Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

 
 

Par programmu

Gājputnu atgriešanās reģistrācija ir viens no ilgākajiem LOB veiktajiem putnu pētījumiem, kas uzsākts 1987. gadā, kad divos republikas laikrakstos tika publicētas anketas piecu agri atlidojošo sugu (lauku cīrulis, mājas strazds, ķīvīte, baltā cielava, baltais stārķis) reģistrācijai. Tika saņemts vairāk nekā 1000 anketu. Gājputnu atgriešanās reģistrācija turpinājās līdz 1990. gadam, un pēc četru gadu pārtraukuma tika atjaunota 1994. gadā. No 1995. līdz 2005. gadam anketas, kurās atzīmētas 14 putnu sugas, tika publicētas laikrakstos, kā arī izsūtītas LOB biedriem. Kopš 2005. gada anketā iekļautas 17 putnu sugas.

Programmas mērķis ir apkopot ziņas par gājputnu atgriešanās gaitu katru pavasari visā Latvijas teritorijā. Ilglaicīgu fenoloģisko datu salīdzinājums var norādīt, piemēram, uz pārmaiņām putnu migrācijā, ko izraisa klimatiskās svārstības. Kopumā ik gadu tiek saņemtas vidēji 280 anketas no visiem Latvijas rajoniem. Kopš 1996. gada visvairāk anketu iesūtītas 1999. gadā – 497, bet vismazāk 2002. gadā – 176. Pēdējo gadu laikā pēc mērķtiecīgiem LOB pasākumiem, atkal palielinājies saņemto novērojumu skaits un uzlabojusies to kvalitāte.

Atgriešanās laiki kopš 1996. gada visām reģistrētajām sugām svārstījušies līdzīgi. Vislielākās atšķirības novērotas 1996. gadā, kad agrās sugas ieradās ar divu līdz trīs nedēļu nokavēšanos. Visagrāk – marta vidū – Latvijā atgriežas lauku cīruļi, nedaudz vēlāk – mājas strazdi. Gandrīz nemainīgi – marta pēdējā dekādē – gadu no gada atgriežas ķīvītes un dzērves. Agrās sugas vistiešākajā veidā ir atkarīgas no sniega segas un temperatūras svārstībām. Baltā cielava Latvijā regulāri ierodas aprīļa pirmajā dekādē. Vēlās sugas atgriežas savos ierastajos laikos – bezdelīgas aprīļa beigās, dzeguzes maija sākumā, lakstīgalas maija 1. dekādes vidū. Visvēlāk no anketās minētajām sugām atgriežas grieze.

Programmu vadīja Agris Celmiņš (1987. g.), Aldis Verners (1988.–1990. g.), Ainārs Auniņš (1994.–2003. g.) un Mārcis Tīrums (kopš 2004. g.). Pētījumus finansiāli atbalstīja Latvijas vides aizsardzības fonds, bet informatīvi – Valsts Hidrometeoroloģijas pārvalde. Datus apstrādāt palīdzējuši projekta asistenti Inese Gmizo, Helmuts Hofmanis un Laura Jukāme.