Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

Gada putns
 

Melnā dzilna – 2007. gada putns

Foto: Arnis Dimperāns, www.birdphoto.lv

Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2007. gada putnu izvēlējusies melno dzilnu Dryocopus martius. Iemesls šādai izvēlei ir melnās dzilnas ekoloģiskā nozīmība.

Melnā dzilna ir tā saucamā ”atslēgas suga” – tās kaltajos dobumos ligzdo vairākas retas un apdraudētas putnu sugas. Meža balodis Columba oenas un bikšainais apogs Aegolius funereus ligzdo galvenokārt melnās dzilnas kaltos dobumos, tos ligzdošanai izmanto arī lielā gaura Mergus merganser, gaigala Bucephala clangula un zaļā vārna Coracias garrulus. Visas iepriekš minētās sugas, izņemot gaigalu, ir iekļautas Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Zaļā vārna, meža balodis, bikšainais apogs un lielā gaura ir retas sugas Latvijā, kurām dobumaino koku trūkums ir nozīmīgs skaitu limitējošs faktors (Andrušaitis 2000).

Melnā dzilna ir plaši izplatīta suga Palearktikā – tā ligzdo Eiropā un Āzijā, no Spānijas rietumos līdz Kamčatkai un Sahalīnai austrumos (Hagemeijer, Blair 1997). Latvijā melnā dzilna ligzdo dažādu tipu, galvenokārt jauktos un skujkoku mežos, parasti skrajākās vietās – pie izcirtumiem, laucēm, stigu malās (Priednieks u.c. 1989). Dobumus tā visbiežāk kaļ resnās apsēs vai priedēs, kas atrodas klajumiņu malās. Labprāt ligzdo arī tā saucamajos ekoloģiskajos kokos izcirtumos (LOB 2002). Melnā dzilna pārtiek galvenokārt no skudru (Formicidae) un koksnē dzīvojošu vaboļu (Coleoptera) kāpuriem, kūniņām un pieaugušajiem kukaiņiem. Ļoti nozīmīgas barošanās vietas šai sugai ir trūdošie koku celmi un nokaltuši koki (Cramp 1985).

Latvijā ligzdo 6–8 tūkstoši pāru melno dzilnu (LOB 2002). Par skaita svārstībām pēdējā laikā datu nav. Visticamāk, ka Latvijā laikā no 1990. līdz 2000. gadam nozīmīgas skaita svārstības nav bijušas. Arī melnās dzilnas Eiropas populāciju var uzskatīt par stabilu. Pierādīta skaita samazināšanās 1990. gados bijusi tikai Nīderlandē, savukārt vairākās citās Eiropas valstīs ligzdojošo melno dzilnu skaits pieaudzis (BirdLife International 2004).

Melnās dzilnas jaunais putns dobumā. Foto: Jānis Ķuze

Kaut gan pašlaik Latvijā melnā dzilna vēl ir bieži un samērā vienmērīgi izplatīta suga, sakarā ar veco mežu īpatsvara samazināšanos iespējama melnās dzilnas skaita lejupslīde. Līdz ar to iespējamas arī citu putnu sugu (kuras lielākoties ligzdo melno dzilnu kaltos dobumos) skaita izmaiņas. Intensīvas mežu ciršanas rezultātā samazinās melnajai dzilnai piemērotu ligzdošanas koku daudzums. Latvijā vairāk nekā 80% melnās dzilnas ligzdu ir kokos ar diametru virs 40 cm, mazākais reģistrētais ligzdas koka diametrs ir 35 cm (M. Bergmaņa nepublicēti dati). Latvijas likumdošanā ir noteikts, ka galvenā cirte ir atļauta, ja mežaudze ir sasniegusi ciršanas vecumu vai arī noteiktu valdošās koku sugas vidējo diametru. Piemēram, mežaudzei, kur valdošā koku suga ir priede, ciršanas vecums ir 101 gads. Priedei vidējais diametrs šādā vecumā ir 34,6 cm (Valsts meža dienests 2006), savukārt vidējais diametrs, kuru sasniedzot, drīkst nocirst ciršanas vecumu nesasniegušu priežu mežaudzi, ir 36 cm. Tātad – normāli apsaimniekota mežaudze tiek nocirsta, pirms vēl koki ir sasnieguši melnajai dzilnai dobumiem piemērotāko resnumu.

Savukārt meža apsaimniekošana – sausokņu, kukaiņu invadēto koku un kritalu izvākšana – samazina barības pieejamību, jo trūdoša koksne ir ļoti būtisks melnās dzilnas barības objektu avots. Kaut arī likumdošanā noteikts, ka, kopjot un cērtot mežu, pēc iespējas jāsaglabā dabiska meža elementi, tomēr šīm likuma prasībām ir daudzas atrunas saistībā ar darba drošību, meža sanitāro stāvokli u.tml., kas dod iespēju viegli ”apiet” likumā noteikto.

Kā labas barošanās vietas melnajai dzilnai cirsmās pagaidām vēl ir pieejami trūdošie celmi, taču presē ir izskanējis gan mežu īpašnieku un apsaimniekotāju (AS ”Latvijas valsts meži”), gan dedzināmās šķeldas ražotāju, gan siltumražotāju pārstāvju viedoklis, ka nocirsto koku celmus pēc iespējas ātrāk vajadzētu izmantot kurināmā ražošanā. Arī kāds Ekonomikas ministrijas ierēdnis šo viedokļu sakarā secinājis: ”Ja bizness redz iespējas izmantot cirsmās palikušos celmus enerģētikā, tas ir tikai apsveicami.” (Citāts no laikraksta ”Dienas Bizness” 2005. gada 19. decembra numurā publicētā raksta ”Mežā sapūst miljoni”.) Ja patiešām celmu izvākšana no cirsmām kļūtu par vispārizplatītu praksi, tas būtu viens no potenciāliem melnās dzilnas skaita samazināšanās cēloņiem.

Gada putna akcijas ietvaros informēsim sabiedrību par melnās dzilnas kā ”atslēgas sugas” ekoloģisko nozīmi un galveno šīs sugas ligzdošanu apdraudošo faktoru – intensīvu mežu izciršanu. Kā jau minēts, melnā dzilna labprāt ligzdošanai izvēlas ekoloģiskos kokus cirsmās. Tāpēc šai sugai piemērotu ekoloģisko koku pieejamība daļēji varētu kompensēt vecu mežu īpatsvara samazināšanās sekas.

Izcirtums ar ekoloģiskajiem kokiem. Foto: Jānis Ķuze

Gada putna akcijas laikā īpaša uzmanība tiks pievērsta ekoloģiskajiem kokiem kā vienai no melnās dzilnas ligzdošanas vietām. Plānots iegūt datus par šai sugai būtiskiem piemērotu ekoloģisko koku un izcirtumu parametriem.

Tāpēc aicinām visus ziņot par melnās dzilnas dobumiem ekoloģiskajos kokos. Svarīgas ir ziņas gan par melnās dzilnas ligzdošanu šādās vietās, gan arī par citu sugu ligzdošanu melnās dzilnas kaltajos dobumos, gan neapdzīvotu dobumu esamību izcirtumos. Melnās dzilnas dobumi ir viegli atšķirami no citu dzeņu dobumiem, jo to skreja ir ievērojami lielāka (augstums 11–12 cm, platums 8–11 cm) un parasti ovālas formas (Cramp 1985). Iegūtie dati varētu sniegt informāciju par to, kādiem jābūt ekoloģiskajiem kokiem (piemēram, koka suga, diametrs, novietojums izcirtumā), lai tie būtu piemēroti melnās dzilnas ligzdošanai.

 

Melnās dzilnas dobumu īrnieki

 

Biksainais apogs. Foto: Andris Eglītis

 

Zaļā vārna. Foto: Edmunds Račinskis

 

Meža balodis. Foto: Māris Strazds

 

Gaigala. Foto: Jānis Ķuze

 

Literatūra

  • Andrušaitis G. (Red.) 2000. Latvijas Sarkanā grāmata. 6. sēj. Putni un zīdītāji. LU Bioloģijas institūts, Salaspils.
  • Bergmanis M. Nepublicēti dati.
  • BirdLife International 2004. Birds in Europe: population estimates, trends and conservation status. Cambridge, UK: BirdLife International. (BirdLife Conservation Series No. 12).
  • Cramp S. (Chief Editor)1985. Handbook of the Birds of Europe, the Middle East and North Africa. The Birds of the Western Palearctic. Volume IV. Oxford, Oxford University Press.
  • Hagemeijer E. J. M. and Blair M. J. (Editors) 1997. The EBCC Atlas of European Breeding Birds: Their Distribution and Abundance. T & A. D. Poyser, London.
  • Ķirsons M., Amoliņa L. 2005. Mežā sapūst miljoni. Dienas Bizness (19.01.05).
  • LOB 2002. Latvijas meža putni. 2. izdevums. Rīga.
  • Priednieks J., Strazds M., Strazds A., Petriņš A. 1989. Latvijas ligzdojošo putnu atlants 1980–1984. Rīga: Zinātne.
  • Valsts meža dienests. Meža statistika 2006.