Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

Pupuķi
 

Rezultāti 2006. gadā Ādažu militārajā poligonā veiktajam pupuķu pētījumam

 

2003.–2005. gadā veikto pētījumu rezultātā tika noskaidrots, ka viena no labākajām pupuķu ligzdošanas vietām Latvijā ir Ādažu militārais poligons. Lai iegūtu vairāk informācijas par šo teritoriju, 2006. gadā tika veikts pupuķu pētījums LR Aizsardzības ministrijas finansētā projekta „Īpaši aizsargājamo putnu sugu izpēte un aizsardzība Ādažu poligonā”.

Šis pētījums sastāvēja no trim daļām:

1. Ādažu poligona pupuķu populācijas lieluma un izplatības noskaidrošana.

2. Pupuķiem piemērotu būru izvietošana.

3. Augsnes mērījumi vienā pupuķu apdzīvotā teritorijā.

 

Ādažu poligona novietojums Latvijas teritorijā

 

Skaits un izplatība

Lai noskaidrotu pupuķu skaitu un izplatību, laikā no 30. aprīļa līdz 8. jūlijam tika veikti vairāki maršruti, kuros tika kartēti visi pupuķu novērojumi. Visu maršrutu kopējais garums ir 95,28 km. Maršruti veikti tā, lai iespējami vienmērīgi nosegtu pupuķiem piemērotās teritorijas. Paralēli pupuķu novērojumiem tika kartētas arī pupuķu ligzdošanai potenciāli piemērotās vietas (dažādas ēkas, drupas u.tml.).

Pupuķu novērojumu kartēšanai veiktie maršruti

2006. gada laikā reģistrēti 33 pupuķu novērošanas gadījumi (par vienu gadījumu uzskatot viena pāra putnu novērojumu vienā dienā) un viens pierādītas ligzdošanas gadījums. Pirmais pupuķa novērojums Ādažu poligonā reģistrēts 13. aprīlī, pēdējais – 30 jūlijā.

Secināts, ka kopumā Ādažu poligonā ligzdo aptuveni 16 pāri pupuķu. Tas ir apmēram divreiz vairāk nekā vērtēts iepriekš. Pupuķu blīvums Ādažu poligonā ir aptuveni 0,20 pāri/km2. Pēc šobrīd mūsu rīcībā esošās informācijas Ādažu poligons ir pupuķu visblīvāk apdzīvotā teritorija Latvijā. Nav šaubu, ka daudz (iespējams, pat vairāk) pupuķu sastopams arī Baložu apkārtnē un Jūrmalā, taču par šīm teritorijām ir mazāk informācijas.

Pupuķu teritoriju (sarkanie apļi) un potenciāli piemērotu ligzdošanas vietu (zilie punkti) izvietojums Ādažu poligonā

Poligonā tika uzkartētas 58 pupuķu ligzdošanai potenciāli piemērotas vietas. Tika analizēts pupuķu novērojumu attālums līdz šīm potenciālajām ligzdošanas vietām. Analizējot šo aspektu, ņemti vērā tikai tie 46 pupuķu novērošanas gadījumi, kas nav saistīti ar kādas iespējamās ligzdošanas vietas apmeklējumu vai ligzdošanu. Aptuveni puse novērojumu ir tuvāk par 100 m potenciālām ligzdošanas vietām, un tikai viens novērojumus atrodas tālāk par 500 m no kādas no piemērotajām ligzdošanas vietām.

Lai gan nav droši zināms, kurās no piemērotajām vietām pupuķi reāli ligzdoja, iegūtie rezultāti ļauj izteikt pieņēmumu, ka Ādažu poligonā pupuķu barošanās teritorijas ir tuvu ligzdošanas vietām, kas savukārt varētu liecināt par labu barības bāzi. Literatūrā sniegta informācija, ka pupuķu barošanās teritoriju attālums no ligzdošanas vietām ir ļoti atkarīgs no barības pieejamības un var būt no dažiem simtiem metru līdz pat diviem kilometriem.

 

Būru izvietošana

Andis Liepa, Arnis Bērziņš un Viesturs Ķerus (no kreisās) izliek pirmo pupuķu būri. Foto: Artis Drēziņš

14. aprīlī Ādažu poligonā tika izvietoti 15 pupuķiem domāti būri. Viens no būriem 10. septembrī (pēc ligzdošanas sezonas) tika atrasts nogāzts. Būri izgatavoti līdzīgi kā Vācijas bijušajos militārajos poligonos veiktajos pētījumos, modificējot konstrukciju tā, lai būri būtu vieglāk izgatavojami. Būri piestiprināti pie zemē ieraktiem koka mietiem (diametrs aptuveni 10 cm) aptuveni 1,5 m augstumā, kas, pēc literatūras spriežot, ir optimālais pupuķu ligzdošanas augstums. Būri izvietoti tā, lai tie nebūtu cits citam tuvāk par 500 m.

2006. gadā vienā no būriem konstatēta pupuķu ligzdošana, kas izrādījās nesekmīga. 28. maijā būrī atrasta viena ola, kas visticamāk šajā dienā tika izdēta. 18. jūnijā ligzdā atrasti vismaz četri nesen šķīlušies mazuļi un divas vēl nešķīlušās olas. 29. jūnijā ligzdā bija divi dzīvi mazuļi un viens beigts. 1. jūlijā, kontrolējot būri, no ligzdas izņemti septiņi beigti pupuķu mazuļi. To nobeigšanās vecums bija ļoti atšķirīgs. Tīrot būri 10. septembrī, ligzdā atradās vēl viena nešķīlusies ola. Tātad kopējais dējuma lielums šajā gadījumā bija vismaz astoņas olas.

Mazuļu bojāejai var būt vairāki iespējamie iemesli (piemēram, barības trūkums, vecāku bojāeja, saindēšanās, pārkaršana, slimība) vai arī dažādu iemeslu kombinācija, tāpēc nav iespējams noteikt īsto iemeslu šajā gadījumā. Par šo jautājumu konsultējoties ar Zuzannu Elšlēgeri (Susanne Oehlschlaeger), kas veic pupuķu pētījumus militārajos poligonos Vācijā, uzzināts, ka līdzīgi gadījumi ar mazuļu bojāeju reģistrēti arī viņas veiktajos pētījumos. Z. Elšlēgere min tādus pašus iespējamos mazuļu bojāejas iemeslus, par ticamāko pieņemot to, ka kāds no vecākiem ir gājis bojā vai tie ir pametuši ligzdu, un kā maz ticamu minot barības trūkumu.

Svarīgi atzīmēt to, ka divos no pupuķiem izliktajiem būriem ligzdoja mājas strazdi.. Mājas strazdi ir zināmi, kā būtiski pupuķu konkurenti par ligzdošanas vietām. Iespējams, ka Ādažu poligonā, kur mājas strazdi nav sastopami lielā skaitā konkurence par ligzdošanas vietām neradīs būtisku traucējumu pupuķiem, taču šī problēma būtu jāņem vērā izvietojot būrus strazdu blīvāk apdzīvotās vietās (piemēram, dārziņos).

Neskatoties uz to, ka pupuķu ligzdošana būrī nebija sekmīga, var uzskatīt, ka būru izvietošana ir attaisnojusies. Ņemot vērā būru vēlo izlikšanas laiku (būri izlikti 14. aprīlī, bet pirmie pupuķi poligonā novēroti jau 13. aprīlī) un nelielo skaitu, viens aizņemts būris jau pirmajā gadā ir uzskatāms par ļoti labu rezultātu.

 

Augsnes parametri pupuķu teritorijā

Laikā no 15. jūlija līdz 28. augustam veikti augsnes parametru mērījumi 300 nejauši izvēlētos punktos 450 m rādiusā ap būri, kurā ligzdoja pupuķi. Mērīti šādi parametri – augsnes mitrums, mehāniskā pretestība, pH un A (trūda akumulācijas) horizonta biezums. Papildus šiem augsnes parametriem katrā no mērījumu punktiem noteikts arī kailas augsnes un veģetācijas projektīvais segums 1x1 m lielā parauglaukumā. Augsnes parametri mērīti arī vienīgajā punktā, kurā šajā teritorijā precīzi uzkartēts pupuķa barošanās gadījums.

 

Augsnes parametri 300 nejauši izvēlētajos punktos

Parametrs Minimāli Maksimāli Vidēji
Augsnes mitrums 0,0% 46,7% 3,22%
A horizonta biezums 0 cm 27 cm 2,4 cm
Augsnes mehāniskā pretestība 0,0 kg/cm2 >4,5 kg/cm2 0,67 kg/cm2
pH 4 7 –

 

Pēc rezultātiem redzams, ka šajā teritorijā visvairāk sastopama sausa, irdena (ar nelielu mehānisko pretestību) un skāba augsne. Ņemot vērā pupuķu barošanās uzvedību, augsnes irdenums varētu būt galvenais faktors, kas nosaka augsnes piemērotību pupuķiem, taču rezultāti parāda, ka augsnes parametri ir savstarpēji saistīti. Augsnes ar mazu mehānisko pretestību ir sausākas, mazāk skābas, neauglīgākas un atklātākas nekā mazāk irdenas augsnes.

Vienīgajā precīzi zināmajā pupuķa barošanās punktā šajā teritorijā augsnes mitrums bija 0,0%, mehāniskā pretestība – 0,0 kg/cm2, augsnes virskārtas pH – 6, kailas augsnes projektīvais segums – 5 balles. Tā kā zināms tikai viens pupuķa barošanās punkts, nav iespējams statistiski salīdzināt pupuķu barošanās vietu izvēli ar teritorijā pieejamo augsni, taču ir redzams, ka iegūtie rezultāti nav pretrunā ar pieņēmumu, ka pupuķi labprātāk barojas vietās ar irdenu augsni, kur ir liels kailas augsnes īpatsvars, neliels augsnes mitrums un salīdzinoši liels pH.

 

Pētījuma rezultātu detalizētu izklāstu varat izlasīt projekta „Īpaši aizsargājamo putnu sugu izpēte un aizsardzība Ādažu poligonā” gala pārskatā, (pdf, 899 KB).