Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) iebilst pret Meža likuma grozījumiem un pieprasa tos atsaukt. Zemkopības ministrija tos virza prettiesiskā procesā un nav ņēmusi vērā sabiedrības intereses un izvērtējusi grozījumu ietekmi uz vidi. Grozījumi ir pretrunā gan Meža likumā definētajai ilgtspējīgai meža apsaimniekošanai, gan Latvijas meža politikā noteiktajiem mērķiem un principiem.
2024. gada 8. aprīlī, atzīstot par Satversmei neatbilstošiem Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus Noteikumos par koku ciršanu mežā, Satversmes tiesa uzsvēra, ka tiesiskajam regulējumam, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi, ir jābūt vispusīgi izvērtētam, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses. Ar Meža likuma grozījumiem Zemkopības ministrija rīkojas identiski – bez atbilstoša ietekmes izvērtējuma tiek virzīti grozījumi, kam prognozējama vēl lielāka negatīvā ietekme uz vidi nekā Satversmes tiesas atceltajiem noteikumu grozījumiem, turklāt netiek rīkota sabiedriskā apspriešana, bet atzinumu sniegšanai saskaņošanas procesā atvēlētas vien piecas dienas.
“Zemkopības ministrs Armands Krauze ir rīkojies ne tikai prettiesiski, vēlreiz atkārtojot analoģisku procesu tam, kas pērn noslēdzās ar valdības zaudējumu Satversmes tiesām, bet arī bezatbildīgi, ņemot vērā trauksmaino laiku, kurā dzīvojam. Pašlaik īpaši būtiska ir sabiedrības saliedētība un uzticība lēmumu pieņēmējiem. Krauzes iniciatīva draud destabilizēt valdību, turklāt uzsvērti demonstrējot sabiedrībai, ka viņam kā ministram nav svarīgs ne sabiedrības viedoklis, ne zinātnē balstīta lēmumu pieņemšana,” norāda LOB valdes priekšsēdētājs Dr. biol. Viesturs Ķerus.
Tāpat prettiesisks, gan Latvijas, gan starptautiskajiem tiesību aktiem neatbilstošs, ir punkts, kas paredz, ka mežsaimnieciskā darbība, kas atbilst Meža likumam, atzīstama par atbilstošu normatīvo aktu prasībām sugu un biotopu aizsardzības jomā. Ar šo punktu faktiski tiek mēģināts attiecībā uz mežu apsaimniekošanu atcelt Sugu un biotopu aizsardzības likumu no tā izrietošos normatīvos aktus.
Jau šobrīd Latvijas meži tiek noplicināti, par ko liecina gan aizsargājamo meža biotopu nelabvēlīgais stāvoklis, gan ligzdojošo putnu populāciju (meža putnu indeksa) kritums, gan mežu fragmentācijas pieaugums un mežu kļūšana no oglekļa piesaistītāja par emisiju avotu. Turklāt pēdējos gados krītas arī kopējais koksnes krājas apjoms. Grozījumi, ar kuriem samazināts galvenās cirtes vecums lielākajā daļā Latvijas mežu, visas minētās problēmas saasinās vēl vairāk, īstermiņā kāpinot mežizstrādes apjomu un CO2 emisijas no meža un ilgtermiņā novedot pie mežu vidējā vecuma samazināšanās, mežu ekosistēmu vienkāršošanās, bioloģiskās daudzveidības sarukuma, ekosistēmu pakalpojumu pieejamības samazināšanās un mazāka oglekļa uzkrājuma mežā.
Argumentējot grozījumu nepieciešamību no klimata pārmaiņu mazināšanas viedokļa, Zemkopības ministrija ne tikai selektīvi atlasījusi avotus, ignorējot pētījumus, kas ir pretrunā grozījumu mērķim, bet arī sagrozīti atspoguļojusi izmantotajos pētījumos un ziņojumos rakstīto. Piemēram, EEA ziņojumā norādīts uz mežizstrādes apjomu pieauguma lomu tajā, ka mazinājusies oglekļa piesaiste Eiropas mežos. Savukārt starp risinājumiem minēta gan mežu aizsardzība un mežizstrādes apjomu samazināšana, gan rotācijas perioda (t. i., galvenās cirtes vecuma) palielināšana un bezkailciršu mežsaimniecība. Arī Nabuurs et al. (2013) rakstā norādīts, ka būtisku lomu oglekļa piesaistes samazinājumā Eiropā spēlē mežizstrādes intensitātes kāpums un ka intensīvāka mežizstrāde vēl vairāk samazinās oglekļa piesaistes potenciālu. Arī šī raksta autori starp risinājumiem ietver gan vecu mežu aizsardzību, gan pāreju uz bezkailciršu mežsaimniecību.
Šobrīd būtu svarīgi izstrādāt un apstiprināt meža nozares pamatnostādnes, kas būtu vērstas uz patiesi ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, tostarp bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un atjaunošanu. Pamatnostādnes objektīvi jābalsta zinātnē, nevis tikai “vēlamo” secnājumu selektīvā atlasē. Tāpat svarīgi iesaistīt sabiedrību un nodrošināt pilnvērtīgu stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu. Tikai pēc tam būtu iespējami būtiski grozījumi meža apsaimniekošanas normatīvajos aktos, nodrošinot, lai koksnes audzēšana un ieguve nenotiktu uz pārējo meža funkciju rēķina. Arī normatīvo aktu grozījumi izstrādājami tiesiskā un iesaistošā procesā.
Tāpat Latvijas Ornitoloģijas biedrība uzsver, ka nav pieļaujama atteikšanās no regulāras meža inventarizācijas. Šie ir nepieņemami centieni degradēt Valsts meža dienesta uzturētā Meža valsts reģistra datu kvalitāti. Kvalitatīva informācija par Latvijas mežiem ir nepieciešama ne tikai pilnvērīgai mežu apsaimniekošanas uzraudzībai, bet arī sabiedrībai kopumā, lai iegūtu patiesu priekšstatu par Latvijas mežu stāvokli, un arī dabas aizsardzībā, lai identificētu potenciāli nozīmīgākās vietas aizsargājamām sugām un biotopiem.