Putni pie barotavām

Visbiežākie viesi pie putnu barotavām ir dažādas zīlīte (galvenokārt lielās zīlītes un zilzīlītes, retāk – cekulzīlītes, purva un pelēkās zīlītes), mājas un lauku zvirbuļi, dzilnīši, dižraibie dzeņi, melnie meža strazdi, kā arī mājas baloži, žagatas un sīļi. Retāk barotavas apmeklē zaļžubītes, svilpji, pelēkās dzilnas, mazie un vidējie dzeņi.

No barotavas atrašanās vietas un tajā izmantotās barības ir atkarīgs, cik un kādi putni to apmeklēs. Vislielākā putnu dažādība būs stabili nostiprinātā barotavā, kas atrodas kokā, krūmā vai uz palodzes. Zarā iekārta barotava vai barība, kas šūpojas vai piestiprināta pie nestabilas virsmas, piemērota galvenokārt īstiem “koku” putniem, piemēram, zīlītēm. Ja barotava ir atklātāka, to vairāk apmeklē sugas, kuras labprāt barojas uz zemes, tādas kā melnie meža strazdi un baloži.

Putnu barotavas dažkārt apmeklē Latvijā ziemot palikušie gājputni, kuri parasti pie mums sastopami tikai ligzdošanas periodā, piemēram, sarkanrīklītes un žubītes.

Lauku apvidos, ārpus lielajām pilsētām, it īpaši mežu un lielāku parku tuvumā, putnu barotavas paretam mēdz apciemot gandrīz visas pārējās Latvijā ziemojošo putnu sugas.

Putnu sugas, kas visbiežāk sastopamas pie putnu barotavām  

Lielā zīlīte

Lielākā un biežāk sastopamā zīlīte. Tai ir melna galva un balti vaigi, un visa vēdera garumā stiepjas melna svītra. Garums: 14 cm

Ļoti labprāt apmeklē barotavas. Barību meklē arī uz zemes, sevišķi ziemā.

Sastopama dažādās mežaudzēs, biežāk ar lapu koku piejaukumu, parkos, dārzos, kapsētās, arī viensētās, pilsētu un citu apdzīvotu vietu apstādījumos.

Zilzīlīte

Maza un veikla zīlīte. Koši zilo galvas virspusi aptver balta josla, tai ir zili spārni un aste. Vēdera lejasdaļā šaura tumša svītra. Garums: 11,5 cm

Rudenī un ziemā klejo, veidojot lielus barus.

Sastopama lapu koku un jauktos mežos, parkos, dārzos, kapsētās, dažādos apstādījumos. Rudenī un ziemā bieži arī niedrājos un krūmos pie ūdeņiem.

Pelēkā zīlīte

Šai zīlītei ir brūngani pelēka mugura un gaiši pelēcīgi vēders un vaigi. Garums: 11,5 cm

Ligzdošanas laikā sastopama mitros skuju koku un jauktos mežos, rudenī un ziemā – arī citur, parasti bariņos kopā ar citām zīlīšu sugām.

Ļoti līdzīga pelēkajai zīlītei ir purva zīlīte, kas arī mēdz apmeklēt barotavas. Drošākā noteikšanas pazīme dabā ir balss. Pelēkās zīlītes sauciens ir aizsmacis, gari stiepts “čē–čē–čē” ar uzvērtām katras zilbes beigām (it kā sauc savu vārdu “pe–lē–kā”), savukārt purva zīlītes sauciens ir ātrs “či–dedededede”.

Cekulzīlīte

Neliela, ļoti kustīga zīlīte ar raibu cekulu. Vēderpuse bēša, bet mugura – riekstu brūna. Garums: 11,5 cm

Mēdz veidot barības krājumus.

Sastopama skuju koku, galvenokārt priežu mežos. Pārsvarā vecās audzēs.

Mājas zvirbulis

Neliels, drukns, skaļš un sabiedrisks putns. Tēviņam mugura brūna ar tumšām svītrām, vēders un galvas virspuse pelēka, vaigi  nespodri balti. Mātītes pelēcīgi brūnas, mugura tumši svītrota, aiz acs gaiša svītra. Garums: 14 – 15 cm.

Barojas galvenokārt uz zemes. Pa zemi pārvietojas lēcieniem. Lidojums taisns un ātrs. Rudenī un ziemā pulcējas baros.

Sastopams pilsētās un dažādās apdzīvotās vietās, dažādās fermās, retāk viensētās, Rīgā arī lielu piemērotu ēku iekštelpās, piemēram, Centrāltirgus paviljonos.

Lauku zvirbulis

Pēc izskata līdzīgs mājas zvirbuļa tēviņam, bet mazāks, ar kastaņbrūnu galvas virsu, baltu joslu ap kaklu un melnu plankumu uz vaiga. Abi dzimumi izskatās vienādi. Garums: 14 cm

Rudenī un ziemā pulcējas baros, nereti kopā ar mājas zvirbuļiem.

Sastopams dažādās apdzīvotās vietās lauku apvidū – mazpilsētās, ciematos, viensētās, retāk arī lielu pilsētu nomalēs.

Melnais meža strazds

Tēviņš ir melns, ar oranždzeltenu knābi un acs gredzenu. Mātītes un jaunie putni ir tumšbrūni raibi. Garums: 24–25 cm

Barojas uz zemes, pārvietojas galvenokārt ar lēcieniem.

Sastopams dažādos mežos, parkos, dārzos, pilsētu apstādījumos, ziemā uzturas galvenokārt cilvēka mītņu tuvumā.

Līdzīga suga ir mājas strazds (Latvijā ziemo nelielā skaitā), tas ir mazāks, raibāks, ar zaigojošu apspalvojumu, sārtām kājām, bez dzeltenā gredzena ap aci, pa zemi parasti staigā, nevis lēkā.

Dižraibais dzenis

Atšķirībā no citiem dzeņiem, tam uz pleciem ir lieli, balti laukumi un melna galvas virsa. Tēviņiem pakausis sarkans, mātītēm – melns. Zemastes spalvas sarkanas, skaidri nodalītas no pelēki baltā vēdera. Garums: 22–23 cm.

Lidojums viļņveidīgs.

Sastopams dažādos mežos, parkos un kapsētās, ziemā biežāk skuju koku mežos, kur barojas galvenokārt ar skuju koku sēklām, mēdz ierīkot īpašas “kalves” čiekuru apstrādei.

Līdzīgās sugas ir vidējais dzenis un baltmugurdzenis. Vidējais dzenis ir nedaudz mazāks, ar sarkanu galvas virsu, vēders ar melnām svītriņām, zemastes spalvas rozā. Baltmugurdzenis ir lielāks, mugurpuse šķērssvītrota, bez baltajiem plecu laukumiem.

Dzilnītis

Galvas virspuse, mugura un aste tam ir zilpelēka, bet sāni un astes apakša – brūni. No knābja pāri acij stiepjas melna svītra. Garums: 14 cm

Veikli kāpelē pa koku stumbriem, bieži arī ar galvu uz leju (vienīgā suga, kas Latvijā tā dara). Barojas arī uz zemes. Ļoti labprāt apmeklē barotavas un veido barības krājumus, glabājot tos aiz koku mizas.

Sastopams lapu koku un arī jauktos mežos, parkos un dārzos, kur ir lieli koki, piemēram, ozoli.

Zaļžubīte

Drukns putns, mazliet lielāks par zvirbuli. Uz spārniem un astes tam ir dzelteni laukumi. Tēviņi dzeltenīgi zaļi, bet mātītes – pelēcīgākas. Garums: 15 cm

Rudenī un ziemā parasti uzturas bariņos.

Sastopams apdzīvotās vietās (arī pilsētās), parkos, dārzos, apstādījumos, kapsētās, retāk mežmalās vai izcirtumos.

Svilpis

Drukns putns ar resnu knābi. Krūtis tam ir spilgti rozā, galvas virsa – melna, bet mugura – pelēka. Mātītes nav tik košas, tām krūtis un vēders ir pelēcīgi. Garums: 15 cm

Rudenī un ziemā parasti uzturas bariņos. Atsevišķos gados novērojamas šo putnu invāzijas.

Sastopams jauktos vai skuju koku mežos, ziemā arī laukos, parkos, dārzos, pat pilsētu apstādījumos.

Dižknābis

Drukns putns ar lielu galvu, masīvu knābi un īsu asti. Garums: 18 cm Parasti uzturas koku galotnes daļā, tāpēc retāk pamanāms. Barojas vai nu kokos, vai nu uz zemes, uzlasot nobirušās sēklas. Pa zemi pārvietojas lēcieniem vai iet, nedaudz izslējies.

Sastopams platlapju un jauktu koku mežos, parkos, augļu dārzos, alejās.

Papildu informācija: