Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

Gada putns
 

Autors: Zane Dārziņa Rubenis – gada putns 2003 (Tetrao tetrix)

Gandrīz visās Rietum- un Centrāleiropas valstīs rubeņu kļūst aizvien mazāk, un dažās valstīs, piemēram, Dānijā, Holandē un Beļģijā, šī suga ir praktiski izmirusi. Galvenie skaita samazināšanās iemesli ir biotopu fragmentācija un izpostīšana, taču dažās Rietumeiropas valstīs populāciju skaita sarukumu ir izraisījusi virsāju apmežošana vai izmantošana lauksaimniecībā.

Kas noticis ar rubeni Latvijā? Līdzīgi kā citur Eiropā, arī Latvijā konstatēta ievērojama skaita samazināšanās. Vēl 20. gs. pirmajā pusē rubenis bija bieži sastopama suga. Skaits pa gadiem ļoti svārstīgs: 1928.g. – 57000 īpatņi, 1953.g. – 19000, 1967.g. – 48000, 1980.g. – 18000. Sākot ar 70. gadiem rubeņu skaits samazinājies neatgriezeniski, turklāt reti sastopami kļuva lielie riesti, kuros riestojošo īpatņu skaits būtu līdz 30 – 40 . Arī šobrīd vairums zināmo riestu ir nelieli – ar vienu vai dažiem gaiļiem. Bagātākajā zināmajā atradnē – Teiču purvā - un tā apkārtnē 1988.g. uzturējās vismaz 550 riestojošu tēviņu. 90. gadu sākumā tika lēsts, ka Latvijā ligzdo 5000 – 10000 pāru rubeņu un ziemo 15000 – 30000 īpatņu. Pašlaik rubenis ir ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā.

Izskats

Rubenis ir vidēji liels putns ar īsiem izliektiem spārniem. Tēviņš melns ar baltu svītru uz spārniem, lirveida asti, baltām padusēm un zemasti. Mātīte mazāka, brūnraiba, ļoti līdzīga medņa mātītei, bet atšķirībā no tās ar šķeltu asti (mednim viegli noapaļota), nav arī rūsgana laukuma uz guzas. Jaunie putni līdzīgi mātītei. Dažkārt sastopami medņa un rubeņa hibrīdi – raķeļi, kas pēc izskata var līdzināties gan rubenim, gan mednim. Raķeļi novērojami galvenokārt rubeņu riestos.

Dzīvesveids

Rubenis pārsvarā ir nometnieks. Sastopams dažāda tipa purvos, krūmiem aizaugušās pārpurvotās pļavās, lapu koku un jauktos mežos ar izcirtumiem, laucēm, degumiem un līdzīgām klajām vietām, ko izmanto riesta vietām. Samērā bieži riesto arī tīrumos, ganībās un pļavās.

Foto: Andris AvotiņšRubeņu klātbūtni visvieglāk konstatēt pavasarī, kad notiek riests. Riestošanai raksturīga šņākšana, “rubināšana”, dažādu pozu demonstrēšana un riestojošu gaiļu cīņas. Mātītes šajā laikā parasti uzturas riesta perifērijā atsevišķi vai nelielās grupiņās. Rubeņi ir poligāmi putni – katra mātīte var pāroties ar vairākiem tēviņiem, un otrādi.

Tēviņi sāk riestot apmēram marta vidū vai beigās, taču siltākās ziemās rubināšana dzirdama jau krietni agrāk. Riests ilgst apmēram līdz maija beigām. Tas sākas pirms saules lēkta un beidzas ap pusdienlaiku, kad putni riestu atstāj. Riesta kulminācijā gaiļi riesto arī vakara stundās. Rubeņu rubināšanu var dzirdēt arī rudenī. Tad tā dzirdama visu dienu, tomēr ir mazāk izteikta nekā pavasarī. Ja riestu neiztraucē, tā vieta paliek nemainīga vairākus gadus. Riests parasti atrodas kādā klajākā vietā, kur koki ir retāki un zemāki nekā apkārtnē.

Ligzdai rubeņu mātīte izvēlas kādu sausāku vietu riesta tuvumā. Parasti tuvumā ir arī sīkkrūmi (mellenes, zilenes u.c.), kur baroties izvestajiem perējumiem. Ligzda ir neliels padziļinājums augsnē, izklāts ar zālēm, sūnām un nedaudz spalvām. Dējumā 9 – 12 gaišas, brūnraibas olas. Mazuļi lidspēju iegūst ļoti agri – jau nedēļu veci tie var nedaudz palidot.

Rubenis pārtiek galvenokārt no augu izcelsmes barības (kadiķu ogām, brūkleņu, melleņu, zileņu un citu ogulāju ogām un lapām, priežu skujām, bērzu, alkšņu spurdzēm un pumpuriem). Vasarā nelielā daudzumā ēd arī skudras un citus kukaiņus.

Ziemas mēnešos rubeņi pulcējas baros. Nereti guļ sniegā, taču biežie atkušņi un pēkšņs sals tos var iesprostot zem sniega un tie var iet bojā.

Apdraudējums

Rubeņu skaita sarukšanai ir vairāki iemesli. Noteiktu ietekmi rada plēsēji – galvenokārt lapsas, jenotsuņi un caunas, kas savairojušies lielā skaitā. Lapsas nereti medī nakšņojošus rubeņus ziemas periodā, kā arī, tāpat kā caunas, vasarā ķer cāļus un jaunos putnus. Kā rubeņa ienaidnieku varētu minēt arī vistu vanagu un citus lielos plēšputnus, taču to ietekme ir nenozīmīga nelielā skaita dēļ (arī vistu vanagu skaits pēdējos gados ievērojami sarucis). Galvenie ligzdu postītāji ir meža cūkas. Taču daudz lielāka ietekme ir antropogēnajam faktoram – saindēšanās ar pesticīdiem, granulētajiem minerālmēsliem un citām ķimikālijām, traucējumi riesta un mazuļu vadāšanas laikā. Dominanto tēviņu nošaušana pavasara medību laikā, iespējams, pārveido sociālo struktūru un pazemina ligzdošanas sekmes. Medības vairāk ietekmē nelielas populācijas. No dabiskajiem faktoriem jāmin ilgstoši nelabvēlīgi laika apstākļi (stiprs lietus, zema gaisa temperatūra) dēšanas un perēšanas periodā. Daudzviet rubeņu skaita samazināšanos izraisījusi piemērotu dzīvesvietu izzušana saimnieciskā darbības (galvenokārt, purvu nosusināšanas un izstrādes), kā arī izcirtumu un pļavu aizaugšanas dēļ.

 

Akcijas “Gada putns – 2003” ietvaros mēģināsim noskaidrot pašreizējo šīs sugas stāvokli Latvijā. Lai iegūtā informācija būtu pilnīgāka, lūdzu, ziņojiet par Jums zināmiem rubeņu riestiem. Norādiet šādu informāciju:

  • precīza vieta (rajons, pagasts, mežniecība, kvartāls, tuvākā apdzīvotā vieta, purva nosaukums u.tml.);
  • īpatņu skaits riestā (gaiļi, vistas);
  • biotops, kur notiek riests (sūnu purvs, izcirtums, ganības u.tml.);
  • cik sen zināms šis riests un kad pēdējoreiz redzēti/dzirdēti (gads);
  • vai riestu ietekmē kādi negatīvi apstākļi (piem., medības), vai/kādi ir draudi tā turpmākai pastāvēšanai?

Interesanti ir arī citi šīs sugas novērojumi (novērotas vistas ar cāļiem vai atrasta ligzda).

Ziņojiet LOB par rubeni – Latvijas gada putnu 2003!

Adrese: A.K. 1010, Rīga-50, LV-1050

e-pasts: putni@lob.lv 

tel. 7221580