Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

Zaļās vārnas
 

Programmas darbība no 1999. līdz 2004. gadam

Pirmā palīdzība

Jau 1999. gadā Garkalnes apkārtnes mežos izlikām un kontrolējām pirmos 20 būrus īpaši zaļajām vārnām. Parauglaukums tika papildināts 2001. un 2002. gadā, aptuveni trīskāršojot būru skaitu. 2002. gadā 28 būri tika izlikti Rēzeknes rajona Veczosnas apkārtnē, 2003. gadā 10 būri – Rīgas rajona Silakrogā, un 2004. gadā ar LDF Life-Nature projekta atbalstu 35 būri arī Valkas rajona Zvārtavas un Valkas pagastos. Līdz šim labas sekmes devusi būru izlikšana Garkalnes mežos – tur būros ligzdojošo zaļo vārnu skaits pastāvīgi pieaudzis no 1 pāra 1999. gadā līdz 10 pāriem 2004. gadā. No citur esošajiem būriem zaļo vārnu apdzīvots pagaidām bijis tikai viens būris Silakrogā.

Aizsardzības pasākumi

Ar Dānijas Vides aizsardzības aģentūras atbalstu 2000. gadā LOB izstrādāja zaļās vārnas aizsardzības pasākumu plānu (Račinskis 2000). Lai gan plāns netika oficiāli apstiprināts, tas ļāva izvērtēt šo sugu apdraudošos faktorus un deva stimulu turpmākiem pētījumiem. No 1999. līdz 2001. gadam LOB iesniedza trīs secīgus ierosinājumus mikroliegumu izveidošanai zaļo vārnu un meža baložu ligzdošanas vietās Garkalnes mežos. Lai nodrošinātu vienotu aizsardzību lielākajai valstī ligzdojošo zaļo vārnu populācijai un liktu pamatu ES nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Natura 2000 izveidošanai, 2002. gadā projekta Emerald ietvaros LOB ierosināja izveidot dabas liegumu “Garkalnes meži”. Liegums tika nodibināts 2004. gadā, kad tā teritorija tika iekļauta arī ES nozīmes putniem nozīmīgo vietu sarakstā (Račinskis 2004).

Izpēte un monitorings

Papildus visu pieejamo literatūras ziņu un nepublicēto novērojumu apkopošanai, ik gadu veikti arī lauka darbi zaļo vārnu izpētei. Visvairāk uzmanības veltīts Garkalnes mežu parauglaukumam, kur katru gadu veiktas ligzdojošo zaļo vārnu uzskaites, ligzdu meklēšana un pārbaude, būru kontroles un mazuļu gredzenošana. Zaļo vārnu skaits šeit pēdējo gadu laikā ir bijis diezgan stabils 10-13 pāru robežās, iespējams, pateicoties izliktajiem būriem. Sešu gadu laikā šeit pavisam apgredzenoti 138 zaļo vārnu mazuļi. Lai iegūtu vispusīgākās ziņas par sugas ligzdošanas bioloģiju un demogrāfiju, 2004. gadā uzsākta mazuļu gredzenošana ar krāsu gredzeniem. Aizsākti arī barības un ligzdvietu izvēles pētījumi. Ārpus Garkalnes regulāri apsekoti trīs apvidi, kur zaļās vārnas regulāri ligzdoja vēl 1990. gadu beigās – Ventspils rajona Rindas, Valkas rajona Mierkalna un Rēzeknes rajona Veczosnas apkārtne. Visās trīs vietās, acīmredzot – tāpat kā citur Latvijā, izņemot Garkalnes mežus, diemžēl turpinājās zaļo vārnu skaita samazināšanās un izzušana.

Saziņa un sadarbība

Aizvadīto gadu laikā zaļajām vārnām un LOB programmas darbam veltīti raksti vairākos laikrakstos, tās pieminētas radio raidījumos un bijušas skatāmas arī trīs TV raidījumos: 2000. gadā BBC / TVE uzņemtajā filmā „Knocking on Europes’s Door”, 2001. gadā Vides filmu studijas (VFS) raidījuma „Vides fakti” sižetā, un 2004. gadā pabeigtajā VFS filmā „Kurš redzējis vārnu”. LOB biedri informēti par programmas darbu žurnāla „Putni dabā” lappusēs (Račinskis 2001, 2002) un ar ziņojumiem biedrības kopsapulcēs. Informācijas apmaiņa sniedzas pāri Latvijas robežām – visciešākā sadarbība izveidojusies ar kolēģiem no Igaunijas un Lietuvas Ornitoloģijas biedrībām. Tās rezultātā 2001. gadā izveidots būru parauglaukums zaļajām vārnām Igaunijā, 2002. gadā Rīgā notika pirmā Baltijas zaļo vārnu pētnieku tikšanās, 2003. gadā zaļā vārna bija Gada putns Lietuvā, un 2004. gadā Eiropas putnu uzskaišu padomes 16. konferencē Turcijā sniegts kopīgs stenda ziņojums par zaļo vārnu populācijas lejupeju Baltijas valstīs (Račinskis et al. 2004).

Pateicības

Zaļo vārnu programmas darbs nebūtu iespējams bez daudzu cilvēku un organizāciju atbalsta. Nosaukt visus šeit nemaz nav iespējams vietas trūkuma dēļ, taču vislielākais paldies jāsaka M. Maskalānam, M. Strazdam, A. Petriņam, A. Pužulim, I. Mārdegai, D. Jurciņam un R. Ratfelderam par lielo ieguldījumu programmas attīstībā. To atbalstīja arī Zviedrijas Ornitoloģijas biedrība (SOF), Pfefikonas Putnu aizsardzības biedrība (Šveice), Alfs Olsons, Zviedrijas Vides aizsardzības aģentūra (SNV), Latvijas Vides aģentūra, Vides filmu studija, Vides ministrija, Garkalnes skola, Latvijas Universitāte un Latvijas Dabas fonds.