā parasti koncentrējas lielākā skaitā – neaizsalušiem ūdeņiem un apdzīvotām vietām.
Aicinu neaizmirst, ka ziemā var ievākt arī ļoti noderīgu informāciju ligzdojošo putnu atlantam (un ne tikai tam), t. i., šajā laikā, kad kokiem nav lapu, vieglāk pamanāmas ir gan lielās ligzdas, gan arī vieglāk nosakāmo sugu ligzdas (piem.: dziedātājstrazds, somzīlīte, paceplītis). Pat baltā stārķa ligzdas, ko iepriekš neesat zinājis, ir vērts atzīmēt, lai vēlāk, ligzdošanas sezonā, pārbaudītu vēlreiz. Lielās ligzdas reģistrēt ir svarīgi arī tad, ja pats tās atkārtoti apmeklēt nevarēsiet, jo tad ligzdošanas laikā tās var pārbaudīt arī kāds cits.
Administratīvā puse
Ligzdojošo putnu atlantam (vismaz šobrīd) LOB ir pieejams finansējums, taču ziemojošo putnu atlants vismaz pagaidām ir pilnīgi bez naudas. Tas nozīmē, ka koordinatori šo darbu veic brīvprātīgi un arī novērojumu veicējiem diemžēl nevaram atlīdzināt transporta izdevumus. Ja šis fakts jums ir šķērslis, atgādinu, ka ziemojošo ūdensputnu uzskaišu ietvaros gan tie tiek atlīdzināti, tātad viena iespēja ir piedalīties šajās uzskaitēs, neaizmirstot atzīmēt arī tos ziemotājus, kas nav ūdensputni. Otra iespēja ir nekur nebraukt un ziņot par jūsu mājās novērotajiem putniem (piemēram, piedaloties akcijā “Ziņo par putniem dārzā”). Taču skaidrs, ka ne viens vien no jums vēros putnus gada īsākajā dienā vai mēģinās savākt pēc iespējas vairāk sugu janvāra sarakstā, tāpēc aicinu aktīvākos putnu vērotājus neaizmirst par ziemojošo putnu atlantu un ziņot “Dabas datos” arī otro janvārī novēroto meža zīlīti.
Ja esat gatavs arī mērķtiecīgiem braucieniem tieši ziemojošo putnu atlantam, ņemiet vērā, ka portālā Dabasdati.lv esam izveidojuši sadaļu šī atlanta statistikai: dabasdati.lv/lv/putnuatlants/statistikawinter. Šeit varat ieskatīties, kuri ir tukšie kvadrāti (un tādu šobrīd ir vairākums).
Kā jau minēju, arī koordinatori ar ziemojošo putnu atlantu nodarbojas “no darba un mācībām brīvajā laikā”, tāpēc būsim divi – ligzdojošo putnu atlanta koordinators Andris Dekants un es. Pienākumus esam sadalījuši tā, ka Andris būs tas, kurš uzņemsies tehnisko pusi – “Dabas datu” pieskatīšanu un rakstiski iesniegto novērojumu ievadīšanu datubāzē, bet es būšu tas, kurš bakstīs jūs piedalīties šajā pasākumā (kā to daru ar šo rakstu).
Rezultāti
Tā kā solīju arī iespēju mazliet ielūkoties rezultātos pēc pirmās ziemas, šim rakstam pievienotas dažas ziemojošo putnu izplatības kartes, kurās apkopoti portālā Dabasdati.lv reģistrētie putnu novērojumi no 2019. gada 1. decembra līdz 2020. gada 29. februārim.
Lielās zīlītes karte labi parāda, ar ko jāsaskaras gan putnu monitoringos, gan ligzdojošo putnu atlantā, – visvairāk mūsu ir Rīgā, tāpēc arī putni šķiet šeit koncentrējamies. Lai gan ticami, ka daļa putnu pa ziemu tiešām lielākā skaitā sastopami tieši šeit, gribu mudināt par ziemā novērotiem putniem ziņot arī tos LOB biedrus, kas mīt citās pilsētās vai laukos.
Meža pīle, kā zināms, ir viena no biežāk sastopamajām ziemojošo ūdensputnu sugām, tāpēc varam pateikties Antrai Stīpniecei un ziemojošo ūdensputnu uzskaitēm par to, ka šī izplatības karte ir apmēram tikpat aizpildīta kā lielajai zīlītei. Šeit vēlreiz gribu aicināt šo uzskaišu dalībniekus turpmāk atzīmēt arī visus pārējos, ne tikai ūdensputnus.
Urālpūces izplatības karte, lai gan ļoti nepilnīga, tomēr iezīmē mums jau no ligzdojošo putnu atlantiem zināmo izplatības rakstu – sugas izplatības koncentrēšanos Latvijas austrumu daļā. Vai arī šajā ziemā sastapsim kādu urālpūci Rīgā, kā tas ne reizi vien ir gadījies iepriekšējos gados?
Zīdaste ir viena no tām sugām, kuras izplatības karti ligzdojošo putnu atlantā neredzēsiet. Latvija tai ir siltās zemes – pie mums tā neligzdo, bet novērojama caurceļošanas un ziemošanas laikā.
Uz mežu!
Laikā, kad iesaka izvairīties no liekiem sociāliem kontaktiem, aicinu jūs nezaudēt kontaktu ar dabu un doties mežā! Ziema ir īsa, ziemas dienas vēl īsākas, bet apsekojamo kvadrātu ir vairāk nekā vasarā (neaizmirsīsim, ka putni ziemo arī jūrā, kur tie neligzdo). Lai tas jums ir izaicinājums!
Viesturs Ķerus, viesturs@lob.lv
