Lauku piekūns – gada putns 2006

IEVA MĀRDEGA

A/k 1010, Rīga, LV-1050

Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2006. gada putnu izvēlējusies lauku piekūnu Falco tinnunculus. Šoreiz gada putns atkal ir suga, par kuru Latvijā zināms ļoti maz. Vēl līdz 20. gs. vidum lauku piekūns bija ļoti parasts lauku ainavas putns, taču pašlaik ir retums. Tā kā Latvijā šo sugu neviens speciāli nav pētījis, nevar viennozīmīgi pateikt, kādi ir cēloņi šādam sugas stāvoklim.

Lauku piekūns ir gājputns, kurš marta beigās – aprīlī atgriežas Latvijā no ziemošanas vietām DR Eiropā un Z Āfrikā [1]. Latvijā lauku piekūns apdzīvo kultūrainavu, kur lauki mijas ar viensētām un koku puduriem, lielus lauku masīvus, ir sastopams arī pilsētās [2]. Lauku piekūnam pamatā nepieciešama atklāta teritorija (kurā sastopama to galvenā barība – grauzēji), kur baroties, un vieta ligzdai – vārnas, žagatas vai kraukļa ligzda, vai arī kādas celtnes niša. Līdzīgi citām piekūnu sugām, lauku piekūns ligzdu pats neveido.

Ārzemēs lauku piekūni labprāt izmanto arī piemērota lieluma būrus [1, 3, 4]. Lauku piekūnam būris jāizliek atklātā ainavā pie dažādiem stabiem, šķūņu sienām, vientuļos kokos, koku puduru vai mežmalu malējos kokos. Būrim jābūt pa gabalu labi saskatāmam. Somijā ar labām sekmēm tiek izmantoti šādi būri (1. att.): 30x30x30 cm liela dēļu kaste, ar jumtiņu 30×30 cm (var būt arī ar pārkari). Priekšējā sieniņā 15–10 cm plats atvērums visa būra platumā. Pirms būra izlikšanas tajā jāieber skaidas 3–4 cm. Būris jānostiprina 3–7 m augstumā (pie šķūņu sienām – 3 m, pie stabiem un kokiem –pēc iespējas augstāk). Alternatīva būrim ir koka zaru žāklē nostiprināts pīts grozs (30 cm diametrā), arī tajā vēlams iebērt skaidas. Ja būri vēlaties likt pie elektrības vai telefona stabiem, iepriekš nepieciešams vienoties ar stabu apsaimniekotāju (LATVENERGO, LATTELEKOM u. c.).

Pirmās ziņas par lauku piekūnu Latvijas teritorijā atrodamas vairāku autoru darbos jau 19. gs., kuros tas raksturots kā parastākais dienas plēsīgais putns. Arī 20. gs. pirmajā pusē lauku piekūns bijis parasts ligzdotājs visā Latvijas teritorijā, bet gadsimta otrajā pusē atzīmēta krasa skaita samazināšanās [5]. Līdzīgi tas noticis arī citās valstīs, kur par galvenajiem iemesliem uzskatīta pesticīdu un herbicīdu lietošana lauksaimniecībā, pļavu un ganību meliorācija, un ligzdvietu trūkums [1, 3]. Pagaidām nav iespējams pateikt, kuri no šiem un varbūt vēl citiem iemesliem vainīgi Latvijas lauku piekūnu populācijas sarukumā. Daudzās līdzīgās Eiropas valstīs (arī Igaunijā) pašlaik šo putnu skaits ir stabils vai pat pieaug [6]. Pēc otrā Latvijas ligzdojošo putnu atlanta datiem (2000.-2004. gads, 2. att.) šobrīd lauku piekūns Latvijā sastopams reti un nevienmērīgi, nedaudz biežāk valsts centrālajā un rietumu daļā. Salīdzinot ar pirmā atlanta (1980-1984; [7]) rezultātiem, kvadrātu skaits, kuros konstatēts lauku piekūns, ir nedaudz pieaudzis (no 93 līdz 139 kvadrātiem), taču tikai piektā daļa novērojumu (18,5%) tagad ietilpst ticamas un pierādītas ligzdošanas kategorijā. Pirmajā atlantā šādu novērojumu bija 51,6% – divreiz vairāk. Tas gan neļauj uzreiz secināt, ka ligzdojošo piekūnu skaits būtu samazinājies, tomēr tas ir iespējams. Lauku piekūnu pašreizējais skaita vērtējums Latvijā ir 100-200 ligzdojošu pāru, tomēr otrā atlanta laikā ligzdošana pierādīta tikai 10 vietās un ticama ligzdošana konstatēta vēl 12 vietās.

Ko darīsim 2006. – lauku piekūna – gadā?

1. Aicinām šogad pievērst īpašu uzmanību šai sugai un ziņot gan par novērotiem lauku piekūniem, gan agrāk zināmām, gan jaunām ligzdošanas vietām! Jebkura informācija par piekūnu izplatību un to ligzdošanas vietām Latvijā papildinās mūsu zināšanas par šo sugu.

2. Tiks veikta lauku piekūnu zināmo ligzdvietu biotopu analīze, lai saprastu, kādas vietas pašlaik lauku piekūns izvēlas Latvijā.

3. LOB izdos plakātu un bukletu par lauku piekūnu, kurā būs informācija par šo sugu un tai piemērotu būru izgatavošanu, kā arī anketa, kuru gaidīsim atpakaļ.

4. Tiks apkopotas un analizētas literatūrā pieejamās ziņas par lauku piekūnu Latvijā un tā ekoloģijas pētījumiem Z un A Eiropā, lai labāk saprastu tā skaita samazināšanās iemeslus pie mums.

5. Aicinām gatavot būrus lauku piekūnam, lai nodrošinātu šos putnus ar ligzdvietām.

Literatūra

1. Gensbøl B. 1986. Rovfåglar i Europa, Norstedts Förlag, Stokholm.

2. LOB 1999. Latvijas lauku putni. Rīga.

3. Cramp S., Simmons K. E. L. 1980. Handbook of the Birds of Europe and the Middle East and North Africa. The Birds of the Western Palearctic, Volume 2: Hawks to Bustards. Oxford University Press. 289-300.

4. Klemets T., Stenmark A., Vikström S., Wistbacka R. 1994. Holkar åt tornfalk och sparvuggla.Vår fågelvärld 5, 20-23.

5. Vīksne J. 1983. Latvijas putni , Zinātne, Rīga (krieviski)

6. BirdLife International 2004. Birds in Europe: population estimates, trends and conservation status. Cambridge, UK:BirdLife International. (BirdLife Conservation Series No. 12).

7. Priednieks J., Strazds M., Strazds A., Petriņš A. 1989. Latvijas ligzdojošo putnu atlants 1980-1984, Zinātne, Rīga.