Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

Paziņojumi presei
 

09.11.2004.

Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina aizsargāt griezes Ķemeru nacionālajā parkā

Atsaucoties uz Latvijas plašsaziņas līdzekļos izskanējušajām ziņām [1] par konfliktu starp Rīgas rajona Salas pagasta Odiņu–Pavasaru un Jāņupītes polderu zemes īpašniekiem, kas polderos grib veidot jaunas apbūves teritorijas, un Ķemeru nacionālo parku, Vides ministriju un Zemkopības ministriju, kas vēlas tos saglabāt kā lauksaimnieciski izmantojamu zemi un līdz ar to piemērotus griežu ligzdošanai, Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) aicina nodrošināt griežu aizsardzību Ķemeru nacionālajā parkā.

Grieze ir pļavās dzīvojoša putnu suga, kas iekļauta gan pasaules apdraudēto putnu sarakstā [2], gan Eiropas Savienības Putnu direktīvas 1. pielikumā [3]. Tās aizsardzību nosaka arī mūsu valsts ratificētās Bonnas un Bernes konvencijas [4] un Latvijas Sugu un biotopu aizsardzības likums [5]. No šiem likumdošanas aktiem izriet prasība saglabāt griezes ligzdošanas vietas un veikt pasākumus tās aizsardzībai.

Edmunds Račinskis, LOB putniem nozīmīgo vietu programmas vadītājs, uzsver: „Ķemeru nacionālais parks (ĶNP) ir viena no piecām nozīmīgākajām griežu ligzdošanas vietām Latvijā. Kopējais griežu skaita vērtējums šeit ir 120–130 pāru. Pateicoties augstajam griežu skaitam, parka teritorija atzīta par putniem globāli nozīmīgu vietu un tiks iekļauta Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000. Tas, ka grieze ir viena no ĶNP pamatvērtībām, uzliek mūsu valstij starptautiskā līmenī juridiski saistošu pienākumu apsaimniekot parka teritoriju tā, lai šeit saglabātu griezes. Odiņu–Pavasaru un Jāņupītes polderu apbūve nozīmētu šīs apdraudētās sugas dzīvesvietu iznīcināšanu un to skaita sarukšanu.”

Ķemeru nacionālā parka ornitologi griežu uzskaites Odiņu–Pavasaru un Jāņupītes polderos veikuši kopš 2000. gada [6]. Odiņu–Pavasaru poldera 660 ha lielajā teritorijā šogad konstatēti 33 griežu tēviņi – vienā kvadrātkilometrā vidēji atrodas 5 griežu tēviņu teritorijas. Oskars Keišs, griezes izpētes projekta vadītājs, komentē: „Vidēji Latvijā lauksaimniecības zemēs 2004. gadā griežu ligzdošanas blīvums bija 1,2 teritorijas kvadrātkilometrā. Tātad šeit griežu ligzdošanas blīvums ir apmēram 4 reizes lielāks nekā vidēji mūsu valstī.”

Prof., Dr. biol. Jānis Vīksne, LOB prezidents, norāda: „Pārāk daudz retu, apdraudētu putnu sugu turpina savu gaitu uz nebūtību. Turpina tāpēc, ka cilvēki, neņemot vērā dabas aizsardzības interesēs noteiktos saimniekošanas ierobežojumus, atņem dzīves telpu vienam vai dažiem pāriem. Tas it kā nav nekas ārkārtējs. Bet katra atsevišķais „devums” summējas. Tāpēc kopš neatkarības atjaunošanas esam zaudējuši pusi no melnajiem stārķiem. To varam viegli panākt arī ar globāli apdraudēto griezi, ja tās bagātākās ligzdošanas vietas iznīcināsim.”

Lai Odiņu–Pavasaru un Jāņupītes polderos arī turpmāk ligzdotu griezes, šī teritorijas jāsaglabā kā lauksaimniecības zemes. Vislabvēlīgākā griezei ir zemas intensitātes saimnieciskā darbība – vēla pļavu pļaušana pēc 10. jūlija un ganīšana ar nelielu lopu skaitu. Vēlā pļaušana novērš ligzdu iznīcināšanu un pieaugušo griežu nogalināšanu. Gan pļaušana, gan ganīšana pasargā pļavas no aizaugšanas ar krūmiem.

Zemkopības ministrijas izstrādātā „Latvijas Lauku attīstības plāna Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004–2006” pasākuma „Agrovide” apakšpasākums „Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” paredz, ka par zālāju vēlu pļaušanu un ganīšanu ar nelielu lopu skaitu iespējams saņemt ES finansējumu. Apakšpasākums attiecas uz Latvijas Dabas Fonda noteiktajiem bioloģiski vērtīgajiem zālājiem, plānots sarakstā iekļaut arī Odiņu–Pavasaru un Jāņupītes polderus.

Pretstatā citām Eiropas valstīm griezes pie mums vēl sastopamas salīdzinoši lielā skaitā [7], tomēr tās apdraud gan sagaidāmā lauksaimniecības intensifikācija, gan lauksaimniecības zemju aizaugšana vai apmežošana [8]. Lielā mērā tieši no ZA Eiropas valstīm būs atkarīga griezes saglabāšana. O. Keišs uzsver: „Grieze ir viena no mūsu valsts vērtībām, kas attēlota arī uz 10 latu sudraba monētas, cita dzīvnieku suga – Eiropas ūdele, kas arī attēlota uz 10 sudraba latiem, jau izmirusi. Mums jārūpējas, lai griezes dziesma nepaliktu aprakstīta tikai daiļliteratūras grāmatās.”


Papildus informācija:

  • Oskars Keišs, ornitologs, starptautiskās griezes izpētes un aizsardzības grupas Latvijas pārstāvis, tālr. 7221580, e-pasts: grieze@lanet.lv ,
  • Edmunds Račinskis, Latvijas Ornitoloģijas biedrības putniem nozīmīgo vietu programmas vadītājs, tālr. 7221580, e-pasts: edmunds@lob.lv

Piezīmes:

  1. 01.11.04. Zigfrīds Dzedulis, „Dziedoši griežu tēviņi ierobežo zemes apsaimniekošanu Salas pagastā”. Latvijas Avīze, 7. lpp.
  2. Grieze iekļauta pasaules apdraudēto putnu IUCN (International Union for Conservation of Nature and Natural Resources – Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība) oficiālajā sarakstā.
  3. Grieze iekļauta Eiropas Savienības Putnu direktīvas (79/409/EEC -79/409/EEC Council Directive on the Conservation of Wild Birds – Direktīva savvaļas putnu aizsardzībai) 1. pielikumā, kas pieprasa aizsargāt un apsaimniekot tajā iekļauto savvaļas putnu sugu dzīvotnes (biotopus), lai uzturētu gan ligzdojošo, gan migrējošo putnu populācijas. Putnu direktīva pieprasa ES dalībvalstīm veidot aizsargājamas teritorijas 1. pielikuma sugām. Kopā ar teritorijām, kas izveidotas pēc Eiropas Savienības Biotopu direktīvas (92/43/ECC -92/43/ECC Directive on the Conservation of Natural Habitats and Wild Flora and Fauna – Direktīva dabisko dzīvotņu un to floras un faunas aizsardzībai) prasībām, īpašās aizsardzības teritorijas veido Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklu Natura 2000.
  4. Grieze iekļauta Bonnas konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku aizsardzību 2. pielikumā un Bernes konvencijas par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību 2. pielikumā.
  5. Latvijā patlaban griezes aizsardzību nosaka 2000. gada 5. aprīlī izsludinātais Sugu un biotopu aizsardzības likums. Grieze iekļauta saskaņā ar šo likumu izdoto MK noteikumu Nr. 396. „Par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo sugu sarakstu” 1. pielikumā. Līdz 2000. gadam griezi Latvijā aizsargāja 1980. gadā izdotā Latvijas Sarkanā grāmata, kā arī 1977. un 1987. gada ministru padomes lēmumi par dabas aizsardzību.
  6. Latvijas Sugu un biotopu likums nosaka, ka apdraudētajām sugām jāveic monitorings. Uzskaite veikta pēc starptautiskās griežu aizsardzības grupas pieņemtās metodes, kurā uzskaita teritoriālos tēviņus pēc to balsīm. Griezes bioloģiskās īpatnības padara šīs sugas mātīšu vai ligzdu uzskaiti ļoti darbietilpīgu un tādēļ – praktiski neiespējamu.
  7. Pēc starptautiskās griežu aizsardzības grupas datiem, Eiropas Savienības valstīs, Norvēģijā un Šveicē konstatēto ligzdojošo griežu populāciju lielumi: 1. Latvija–38000; 2./3. Lietuva–30000; 2./3. Polija–30000; 4. Igaunija– 18000; 5. Vācija–3000, 6. Slovākija–1700; 7. Čehija–1600, 8. Francija – 1400, 9. Ungārija–1100; 10. Somija–1000; 11. Zviedrija–800; 12. Apvienotā Karaliste–600; 13. Nīderlande–550; 14. Slovēnija–510, 15./16. Austrija–300; 15./16. Itālija–300; 17. Dānija–200; 18. Īrija–180; 19. Norvēģija–75; 20. Beļģija–61; 21. Spānija–31; 22. Lihtenšteina–8; 23. Šveice–7; 24. Luksemburga–6. Grieķijā, Maltā un Portugālē griezes neligzdo.
  8. Pēc Zemkopības ministrijas datiem 16 no Latvijas 26 administratīvajiem rajoniem neizmantoto lauksaimniecības zemju īpatsvars pārsniedz 20% (Alūksnes un Ludzas rajonos tas ir pat vairāk par 40%) un vienīgi Jelgavas un Dobeles rajonos ir mazāks par 10%.