Baltais stārķis – gada putns 2004 (Ciconia ciconia)

Baltais stārķis – putns, ko pie mums pēc izskata pazīst ikviens. Ne velti Latviju pamatoti varam dēvēt arī par stārķu zemi – pie mums ligzdo apmēram 5 % no visas pasaules baltajiem stārķiem! Ligzdu izvietojuma blīvums ir viens no augstākajiem Eiropā – līdz pat 65 ligzdām uz katriem 100 km² lauksaimniecības zemju. Vai tas ir labi, ka pie mums ir tik daudz šo majestātisko putnu? Viennozīmīga atbilde uz šo jautājumu ir “jā”, jo tas liecina par mūsu dabas vides veselību un bagātību. Tur, kur dabas vide ir noplicināta, piemēram, daudzās Rietumeiropas zemēs, baltie stārķi kā ligzdotāji ir daļēji vai pilnīgi izzuduši. Tiesa gan, tik liels stārķu skaits dažkārt rada arī problēmas – tā kā pusi no ligzdām stārķi Latvijā uzbūvējuši uz elektrības vai telefona stabiem, dažkārt rodas elektrības padeves vai sakaru traucējumi. Novērots arī, ka tur, kur daudz stārķu, uz zemes ligzdojošo putnu (ķīvītes, pļavu tilbītes, griezes, cīruļi, u.c.) skaits kļūst mazāks – šo putnu mazuļi ir gards kumoss jebkuram stārķim… Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka tādēļ svēteļu skaitu vajadzētu varmācīgi samazināt – piemēram, nebūšanas ar elektrības un sakaru traucējumiem var samazināt, veidojot speciālus paaugstinātus ligzdu pamatus attiecīgo stabu galos.

To, cik pasaulē un Latvijā ir stārķu, esam uzzinājuši, pateicoties starptautiskām ligzdu uzskaitēm, kuras notiek visā to ligzdošanas apgabalā jau kopš 1934. gada. 2004. gadā notiks jau sestā uzskaite, kuras galvenais uzdevums – noskaidrot, kādas izmaiņas balto stārķu izplatībā un skaitā notikušas kopš iepriekšējās uzskaites 1994. gadā. Latvijā pirms 10 gadiem ligzdoja apmēram 10600 balto stārķu pāru – vairāk, nekā jebkad līdz tam. Viens no iemesliem bija strauja nosusināšanas darbu un lauksaimniecībā lietoto ķimikāliju daudzuma samazināšanās. Tagad, kad lauksaimniecība pie mums atkal kļūst intensīvāka, diemžēl ir pamats sākt raizēties par šo putnu turpmāko labklājību. Tāpēc – esiet saprātīgi un saudzīgi saimnieki – nenosusiniet katru slapjumiņu savos īpašumos, apdomīgi lietojiet ķīmiskos līdzekļus! Bet mūsu tuvākais uzdevums – kopīgiem spēkiem noskaidrot, cik balto stārķu Latvijā ligzdo patlaban. Aicinām piedalīties šajā pasākumā!

Svēteļi tiešām liecina par svētību (=dabas bagātību) savas dzīvesvietas tuvumā. Lai mums šīs svētības nepietrūkst arī nākotnē!

Latvijā 6. starptautisko balto stārķu ligzdu uzskaiti organizē LU Bioloģijas institūts

AICINĀM JŪS PIEDALĪTIES ŠAJĀ PASĀKUMĀ,izdrukājot un aizpildot anketu!

1. Balto stārķu ligzdas jāapseko visā jūsu skolas mikrorajona teritorijā.

2. Katrā anketā ierakstāmas ziņas par 1 ligzdu. Aprakstot ligzdas apdzīvotību, novietojumu un mazuļu skaitu, izvēlieties vienu no piedāvātajiem variantiem un ievelciet krustiņu attiecīgajā kvadrātiņā.

3. Lai noskaidrotu mazuļu skaitu, pie ligzdām nav jākāpj. To var uzzināt, novērojot ligzdu no zemes jūlija sākumā – vidū, kad mazuļi ligzdā bieži stāv kājās. Iesakām aptaujāt arī tuvāko māju iedzīvotājus.

4. Izšķīlušos mazuļu skaits ietver izlidojušos un bojā gājušos mazuļus (pēdējos vecie putni parasti izmet no ligzdas). Ja neviens mazulis no ligzdas nav izmests, izšķīlušos mazuļu skaits parasti ir vienāds ar izlidojušo mazuļu skaitu.

5. “Piezīmēs” lūdzam ierakstīt (ja zināt) stārķu atlidošanas un aizlidošanas datumus, novērojumus par neligzdojošu stārķu bariem utt.

6. Ja uz kādu no jautājumiem (piem., par ligzdas pamatu, kopējo vai izaugušo mazuļu skaitu) nevarat atbildēt, noteikti izvēlieties variantu “nav zināms”, nevis kādu izdomātu!

7. Ligzdas jāiezīmē kartē ar numuru, kas atbilst ligzdas anketas numuram. Kartē jāiezīmē jūsu apsekotās teritorijas robežas.

8. Aizpildītas ligzdu anketas kopā ar karti, kurā iezīmētas ligzdas, līdz 30. septembrim nosūtiet uz LU Bioloģijas institūtu: Miera iela 3, LV-2169 Salaspils. Ja ir kādas neskaidrības vai pietrūkst ligzdu anketu vai kartes, varat zvanīt arī pa tel. 7945437 vai 7945393 (darba laikā).

PATEICAMIES PAR JŪSU ATSAUCĪBU!

 

Stārķu mākslīgās ligzdvietas uz elektropārvades līnijām

Lai izvairītos no stārķu radītajiem bojājumiem, Latvenergo blakus elektropārvades līniju stabiem uzstāda speciāli gatavotas ligzdu pamatnes, vai arī – tādās vietās, kur putni ļoti aktīvi meklē iespējas jaunu ligzdu būvei, praktizē ligzdas pamatnes piestiprināšanu balstu galos, paceļot to virs vadiem. Tāda ligzdas pamatne ļauj stārķiem uzbūvēt ligzdu tā, ka vadi zem tās paliek brīvi. Pret stārķu atkritumiem šāda ligzda gan vadus nepasargā.

Lai stārķim apgrūtinātu ligzdas vīšanu elektropārvades līniju balstos, bieži balstu augšgalos tiek pienaglots zars, eglīte vai mietiņš, lai stārķi nemaz nevarētu sākt ligzdas būvdarbus. Augstsprieguma līniju balstos uzstāda t.s. dzirnaviņas.

---

Reklāmas izdevumi