Latvijas Ornitoloģijas biedrības
Reģistrācijas Nr. 40008002230
STATŪTI
I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
1. Biedrības nosaukums ir Latvijas Ornitoloģijas biedrība, nosaukuma
saīsinājums ir LOB, Biedrības nosaukums angļu valodā ir Latvian
Ornithological Society (turpmāk tekstā Biedrība).
2. Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu
statūtos noteikto mērķi, kam nav peļņas gūšanas rakstura.
3. Biedrībā, brīvi paužot savu gribu, apvienojušās personas ar kopīgām
interesēm Latvijas teritorijā mītošo savvaļas putnu pētīšanā un aizsardzībā.
4. Biedrība ir juridiska persona ar savu simboliku, zīmogu un norēķinu kontu
bankā. Kā simboliku Biedrība izmanto baltās cielavas (Motacilla alba) stilizētu
attēlu.
5. Biedrība darbojas saskaņā ar biedru interesēm un atbilstoši Biedrības
statūtiem, ievērojot Latvijas Republikā spēkā esošos normatīvos aktus.
6. Biedrība par savām saistībām atbild ar visu savu mantu. Biedrība neatbild
par biedra saistībām, biedrs neatbild par Biedrības saistībām.
7. Biedrība ir tiesīga iegūt kustamo un nekustamo īpašumu, papilddarbības
veidā veikt saimniecisko un publisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma
uzturēšanu un izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu
Biedrības mērķus.
II. BIEDRĪBAS MĒRĶIS, UZDEVUMI UN DARBĪBAS
8. Biedrības mērķis ir sekmēt tādu apstākļu saglabāšanos, kas ļautu ilgstoši
pastāvēt visām ar Latvijas teritoriju dabiski saistītajām putnu populācijām.
9. Galvenie Biedrības uzdevumi ir:
9.1. apvienot Biedrības biedru spēkus putnu izpētei un aizsardzībai;
9.2. aktīvi piedalīties putnu un to dzīvesvietu aizsardzībā, censties novērst
tādu darbību, kas var būtiski pasliktināt putnu dzīves vides kvalitāti;
9.3. veikt ar Biedrības mērķi saistītus zinātniskos pētījumus un veicināt
pētījumu rezultātu izmantošanu praksē;
9.4. celt Biedrības biedru kvalifikāciju ornitoloģiskajos jautājumos;
9.5. vispusīgi izglītot sabiedrību jautājumos par putnu lomu dabā un cilvēka
dzīvē, par to aizsardzību un citos ar Biedrības mērķi saistītajos jautājumos;
9.6. veicināt ar putnu izpēti un aizsardzību saistītu priekšmetu pasniegšanu
mācību iestādēs, kā arī izstrādāt priekšlikumus mācību programmu pilnveidošanai;
9.7. attīstīt un nostiprināt starptautiskos sakarus putnu aizsardzības,
izpētes un citās jomās, kas saistītas ar Biedrības mērķiem un uzdevumiem.
10. Biedrības uzdevumu izpildei Biedrība veic šādas darbības:
10.1. rīko sapulces, zinātniskas konferences, seminārus un apspriedes, sniedz
konsultācijas, sagatavo un lasa referātus un lekcijas par putnu aizsardzības un
izpētes jautājumiem;
10.2. organizē svarīgāko ornitoloģijas problēmu apspriešanu un sagatavo
priekšlikumus to risināšanai;
10.3. organizē Biedrības reģionālās grupas, komisijas, darba grupas konkrētu
ornitoloģisko jautājumu un problēmu risināšanai;
10.4. propagandē putnu aizsardzību un sagatavo priekšlikumus likumdošanas
pilnveidošanai ar putnu un to dzīvesvietu aizsardzību saistītajos jautājumos;
10.5. sekmē Biedrības biedru zinātniski pētniecisko darbu;
10.6. veic ornitoloģisko novērtējumu un ekspertīzi teritorijās, kur
saimnieciskā darbība var ietekmēt putniem nozīmīgās vietas vai plašākus apvidus,
un citos gadījumos;
10.7. izdod grāmatas, žurnālus, zinātnisku rakstu krājumus, monogrāfijas,
brošūras, ornitoloģijas konferenču, semināru un apspriežu materiālus, kā arī
citus izglītojoša un informējoša rakstura izdevumus (plakātus, bukletus,
atklātnes u.c.);
10.8. veicina ornitoloģijas un putnu aizsardzības mācību grāmatu un dažādu
metodisko materiālu radīšanu;
10.9. sadarbojas ar citām biedrībām, zinātniskajām organizācijām iestādēm
Latvijā un ārpus tās, kā arī ar citām personām;
10.10. veic citu profesionālo, publisko un saimniecisko darbību, kas nav
pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un
nepieciešami biedrības mērķu īstenošanai.
III. BIEDRĪBAS PĀRVALDES INSTITŪCIJAS
A apakšnodaļa
Biedru kopsapulce
11. Biedrības augstākā institūcija ir biedru kopsapulce.
12. Biedru kopsapulcē ir tiesīgi piedalīties visi biedri. Katram biedram
biedru kopsapulcē ir viena balss. Biedri var piedalīties biedru kopsapulcē
personīgi vai ar pārstāvja starpniecību, kam izsniegta pilnvara. Biedram nav
balsstiesību biedru kopsapulcē šādos gadījumos:
12.1. ja biedru kopsapulce lemj par darījuma noslēgšanu ar šo biedru vai
prasības celšanu vai lietas izbeigšanu pret šo biedru;
12.2. ja biedru kopsapulce lemj par šī biedra izslēgšanu no Biedrības;
12.3. ja biedru kopsapulce lemj par šī biedra ievēlēšanu vai atcelšanu no
Biedrības pārvaldes institūcijas locekļa amata;
12.4. ja biedrs nav samaksājis biedra naudu statūtos noteiktajā termiņā.
13. Biedru kopsapulces kompetencē ietilpst:
13.1. grozījumu izdarīšana Biedrības statūtos;
13.2. padomes locekļu ievēlēšana un atsaukšana;
13.3. lēmuma pieņemšana par Biedrības darbības izbeigšanu, turpināšanu vai
reorganizāciju;
13.4. prezidenta, padomes un valdes lēmumu grozīšana un atcelšana;
13.5. goda biedru uzņemšana;
13.6. biedrības prezidenta ievēlēšana un atsaukšana;
13.7. citi jautājumi, kuri saskaņā ar likumu vai statūtiem ir biedru
kopsapulces kompetencē.
14. Biedru kopsapulces valde sasauc ne retāk kā reizi 4 (četros) gados.
Valdei jāsasauc biedru kopsapulci arī tad, ja to rakstveidā, norādot sasaukšanas
iemeslu, pieprasa ne mazāk kā viena desmitdaļa biedru, kā arī tad, ja biedru
kopsapulces sasaukšana nepieciešama Biedrības interesēs.
15. Par biedru kopsapulces sasaukšanu valde biedriem paziņo rakstiski un tās
darba kārtību dara zināmu ne vēlāk kā 14 (četrpadsmit) dienas pirms sapulces.
16. Biedru kopsapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no
biedriem.
17. Ja biedru kopsapulce nav lemttiesīga, valde ne vēlāk kā pēc 3 (trim)
nedēļām no jauna sasauc biedru kopsapulci ar tādu pašu darba kārtību. No jauna
sasauktā biedru kopsapulce ir lemttiesīga neatkarīgi no klātesošo balsstiesīgo
biedru skaita, bet tikai tādā gadījumā, ja biedru kopsapulcē piedalās vismaz 2
(divi) biedri.
18. Biedru kopsapulces lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā 1/2
(puse) no klātesošajiem balsstiesīgajiem biedriem, izņemot šo statūtu 72. un 76.
punktā noteiktos gadījumus.
19. Biedru kopsapulci vada valdes priekšsēdētājs, ja biedri neievēlē citu
sapulces vadītāju.
20. Biedru kopsapulces gaita tiek protokolēta, protokolu paraksta sapulces
vadītājs un protokolists.
21. Biedru kopsapulces notiek atklāti, ja biedru kopsapulce nepieņem motivētu
lēmumu par citādu sapulces norises kārtību.
B apakšnodaļa
Prezidents
22. Prezidents ir Biedrības pārvaldes institūcija, kuram ir balsstiesības
padomes sēdē un kuram ir tiesības paust viedokli Biedrības vārdā. Prezidenta
ievēlēšanas kārtība un pilnvaru termiņa beigšanās kārtība ir tāda pati kā
padomes ievēlēšanas kārtība, kas norādīta šo Statūtu III.nodaļas C apakšnodaļā.
23. Prezidenta pienākumos ietilpst:
23.1. padomes sēdes sasaukšana un vadīšana;
23.2. Biedrības pārstāvēšana kontaktos ar valsts, zinātniskajām,
sabiedriskajām un starptautiskajām organizācijām un vēršanās pie tām Biedrības
vārdā, paužot padomes vairākuma viedokli;
24. Prezidents ir tiesīgs 23.2.apakšpunktā minētās funkcijas deleģēt padomes
locekļiem vai valdei.
C apakšnodaļa
Padome
25. Biedru kopsapulces pienākumus šajos statūtos noteiktajā apjomā pilda no
biedru vidus izvirzītu un biedru kopsapulces ievēlēta padome, kura sastāv no 9
(deviņiem) locekļiem, ieskaitot Prezidentu.
26. Par padomes locekli var tikt ievēlēts tāds biedrs, kurš nav Biedrības
valdes loceklis un kuram nav biedra naudas vai cita Biedrības maksājuma parāda.
27. Padomes locekļu pilnvaru termiņš ir 4 (četri) gadi, pēc kuriem biedru
kopsapulce rīko kārtējās padomes locekļu vēlēšanas, kurās pārvēl ne vairāk kā
pusi no iepriekšējās padomes sastāva.
28. Padomes vēlēšanas ir kārtējas vai ārkārtas. Ārkārtas vēlēšanās ievēlētā
padomes locekļa pilnvaru termiņš turpinās līdz esošās padomes pilnvaru termiņa
beigām.
29. Pēc pilnvaru termiņa beigām padomes locekļi turpina pildīt padomes
locekļu pienākumus līdz nākošajām padomes vēlēšanām.
30. Padomes locekļa pilnvaras, neskaitot pilnvaru termiņa izbeigšanos,
izbeidzas arī šādos gadījumos:
30.1. ar padomes locekļa nāvi;
30.2. ar padomes locekļa izstāšanos vai izslēgšanu no Biedrības;
30.3. ar padomes locekļa atcelšanu;
30.4. ar padomes locekļa atteikšanos no padomes locekļa amata, kas
noformējama rakstveidā un iesniedzama valdei.
31. Biedri rakstveidā izvirza padomes amata kandidātus, parakstot pieteikumu,
kuram pievienota kandidāta rakstveida piekrišana. Par kandidāta piekrišanu
atzīstams paša kandidāta paraksts uz pieteikuma. Pieteikums ar piekrišanu
jāiesniedz valdei ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms padomes pārvēlēšanas.
32. Biedru kopsapulcē katrs biedrs nodod savu balsi par izvirzīto padomes
locekļu amatu kandidātiem. Pēc balsu nodošanas, valde saskaita nodotās balsis un
fiksē to skaitu biedru kopsapulces protokolā.
33. Ja par padomes locekļa amata kandidātiem nodots vienāds balsu skaits, par
šiem kandidātiem balso atkārtoti.
34. Ja padomes locekļa pilnvaras izbeigušās kādā no 30. punktā minētajiem
gadījumiem, tā vietu ieņem nākamais visvairāk biedru balsis ieguvušais padomes
locekļa amata kandidāts, kurš vēlēšanās netika ievēlēts. Ja tāda kandidāta nav,
padomes locekļa amata kandidātu jāizvirza šo statūtu noteiktajā kārtībā, neņemot
vērā pieteikumu iesniegšanas termiņu, un jāievēl ārkārtas vēlēšanās, piemērojot
kārtējo vēlēšanu norises kārtību. Ārkārtas padomes vēlēšanas biedru kopsapulcē
var notikt, ja ir izvirzīti vismaz tik padomes locekļu amata kandidātu, cik
nepieciešams ievēlēt ārkārtas vēlēšanās, lai nodrošinātu statūtos noteikto
padomes locekļu skaitu.
35. Padomes kompetencē ietilpst:
35.1. valdes locekļu ievēlēšana un atcelšana;
35.2. revīzijas institūcijas locekļu skaita noteikšana un to ievēlēšana un
atcelšana;
35.3. statūtu grozījumu projektu izstrādāšana;
35.4. valdes lēmumu grozīšana un atcelšana;
35.5. Biedrības budžeta plānu apstiprināšana;
35.6. goda biedru kandidātu izvirzīšana;
35.7. kopsapulces norises vietas, laika, un darba kārtības noteikšana;
35.8. Biedrības stratēģijas izstrādāšana, pārskatīšana un realizēšanas
uzraudzība;
35.9. biedru naudas apmēru noteikšana;
35.10. citi jautājumi, kas saistīti ar Biedrības darbību.
36. Padomes sēdēs balsošanas tiesības ir padomes locekļiem un prezidentam.
Padomdevēja tiesības ir valdes locekļiem un pieaicinātajiem ekspertiem.
37. Padomes sēdi valde sasauc ne retāk kā četras reizes gadā. Valdei jāsasauc
padomes sēde arī tad, ja to rakstveidā, norādot sasaukšanas iemeslu, pieprasa ne
mazāk kā divi padomes locekļi, kā arī tad, ja padomes sasaukšana nepieciešama
Biedrības interesēs.
38. Par padomes sēdes sasaukšanu valde padomes locekļiem paziņo un tās darba
kārtību dara zināmu ne vēlāk kā 5 (piecas) dienas pirms padomes sēdes.
39. Padomes sēde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vismaz puse no visiem
padomes locekļiem.
40. Ja padomes sēde nav lemttiesīga, valde ne vēlāk kā pēc 3 (trim) nedēļām
no jauna sasauc padomes sēdi ar tādu pašu darba kārtību.
41. Padomes sēdes lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā 1/2
(puse) no klātesošajiem padomes locekļiem.
42. Padomes sēdi vada prezidents, ja padomes locekļi neievēlē citu sēdes
vadītāju.
43. Padomes sēdes gaita tiek protokolēta, protokolu paraksta sēdes vadītājs
un protokolists.
44. Padomes sēdes notiek atklāti, ja padomes sēde nepieņem lēmumu par citādu
sēdes norises kārtību.
D apakšnodaļa
Izpildinstitūcija
45. Biedrības izpildinstitūcija ir valde, kas sastāv no 2 (diviem) valdes
locekļiem, no kuriem viens ir valdes priekšsēdētājs. Katram valdes loceklim ir
tiesības pārstāvēt Biedrību atsevišķi.
46. Valdi uz nenoteiktu laiku ievēl padome šajos statūtos noteiktajā kārtībā.
Padome, slēdzot darba līgumus ar valdes locekļiem, sadala to amatu nosaukumus un
kompetenci.
47. Par valdes locekli var kļūt tikai tāds biedrs, kurš nav padomes loceklis,
kā arī nav revīzijas institūcijas loceklis.
48. Valde strādā saskaņā ar biedru kopsapulces un padomes sēdes lēmumiem.
Valde ir tiesīga izlemt jautājumus, kas nav ekskluzīvā biedru kopsapulces un
padomes sēdes kompetencē.
49. Valdes pienākumos ietilpst:
49.1. Biedrības mantas un finanšu līdzekļu pārvaldīšana un rīkošanās ar tiem
atbilstoši normatīvajiem aktiem, šiem statūtiem, biedru kopsapulces un padomes
sēdes lēmumiem;
49.2. Biedrības grāmatvedības uzskaites organizēšana saskaņā ar normatīvajiem
aktiem;
49.3. citi pienākumi, kas noteikti šajos statūtos, biedru kopsapulces un
padomes sēdes lēmumos.
IV. BIEDRĪBAS BIEDRI
50. Par Biedrības biedru var kļūt jebkura persona, kas atbalsta Biedrības
mērķus.
51. Par mūža biedru var kļūt persona, kas uzņemta par biedru un samaksājusi
biedra naudu pilnā apmērā par 25 gadiem uz priekšu. Mūža biedriem ir tādas pat
tiesības kā citiem biedriem, izņemot pienākumu maksāt biedra naudu pēc apmaksātā
25 gadu termiņa.
52. Personai, kura vēlas kļūt par biedru, nepieciešams iesniegt valdei
aizpildītu Biedrības noteikto rakstveida pieteikumu un samaksāt biedra naudu.
53. Personai, kas jaunāka par 16 gadiem, Biedrībai jāiesniedz vecāka vai
aizgādņa parakstītu atļauju.
54. Lēmumu par biedra uzņemšanu Biedrībā pieņem valde. Ja valde pieņem lēmumu
par atteikumu uzņemt personu Biedrībā, tā savu lēmumu personai paziņo
rakstveidā. Atteikumu persona var pārsūdzēt padomes sēdei.
55. Biedrībā var tikt uzņemtas personas ar goda biedra statusu. Par goda
biedriem var kļūt Latvijas un citu valstu zinātnieki, kā arī personas, kas
devušas būtisku ieguldījumu ornitoloģijas attīstībā un putnu aizsardzībā. Goda
biedriem izsniedz attiecīgu diplomu un viņiem ir tādas pat tiesības kā citiem
biedriem, bet nav jāmaksā biedra nauda. Goda biedru kandidātus izvirza padomes
sēde, bet lēmumu par goda biedra uzņemšanu pieņem biedru kopsapulce.
56. Biedra dalība Biedrībā izbeidzas ar izstāšanos, izslēgšanu vai nāvi.
57. Biedram ir tiesības jebkurā laikā izstāties no Biedrības, rakstveidā par
to paziņojot valdei.
58. Biedru var izslēgt no Biedrības ar valdes lēmumu, ja biedrs veic
darbības, kas ir pretrunā ar šo statūtu noteikumiem vai kaitē Biedrības
interesēm.
59. Biedru izslēdz no Biedrības ar valdes lēmumu, ja biedrs kavē biedra
naudas samaksu vairāk nekā 4 (četrus) mēnešus.
60. Lēmumu par biedra izslēgšanu un tā motivāciju valde rakstveidā paziņo
izslēgtajam biedram 5 (piecu) darba dienu laikā no lēmuma pieņemšanas.
61. Biedriem ir šādi pienākumi:
61.1. regulāri un savlaicīgi maksāt biedra naudu;
61.2. ievērot šo statūtu noteikumus, biedru kopsapulces, prezidenta, padomes
sēdes un valdes lēmumus;
62. Biedrs bez rakstiskas saskaņošanas nedrīkst rīkoties citu biedrības
biedru vai pārvaldes institūciju vārdā.
63. Biedriem ir šādas tiesības:
63.1. piedalīties biedru kopsapulcēs;
63.2. pieteikt pētnieciskos un cita veida projektus un lūgt finansiālu
atbalstu to īstenošanai;
63.3. izmantot valdes noteiktos atvieglojumus literatūras un citu materiālu
iegādei;
63.4. izvirzīt kandidātus, balsot un tikt ievēlētam Biedrības pārvaldes
institūcijās šo statūtu noteiktajā kārtībā;
63.5. izmantot valdes noteiktās dalības maksas atvieglojumus Biedrības
rīkotajos pasākumos (ekskursijas, izstādes u.c.);
63.6. izmantot Biedrības bibliotēku, arhīvu, tehniskās iekārtas saskaņā ar
valdes noteikto kārtību.
V. BIEDRĪBAS FINANŠU LĪDZEKĻI
64. Biedrības finanšu līdzekļus veido:
64.1. biedru naudas;
64.2. ienākumi no šajos statūtos noteiktās darbības;
64.3. ziedojumi;
64.4. citi ienākumi, kas nav pretrunā ar normatīvo aktu noteikumiem.
65. Visi Biedrības finanšu līdzekļi ir valdes rīcībā un izlietojami tikai
statūtos noteikto mērķu īstenošanai.
66. Biedra nauda maksājama pirms katra nākošā maksājumu perioda uz priekšu.
Viens maksājumu periods ir 1 (viens) gads no 1. janvāra līdz 31. decembrim.
VI. REVĪZIJAS INSTITŪCIJA
67. Biedrības finansiālās un saimnieciskās darbības kontroli veic revidents
vai revīzijas komisija.
68. Padomes sēde nosaka revidentu skaitu, pilnvaras (kompetenci) un pilnvaru
termiņu.
69. Revīzijas komisijas locekļi drīkst būt biedrības biedri vai zvērināts
revidents vai uzņēmums, kas sniedz audita pakalpojumus. Par revīzijas komisijas
locekļiem nedrīkst tikt ievēlēti Biedrības pārvaldes institūciju locekļi.
70. Revīzijas institūcijai ir pienākums katru gadu, ne vēlāk kā līdz 31.
martam, pārbaudīt Biedrības gada pārskatu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Par visiem konstatētajiem trūkumiem revidents rakstiski ziņo valdei un padomei.
VII. BIEDRĪBAS DARBĪBAS IZBEIGŠANA UN REORGANIZĀCIJA
71. Biedrības darbība var tikt izbeigta:
71.1. ar biedru kopsapulces lēmumu;
71.2. uzsākot Biedrības bankrota procedūru;
71.3. biedru skaitam samazinoties līdz vienam biedram;
71.4. ar tiesas nolēmumu.
72. Biedru kopsapulces lēmums par Biedrības darbības izbeigšanu ir pieņemts,
ja par to nobalso vairāk nekā 2/3 (divas trešdaļas) biedru.
73. Biedrības darbības izbeigšanas gadījumā notiek tās likvidācija.
Likvidāciju veic atbilstoši biedru kopsapulces lēmumam vai tiesas nolēmumam.
74. Biedrība var tikt reorganizēta apvienošanas ceļā, Biedrībai pievienojot
citu biedrību vai Biedrībai saplūstot ar citu biedrību, tādējādi dibinot jaunu
biedrību.
75. Biedrība nevar tikt reorganizēta sadalīšanas ceļā.
76. Biedru kopsapulces lēmums par Biedrības reorganizāciju ir pieņemts, ja
par to nobalso vairāk nekā 2/3 (divas trešdaļas) biedru.
VIII. CITI NOTEIKUMI
77. Visi gadījumi, kurus neregulē šo statūtu noteikumi, var tikt regulēti
Biedrības pārvaldes institūciju lēmumos atbilstoši šajos statūtos noteiktajai
institūciju kompetencei, ja vien normatīvajos aktos nav noteikts citādi.
Statūti apstiprināti LOB biedru kopsapulcē Rīgā, 2005. gada 2. aprīlī
Santa Golde
|
