Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

Putnu vērošanas ekskursijas, 06.-07.10.2007.
 

LOB rīkotās ekskursijas Rīgā

06.10.2007. Putnu vērošanas ekskursija "Ūdensputni pilsētā"

Dmitrijs Boiko:

"Ekskursijā uz Dārziņiem un Ķengaragu piedalījās 18 dalībnieki. Visinteresantākais novērojums, kas pārsteidza visus, bija jūras ērgļa pieaugušais putns, ko novērojām Dārziņos pie Daugavas. Tas lidoja tikai kādus 100 metrus no mūsu grupas. Noteikšanas pazīmi – balto asti – varēja redzēt arī bez optikas palīdzības. Dārziņu vecupē bija lieliska iespēja iemācīties atšķirt baltvāderi, platknābi, cekulpīli, ķerru un meža pīli. Apgredzenojām arī vienu paugurknābja gulbja jauno putnu."

 

07.10.2007. Putnu vērošanas ekskursija "Ūdensputni pilsētā"

Ruslans Matrozis:

"Svētdien, 7. oktobrī, ekskursijas „Ūdenputni pilsētā” ietvaros 19 putnu novērotāji apsekoja Daugavas posmu pie Ķengaraga, skaitīja putnus Dārziņu attekā un Daugavā pie Dārziņiem. Plašajās meldru audzēs Daugavā pie "Kvadrāta" rūpnīcas novērojām daudz lauču un meža pīļu, vairākus cekulpīļu bariņus, kā arī trīs ķerras, kuras varēja labi atšķirt pēc platās baltās svītras virs knābja. Pie mola uzturējās septiņi paugurknābja gulbji, vairāki bija apgredzenoti, un mums izdevās nolasīt visus gredzenu uzrakstus. Uz piebarošanu pie mola no visām pusēm atlidoja 14 lielie ķīri. Kādu brīdi apkārt sapulcējās paliels pelēko vārnu bars un, skaļi kliedzot, lidinājās virs kokiem. Mazliet vēlāk ieraudzījām „vainīgo” – vistu vanagu, kuram vārnas bija iztraucējušās medības uz baložiem. Vanags paslēpās kādas liepas galotnē, bet drīz vārnas atklāja viņa slēptuvi un aizdzina to prom.

Dārziņu vecupē ekskursijas dalībniekus priecēja vietējā paugurknābja gulbju ģimene – pāris ar 6 jaunajiem putniem, kas ar šņākšanu un kliegšanu prasīja no mums maizi un bija visai neapmierināti to nesaņemot. Tādi nu ir „gulbji pilsētnieki”. Attekā ūdensputnu bija salīdzinoši maz, galvenokārt – meža pīles un baltvedēri. Niedrēs dzirdējām bārdzīlīšu balsis.

Daugavā pie Dārziņiem (pie ūdenskrituma) ūdensputnu daudzveidība bija vislielākā – daudzi jūras kraukļi lidoja virs ūdens vai peldēja. Upē uzturējās paugurknābja gulbji, viens no tiem ar krāsainu kakla gredzenu, kuru nolasījām, kā arī vientuļš ziemeļu gulbis. Vairāku sugu pīles barojās piekrastes seklumos. Uz sēkļa atpūtās sudrabkaijas un melnspānu kaijas. Zināmu pārsteigumu mums sagādāja vietējie čigāni, kas uz Zirņu pussalas bija atstājuši ganīties divus zirgus. Redzot tik lielu cilvēku baru, zirgi izrādīja interesi un prieku, kas vienam otram ekskursijas dalībniekam beidzās ar klupšanu un pamatīgu stresu, skrienot no zirga... Tomēr viss beidzās labi."

 

Gaujas nacionālais parks

06.10.2007. Putnu vērošana Siguldā un gar Gauju

Indra Čekstere un Gaidis Grandāns:

"Sestdien, 2007. gada 6. oktobrī, pie Gaujas nacionālā parka Apmeklētāju centra pulcējās putnu vērotāji, kas kopā ar Bioloģijas fakultātes studentu Gaidi Grandānu un Gaujas NP administrācijas darbinieci Indru Čeksteri devās pārgājienā pa Gaujas senlejas mežiem un pļavām.

Pārgājienā piedalījās 31 dalībnieks, tai skaitā arī vairākas ģimenes ar bērniem un pusaudžiem. Pārsvarā vērotāji bija ieradušies no Rīgas un Siguldas, bet daži bija mērojuši ceļu arī no Sidgundas un Inciema.

Maršruts: Gaujas NP Apmeklētāju centrs - Siguldas Jaunā pils, Siguldas pilsdrupas - Gaujas tilts - Siguldas pludmale - pa velomaršrutu līdz Velnalas skatu vietai - kājnieku tilts pāri Gaujai - Piķenes bebra taka- Gaujas pļavas lejpus Krimuldas muižai - Gaujas tilts - Siguldas pilsdrupas - Apmeklētāju centrs.

Dabā tika konstatētas 26 putnu sugas. Kā interesantākos novērojumus var minēt vidējos dzeņus (4 īpatņi), melno dzilnu, lielās gauras, migrējošas dzērves, kā arī sējas un baltpieres zosis.

Pārgājiena dalībnieki tika iepazīstināti arī ar putnu izkaltajiem dobumiem, katrai putnu sugai raksturīgajiem saucieniem, lidojuma īpatnībām, dzīvotnēm. Pārgājiena laikā bija redzami dzērvju un zosu pārlidojumi. Tika stāstīts par Gaujmalas devona smilšakmeņiem raksturīgajām sugām, Gaujas NP simbolu - sikspārni un atpūtas pauzē iepretī Velnalai, pēc pārgājiena dalībnieku ierosinājuma, arī novada teikas par Gauju, Velnalu un Siguldas apkārtni. Pārgājiens noslēdzās Gaujas NP Apmeklētāju centrā, kur putnu vērotāji vēlreiz salīdzināja konstatēto putnu sugu skaitu.

Pārgājiena laikā lieti noderēja Gaujas NP administrācijas izsniegtie binokļi.

Pārgājiena dalībnieki saņēma jauno LOB bukletu „Putnu vērošana”, putnu reģistrēšanas kartītes, „Gaujas NP ziņas”, CD „Noskaņas. Gaujas NP muzikālās ainavas”, bērniem atmiņai tika uzdāvināti piezīmju blociņi ar Gaujas NP simbolu - sikspārni."

 

07.10.2007. Ekskursija Vaidavas apkārtnē

Dmitrijs Boiko:

"Ekskursijā piedalījās 7 cilvēki. No ūdensputniem divas meža pīles. Mazdārziņos daudz pelēko strazdu. Neparasti liels dzilnīšu blīvums. Iepriecināja arī vidējā dzeņa novērojums."

 

Ķemeru nacionālais parks

06.-07.10.2007. Ekskursijas "Ķemeru spalvas 2007"

ĶNP Dabas izglītības un tūrisma daļa:

"Šajās dienās četrās putnu vērošanas ekskursijās ĶNP piedalījušies 129 interesenti. Kopā ar ornitologu Jāni Ķuzi un putnu vērotāju Mārtiņu Plataci putnotāji redzējuši 55 dažādu sugu putnus, to skaitā zivju ērgli, jūras ērgli, dzērves, kā arī trīs sugu zosis.

Tradicionālās ekskursijas tika organizētas putnu iecienītās ĶNP un tam blakus esošās teritorijās – Dunduru pļavās, Slampes laukos, kā arī pie Slokas un Kaņiera ezeriem.

Līdzās atklāto ainavu putnu sugām, kā peļu klijāns un mājas strazds, izdevās novērot arī dažas mežam raksturīgas putnu sugas – zeltgalvīti, sīli un vairāku sugu zīlītes, savukārt ezeru apmeklējums ļāva iepazīt ūdens videi raksturīgās sugas – paugurknābja gulbi, lauci un cekuldūkuri. Virs Slokas ezera gan sestdien, gan svētdien izdevās novērot zivjērgli. Savukārt Slampes laukos iespaidīgākais novērojums bija vairāk nekā 300 zosu liels bars, kurš tur atpūtās un barojās pirms došanās uz ziemošanas vietām. Starp tām tika atpazīstas trīs zosu sugu pārstāves – sējas, baltvaigu un baltpieres zosis.

Klausoties ornitologu stāstījumā un vērojot, kā arī reģistrējot novērotās putnu sugas, gan lielie, gan mazie ekskursijas dalībnieki varēja uzkrāt, papildināt un atjaunot savas zināšanas par daudzveidīgo un interesanto putnu faunu."

 

Slīteres nacionālais parks

06.-07.10.2007. Putnu vērošana Kolkasragā

Helmuts Hofmanis:

"Slīteres nacionālā parka administrācijas rīkotajā putnu vērošanā Kolkasragā piedalījās kopumā 35 interesenti. Šajās dienās reģistrēti 40 jūraskraukļi, divi paugurknābja gulbji, 16 baltpieres zosis, melnās pīles, tumšās pīles, kākauļi, gaigalas, trīs lielās gauras, divi zvirbuļvanagi, 126 dzērves, trīs jūras ķīvītes, kajaki, sudrabkaijas, baltās cielavas, melnais erickiņš, zeltgalvīši, lielās zīlītes, sīļi, pelēkā vārna, kraukļi un 15 zaļžubītes."

 

Teiču dabas rezervāts

06.-07.10.2007. Dzērvju un zosu uzskaite Teiču purvā, turpinājumā – ekskursija uz Lubāna ezeru

Andris Avotiņš:

"Jau melnā tumsā, plkst. 05:30, izbraucām no Ļaudonas Murmastienes virzienā. Pasākums fiziski grūts, bet eksotisks – dzērvju un zosu uzskaite. Šie putni mostas līdz ar pirmo gaismiņas svīdumu un no savām nakšņošanas vietām Teiču purva slīkšņās dodas baroties uz apkārtnes tīrumiem. Uzskaite notiek, novērotājus pieredzējušu „vadoņu” vadībā izvietojot visapkārt purvam un veicot vienlaicīgu reģistrāciju. Murmastienes un Varakļānu pagastā bijām četras grupas (A. Avotiņš sen., A. Avotiņš jun., U. Zavals, A. Celiņš), savukārt Atašienē neatkarīgi no mums putnus skaitīja citi vērotāji – TDRA inspektora J. Vilcāna un LU Bioloģijas fakultātes 1. kursa studentes E. Višņevskas vadībā.

Kopā reģistrējām grandiozu skaitu – ap 7000 dzērves un ne mazāk kā 10000 zosu. Neapšaubāmi, ka pēdējās dienās pirms aizlidošanas purvā ieradušās no tāliem reģioniem nākušas dzērves, jo iepriekš bija uzskaitīts tikai ap 3000 īpatņiem.

Pēc brokastīm Varakļānos devāmies putnot uz Lubāna ezera reģionu. Kopā reģistrējām 50 putnu sugas. Interesantākais novērojums – zivjērgļa cīņa ar jūras ērgli tieši virs mūsu galvām Zvejsalas dīķos – un tas viss vienas nieka zivtiņas dēļ. Tāpat ievērību pelnījis Teiču purva malā novērotais klinšu ērglis."

 

07.10.2007. Putnu vērošanas ekskursija "Apkārt Lubāna ezeram"

Andris Avotiņš:

"Notika jau tradicionālā ekskursija „Apkārt Lubāna ezeram”, kas sākās un noslēdzās Madonas autoostā. Piedalījās 32 dalībnieki - gan no Madonas rajona (t.sk. divas skolēnu grupiņas), gan no Rīgas, Carnikavas, Limbažiem. Ekskursija notika ar autobusu, apstājoties putniem bagātākajās vietās. Jau Madonas pievārtē dīķī skatījāmies laučus un gaigalas, Barkavas laukos – dzērvju un zosu barus. Putnus ieraudzīt palīdzēja Andris Avotiņš sen., Andris Avotiņš jun., Gaidis Grandāns un Uldis Ļoļāns. Pieredzējušie putnu vērotāji palīdzēja arī uzstādīt teleskopus, kas atļauj putnus vērot tuvplānos. Kopā reģistrējām 49 sugas. Interesantākais novērojums – lielie baltie gārņi, īpaši epizode, kad pāris ilgstoši lidoja blakus lēni braucošam autobusam."

 

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts

06.10.2007. Putnu vērošanas ekskursija uz Randu pļavām

Irisa Mukāne:

"6. oktobrī lielceļa Rīga-Tallina 110 km. pie Randu pļavu zīmes pulcējās interesentu bariņš, kuri jau pēc neilga brīža, bruņojušies ar gumijas zābakiem un binokļiem, devās iekšā applūstošajās Randu pļavās, lai saskatītu un skaitītu migrējošos putnus.

Izbūvētās koka laipas palīdzēja tikt pāri pirmajiem lielajiem mitrumiem un mūsu skatam pavērās gan savvaļas govju „apsaimniekotā” platība, gan dabīgi aizaugošā pļava. Pirmajā skatu vietā pie jūras ikviens interesents binokļos vai teleskopā varēja aplūkot ziemeļu gulbju baru. Paejot nedaudz tālāk, sākās kaijveidīgo putnu skaitīšana, kas nemaz nebija tik viegla, jo putnu idilli patraucēja niedru lija.

Šajā ekskursijā putnu vērotāji bija ne tikai vietējie Salacgrīvieši, bet arī interesenti no Jūrmalas, Rīgas, Vidrižiem u.c. pilsētām. Uzkāpjot putnu vērošanas tornī visi dalībnieki priecājās par apkārt valdošajām rudenīgajām krāsām un jauko Randu pļavu skatu, kuru papildina migrējošie gājputni."

 

07.10.2007. Putnu vērošanas ekskursija "Putni Burtnieku ezera piekrastē"

Irisa Mukāne:

"7. oktobra rītā pie Burtnieku muižas parka vārtiem pulcējās dažāda vecuma interesenti, kuri bija braukuši gan no Jūrmalas, gan Rīgas, gan Valmieras, gan nākuši kājām no vietējās apkārtnes. Kad katrs interesents bija saņēmis savu binokli, apskatījis putnu noteicēju un uzzinājis, ka šai dienā putni tiek vēroti visā Eiropā, putnu vērošana varēja sākties.

Izgājām caur Burtnieku muižas parku un mēģinājām saprast, ko tur var redzēt un dzirdēt šajā mākoņainajā rītā. Mūs pa ceļam sveicināja dižraibais dzenis, zīlītes, žagata un pelēkā vārna. Skatot Burtnieku ezeru no putnu vērošanas torņa, tajā manījām cekuldūkurus, paugurknābja gulbju ģimenes un sudrabkaijas."

 

07.10.2007. Putnu vērošanas dabas liegumā "Sedas purvs"

Irisa Mukāne:

"Informācija par putnu vērošanas ekskursiju Sedas purvā masu mēdijos bija izskanējusi gana plaši, jo lielais autobuss uz Sedas purvu brauca pilns ar ieinteresētiem dabas vērotājiem.

Lai nebūtu vilšanās purva vietā ieraugot dīķus un kanālus, pa ceļam uz „purvu” visi ekskursijas dalībnieki tika informēti par kūdras izstrādes procesu purvā un purva lielajām platībām, kā arī par teritoriju, kurā atrodamies- Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu.

Purvs mūs pārsteidza ar savu lielo klusumu un mieru. Dažviet no dzelteno niedru lakstiem ārā slējās baltie paugurknābju gulbju kakli, vietām, vērīgi ieskatoties, varēja pamanīt lauču bariņu un atvadu dziesmu vasarai nodziedāja arī čuņčiņš. Lai saprastu, ka esam atbraukuši skaitīt migrējošos putnus, kautrīgi pār purvu pārlaidās neliels zosu bars, bet no iecerētajiem dzērvju un citu putnu bariem ne miņas... Varbūt tos jau laikus bija patraucējuši makšķernieki, varbūt kāds cits, to tā arī neuzzinājām, bet dziļo purva mieru un rudeni gan izbaudījām visi."