Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

Paziņojumi presei
 

18.01.2005.

Vētra nav ekoloģiska katastrofa!

Nevalstisko dabas aizsardzības organizāciju (Latvijas Dabas fonda, Pasaules Dabas fonda, Latvijas Ornitoloģijas biedrības, Latvijas Entomoloģijas biedrības) paziņojums presei

Saistībā ar 8.-9. janvāra viesuļvētras postījumiem Latvijas mežos pēdējās nedēļas laikā izteikts daudz pretrunīgu situācijas vērtējumu, turpinās diskusijas par nepieciešamajiem vētras seku likvidēšanas veidiem un apjomiem. Kļūdaina izpratne un lēmumu pieņemšana šajos jautājumos var būt ar ilglaicīgām sekām un situāciju mežos vēl vairāk pasliktināt – gan attiecībā uz to ekonomisko nozīmi, gan dabas vērtībām un ekoloģisko stabilitāti.

Vētras postījumi galvenokārt ir saimnieciska problēma, nevis ekoloģiska katastrofa. No mežu ekoloģijas viedokļa notikušais ir liela mēroga dabisks traucējums meža ekosistēmā, pēc kura sākas meža atjaunošanās klajākajās vietās. Daudz nopietnākas sekas meža ekosistēmām var izraisīt pastiprinātā mežsaimnieciskā darbība ar ieganstu “tīrīt postījumus”, kas notiks plašās teritorijās un vienlaikus, radot plašus, ilglaicīgus traucējumus.

Stipru vētru sekas parādījušas, ka šādai dabas parādībai nespēj pretoties ne dabiski meži, ne intensīvi cilvēku apsaimniekoti meži. Tomēr pastāv sakarība, jo dabiskāka meža vide, jo mežs noturīgāks pret šāda stipruma vētrām. Notikušais ir pierādījis arī to, cik ļoti nozīmīgas mežu apsaimniekošanā ir meža ekoloģijas zināšanas. Pastiprināti postījumi nereti ir bijuši nekompetentas saimnieciskās darbības rezultāts, kas daļēji saistīts arī ar nepilnībām likumdošanā – lielas kailcirtes un pārāk izretinātas audzes ir veicinājušas postījumus.

Meža dabiskā sistēma cilvēka nepārdomātas darbības rezultātā ir tiktāl pārmainīta (kailciršu saimniecība, vienas sugas, viena vecuma mežaudzes u.c.), ka apdraudētas paša cilvēka saimnieciskās intereses. Iepriekšējās nedēļas diskusijās par vētras postījumu likvidāciju mežos bieži izskanējuši viedokļi par potenciālu kaitēkļu savairošanos. Dabā nav kaitēkļu - tā cilvēki apzīmē sugas, kas tiem nodara saimnieciskus vai estētiskus zaudējumus.

Šobrīd, likvidējot vētras sekas, ir jāpieņem pārdomāti lēmumi, ne tikai izvērtējot saimnieciskās intereses, kas neapšaubāmi ir viena no prioritātēm, bet arī dabas vērtību saglabāšanu, kas ir ne mazāk svarīgs jautājums. Plānojot vētras seku likvidāciju mežaudzēs, būtu jāvērš uzmanība uz sekojošo:

  1. Vētras sekas visdrīzāk izraisīs mežsaimniecībai kaitīgo kukaiņu savairošanos egļu audzēs, un tādēļ tieši izgāzto un lauzto egļu izvākšana ir prioritārs vētras izraisīto saimniecisko problēmu risinājums. Vētras bojājumi citu koku sugu audzēs nevar izraisīt būtiskas problēmas un to izvākšana ir tikai ekonomisks (koksnes ieguves) jautājums. Visos gadījumos būtu vēlama lielu dimensiju koku stumbeņu un kritalu atstāšana mežos.
  2. Īpaši jāuzsver, ka sausie koki un kritalas ne tikai nav bīstami meža stāvoklim, bet ir nepieciešams nosacījums meža stabilitātei, jo daudzos gadījumos ir dzīves vieta “kaitēkļu” dabiskajiem ienaidniekiem, arī daudzām īpaši aizsargājamām sugām.
  3. Saglabājušies “dzīvie” koki, to grupas un mežaudzes ir nozīmīgi meža vides atjaunošanā un stabilitātes nodrošināšanā. Pašreizējā momentā jāpārtrauc vai maksimāli jāierobežo arī galveno cirti vētras neskartās audzēs, tādā veidā kompensējot negatīvo ietekmi, ko izraisīs meža nociršana, likvidējot vētras sekas. Pretējā gadījumā vētras radīto seku negatīvā ietekme uz mežu stāvokli vēl vairāk pieaugs.
  4. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās jebkāda darbība veicama tikai tajos gadījumos, ja tajās notikušie postījumi var būtiski ietekmēt ārpus aizsargājamās teritorijas esošo audžu stāvokli, un tikai tad, ja ir skartas egļu audzes. Pirms jebkuras darbības uzsākšanas ir jāveic konkrētās audzes ekspertīze, piesaistot meža biotopu un īpaši aizsargājamo sugu speciālistus. Jāņem vērā, ka dabas rezervātu, dabas liegumu, dabas parku regulējamā režīma un dabas lieguma zonās prioritāte ir dabas aizsardzība un tur jānodrošina dabisko procesu normāla funkcionēšana. Līdzīgi jārīkojas mikroliegumos un aizsargājamos meža biotopos, arī piejūras, ūdensteču un ūdenstilpju aizsargjoslās.
  5. Pēc iespējas vajadzētu samazināt plānojamo vētras seku likvidēšanas darbu apjomu laikā no aprīļa vidus līdz maija beigām, jūnijam, lai netraucētu sekmīgi ligzdot putniem. Putnu ieguldījums meža “kaitēkļu” izplatīšanās samazināšanā būs lielāks, nekā jebkurai citai metodei vai paņēmienam. Plašu mežizstrādes darbu turpināšana, sākoties putnu ligzdošanas sezonai, var dot smagu triecienu mežos ligzdojošo īpaši aizsargājamo putnu populācijām.

Papildu informācija:

Jānis Priednieks – Latvijas Dabas fonds (LDF), eksperts meža jautājumos, ZM Meža konsultatīvās padomes loceklis, 7034879, 9365593, e-pasts: janis.priednieks@lu.lv, informācija par LDF: www.ldf.lv

 

Jānis Rozītis – Pasaules Dabas fonds, meža programmas vadītājs, tel.:7505643, 6420153; e-pasts:jrozitis@wwf.org.lv , informācija par Pasaules Dabas Fondu:www.wwf.lv

 

Māris Strazds – Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB), ZM Meža konsultatīvās padomes loceklis, 9103975, e-pasts: mstrazds@latnet.lv, informācija par LOB: www.lob.lv

 

Mārtiņš Kalniņš – Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB), valdes priekšsēdētājs, e-pasts : martins.kalnins@dap.gov.lv, informācija par LEB:www.invertebrata.from.lv