Plēsīgo putnu fona monitorings

Par programmu

Latvijas ligzdojošo plēsīgo putnu monitorings ir uzsākts 2014. gadā un aptver gan dienas, gan nakts plēsīgos putnus. Programmas mērķis ir iegūt datus par plēsīgo putnu sugu ligzdojošo populāciju lieluma un izplatības izmaiņu skaitliskās vērtībām, kas reprezentatīvi atspoguļo situāciju valsts teritorijā. Monitorings norisinās nejauši izvēlētos pastāvīgos 5km X 5km parauglaukumos uzskaišu veicējiem ērti pieejamā teritorijā. Šajos parauglaukumos ir veicamas standartizētas uzskaites, papildus tam ir vēlams noskaidrot kopējo vietējās populācijas lielumu un iegūt demogrāfijas ziņas. Iegūtie dati katru gadu tiek apkopoti un analizētu gadu indeksu ieguvei un populāciju kopējo pārmaiņu noskaidrošanai.

Aicinām iesaistīties plēsīgo putnu monitoringā!

Programmā var piedalīties ikviens, kurš pazīst plēsīgos putnus gan pēc balss, gan izskata. Lai pieteiktos dalībai, ir jāizvēlas vieta, kurā regulāri uzturaties putnu ligzdošanas sezonā – lauku mājas vai kas cits ar ērtu nokļūšanu saistīts. Ap šo vietu (to iekļaujot) tiks nejauši izvēlēts uzskaišu parauglaukums. Lai nodrošinātu parauglaukuma izlozi, izvēlētas vietas koordinātes (vai adrese vai punkts kādā karšu pārlūkā) ir jānosūta programmas koordinatoriem.

Rezultāti

Kopš monitoringa uzsākšanas, tas ik gadu tiek veikts nedaudz vairāk kā 20 nejauši izvēlētos parauglaukumos, aptverot vairāk par 80 neatkarīgām standartizēto uzskaišu vietām. Iegūtie rezultāti katru gadu tiek apkopoti tehniskā atskaitē un tās nozīmīgākā daļa – populāciju pārmaiņu tendences – publicētas žurnālā “Putni dabā”:

Plēsīgie putni ir viena no apdraudētākajām putu grupām, tie ir salīdzinoši reti sastopami, līdz ar to, ir samērā grūti izsekot to populācijās notiekošajam. Tomēr, tā kā plēsīgie putni atrodas barības ķēžu augšgalā, tad tieši to populācijās akumulējas daudzu ekosistēmās notiekošo izmaiņu kopums. Līdz ar to, šī sugu grupa ir labs vides stāvokļa indikators. Kvalitatīvi īstenots monitorings ir spējīgs sniegt statistiski pamatotu informāciju par populācijām. Ligzdojošo plēsīgo putnu monitoringa rezultāti ir izmantoti Eiropas Komisijas un Padomes direktīvas par savvaļas putnu aizsardzību 12. panta ziņojumam (2013-2018) – īstermiņa populācijas pārmaiņu rādītāju un populācijas lielumu ziņošanai.

Izmantojot standartizētās uzskaites, plēsīgo putnu monitoringa ziņas ir iespējams savienot ar “parasto” putnu un iepriekšējā nakts putnu mežos monitoringos iegūtajām, tādā veidā palielinot laika rindu.

Ja monitoringa rezultātā ir raksturojamas populācijas izmaiņas un aprēķināms tā lielums, tad ir aprēķināms arī vēlamais populācijas lielums – pāru skaits, kas ir nepieciešams, lai populāciju uzskatītu par labvēlīgā aizsardzības stāvoklī esošu. Plēsīgo putnu monitoringa ziņas ir sniegušas vērtīgu pienesumu, lai, apvienojot ar iepriekš individuālu pūču pētnieku veiktajām uzskaitēm, sugas aizsardzības plāna sugu grupai “Pūces”, ietvaros, tas būtu izdarīts sešām pūču sugām.

Kad zināmas ir populāciju pārmaiņas un vēlamais populācijas lielums, ir iespējams analizēt iemeslus esošajām izmaiņām un risināt iespējas sasniegt vēlamo populāciju. Tikai regulārs, precīzs un apjomīgs monitorings spēj sniegt informāciju šādām analīzēm.

Uzskaišu metodika un kalibrācijas seminārs

Lai nodrošinātu precīzu uzskaišu norisi, ik  gadu, pirms uzskaišu sezonas tiek organizēts dalībnieku kalibrācijas seminārs. Tā ietvaros izrunājam līdz šim iegūtos rezultātus, pārrunājam neskaidrības metodikā un nostiprinām iemaņas praksē – veicot kopīgas uzskaites. Dalība seminārā nav obligāta, bet ir ieteicama. Tomēr pirms monitoringa uzsākšanas, obligāta ir iepazīšanās ar uzskaišu metodiku.

Programmas koordinatori:

Andris Avotiņš, e-pasts: avotins.puces@gmail.com

Jānis Reihmanis, e-pasts: janis.reihmanis@ldf.lv

Monitoringa metodika ir izstrādāta un uzskaites un datu analīze no 2014. līdz 2019. gadam ir īstenota ar Dabas aizsardzības pārvaldes finansiālu atbalstu.