Grozījumi Mežu likumā, kurus šonedēļ Zaļo un Zemnieku savienība piedāvā skatīt Saeimā, ir ne vairāk, ne mazāk kā prettiesiski. Tie paredz samazināt cērtamo koku vecumu, dodot iespēju palielināt izciršanai pieejamās platības gandrīz divas reizes, kā arī cirst jaunākus kokus, tādējādi vēl vairāk samazinot vidējo mežu vecumu Latvijā.
Grozījumus ar līdzīgu mērķi Zemkopības ministrija cenšas panākt jau ilgāku laiku, līdz šim rosinātas izmaiņas dažādos Ministru kabineta noteikumos, kuras ir noraidītas. 2024. gadā Satversmes tiesa atzina, ka līdzīga norma – koku ciršanas caurmēra samazināšana Ministru kabineta noteikumos par koku ciršanu mežā – ir neatbilstoša Satversmei. Satversmes tiesa norādīja, ka tiesiskajam regulējumam, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi, ir jābūt vispusīgi izvērtētam, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses.
Vides organizācijas uzsver, ka ZZS šobrīd virzītajiem grozījumiem būtu ilgtermiņa negatīva ietekme uz mežiem, mežus pārvēršot no ekosistēmām, kas sniedz labumu visai sabiedrībai, par plantāciju resursu ieguvei. Īpaši jānorāda tas, ka ZZS kā vienu no pamatojumiem grozījumu virzīšanai min klimata pārmaiņas un to radīto negatīvo ietekmi uz mežiem, tajā pašā laikā meži jau šobrīd Latvijā ir kļuvuši par emisiju avotu tieši mežizstrādes intensitātes dēļ, un ciršanas vecuma samazināšana šo situāciju tikai pasliktinās.
ZZS arī nekavējas virzīt šādus grozījumus, neskatoties uz to, ka Latvijā nav spēkā esošas Mežu politikas pamatnostādnes, kuru sagatavošana un ietekmes uz vidi novērtēšana pašlaik notiek pašas ZZS uzraudzībā.
“Mēs nekad neesam nolieguši un arī nenoliegsim, ka mežiem ir liela saimnieciska nozīme un tie ir būtiski valsts ekonomikai. Tajā pašā laikā tie ir dabas kapitāla nozīmīga daļa, kas nodrošina mūsu eksistenci ne tikai caur koksnes ieguvi, bet arī veidojot labvēlīgu dzīves vidi, uzkrājot oglekli un uzturot ekosistēmu stabilitāti,” pauž vides organizācijas.