| |
Programmas darbība no 1999. līdz 2004. gadam
Pirmā palīdzība
Jau 1999. gadā Garkalnes apkārtnes mežos izlikām un kontrolējām pirmos 20
būrus īpaši zaļajām vārnām. Parauglaukums tika papildināts 2001. un 2002.
gadā, aptuveni trīskāršojot būru skaitu. 2002. gadā 28 būri tika izlikti
Rēzeknes rajona Veczosnas apkārtnē, 2003. gadā 10 būri Rīgas rajona
Silakrogā, un 2004. gadā ar LDF Life-Nature projekta atbalstu 35 būri arī
Valkas rajona Zvārtavas un Valkas pagastos. Līdz šim labas sekmes devusi
būru izlikšana Garkalnes mežos tur būros ligzdojošo zaļo vārnu skaits
pastāvīgi pieaudzis no 1 pāra 1999. gadā līdz 10 pāriem 2004. gadā. No citur
esošajiem būriem zaļo vārnu apdzīvots pagaidām bijis tikai viens būris
Silakrogā.
Aizsardzības pasākumi
Ar Dānijas Vides aizsardzības aģentūras atbalstu 2000. gadā LOB
izstrādāja zaļās vārnas aizsardzības pasākumu plānu (Račinskis 2000). Lai
gan plāns netika oficiāli apstiprināts, tas ļāva izvērtēt šo sugu
apdraudošos faktorus un deva stimulu turpmākiem pētījumiem. No 1999. līdz
2001. gadam LOB iesniedza trīs secīgus ierosinājumus mikroliegumu
izveidošanai zaļo vārnu un meža baložu ligzdošanas vietās Garkalnes mežos.
Lai nodrošinātu vienotu aizsardzību lielākajai valstī ligzdojošo zaļo vārnu
populācijai un liktu pamatu ES nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijas
Natura 2000 izveidošanai, 2002. gadā projekta Emerald ietvaros
LOB ierosināja izveidot dabas liegumu Garkalnes meži. Liegums tika
nodibināts 2004. gadā, kad tā teritorija tika iekļauta arī ES nozīmes
putniem nozīmīgo vietu sarakstā (Račinskis 2004).
Izpēte un monitorings
Papildus visu pieejamo literatūras ziņu un nepublicēto novērojumu
apkopošanai, ik gadu veikti arī lauka darbi zaļo vārnu izpētei. Visvairāk
uzmanības veltīts Garkalnes mežu parauglaukumam, kur katru gadu veiktas
ligzdojošo zaļo vārnu uzskaites, ligzdu meklēšana un pārbaude, būru
kontroles un mazuļu gredzenošana. Zaļo vārnu skaits šeit pēdējo gadu laikā
ir bijis diezgan stabils 10-13 pāru robežās, iespējams, pateicoties
izliktajiem būriem. Sešu gadu laikā šeit pavisam apgredzenoti 138 zaļo vārnu
mazuļi. Lai iegūtu vispusīgākās ziņas par sugas ligzdošanas bioloģiju un
demogrāfiju, 2004. gadā uzsākta mazuļu gredzenošana ar krāsu gredzeniem.
Aizsākti arī barības un ligzdvietu izvēles pētījumi. Ārpus Garkalnes
regulāri apsekoti trīs apvidi, kur zaļās vārnas regulāri ligzdoja vēl 1990.
gadu beigās Ventspils rajona Rindas, Valkas rajona Mierkalna un Rēzeknes
rajona Veczosnas apkārtne. Visās trīs vietās, acīmredzot tāpat kā citur
Latvijā, izņemot Garkalnes mežus, diemžēl turpinājās zaļo vārnu skaita
samazināšanās un izzušana.
Saziņa un sadarbība
Aizvadīto gadu laikā zaļajām vārnām un LOB programmas darbam veltīti
raksti vairākos laikrakstos, tās pieminētas radio raidījumos un bijušas
skatāmas arī trīs TV raidījumos: 2000. gadā BBC / TVE uzņemtajā filmā
Knocking on Europess Door, 2001. gadā Vides filmu studijas (VFS)
raidījuma Vides fakti sižetā, un 2004. gadā pabeigtajā VFS filmā Kurš
redzējis vārnu. LOB biedri informēti par programmas darbu žurnāla Putni
dabā lappusēs (Račinskis 2001, 2002) un ar ziņojumiem biedrības
kopsapulcēs. Informācijas apmaiņa sniedzas pāri Latvijas robežām
visciešākā sadarbība izveidojusies ar kolēģiem no Igaunijas un Lietuvas
Ornitoloģijas biedrībām. Tās rezultātā 2001. gadā izveidots būru
parauglaukums zaļajām vārnām Igaunijā, 2002. gadā Rīgā notika pirmā Baltijas
zaļo vārnu pētnieku tikšanās, 2003. gadā zaļā vārna bija Gada putns Lietuvā,
un 2004. gadā Eiropas putnu uzskaišu padomes 16. konferencē Turcijā sniegts
kopīgs stenda ziņojums par zaļo vārnu populācijas lejupeju Baltijas valstīs
(Račinskis et al. 2004).
Pateicības
Zaļo vārnu programmas darbs nebūtu iespējams bez daudzu cilvēku un
organizāciju atbalsta. Nosaukt visus šeit nemaz nav iespējams vietas trūkuma
dēļ, taču vislielākais paldies jāsaka M. Maskalānam, M. Strazdam, A.
Petriņam, A. Pužulim, I. Mārdegai, D. Jurciņam un R. Ratfelderam par lielo
ieguldījumu programmas attīstībā. To atbalstīja arī Zviedrijas Ornitoloģijas
biedrība (SOF), Pfefikonas Putnu aizsardzības biedrība (Šveice), Alfs
Olsons, Zviedrijas Vides aizsardzības aģentūra (SNV), Latvijas Vides
aģentūra, Vides filmu studija, Vides ministrija, Garkalnes skola, Latvijas
Universitāte un Latvijas Dabas fonds.
|
|