Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

Aktualitātes
 

Ūdensputnu šaušana un mitrāju nosusināšana var pastiprināt putnu gripas izplatīšanos, brīdina BirdLife International

Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība BirdLife International [1] šī gada 20. oktobrī brīdināja, ka pārsteidzīga putnu gripas apkarošana, balstoties uz nepilnīgiem vai maldīgiem datiem, var nodarīt ievērojamu ļaunumu putniem un tikai pastiprināt cilvēku un mājputnu saslimšanas risku.

Nesenie putnu gripas vīrusa H5N1 [2] uzliesmojumi Eiropā notikuši rudens migrācijas laikā gar putnu migrācijas ceļiem (tai skaitā Donavas deltā, nozīmīgā migrējošo ūdensputnu pulcēšanās vietā). Šobrīd nav pierādījumu, ka migrējošie putni būtu palīdzējuši pārnest slimību starp valstīm vai reģioniem, tomēr šādu iespēju nevar izslēgt.

Līdz šim vīrusa H5N1 izplatība Dienvidaustrumāzijā un ārpus tās šķiet notikusi saskaņā ar inficētu mājputnu izplatīšanos [3,4,5]. Slimības izplatīšanās veidi laikā un telpā neatbilst savvaļas putnu kustībai.

BirdLife International stingri iebilst pret jebkuru priekšlikumu veikt savvaļas putnu šaušanu, lai kontrolētu slimības izplatīšanos, pamatojoties uz efektivitātes un dabas aizsardzības principiem. Jebkurš šāds mēģinājums tikai ierosinās plašāku vīrusa izplatību, pēc šaušanas izdzīvojošajiem putniem pārbēgot uz citām vietām, turklāt veselie putni nonāks stresā un kļūs uzņēmīgāki pret slimību. Pasaules veselības organizācija World Health Organisation, Pārtikas un lauksaimniecības organizācija Food and Agriculture Organisation un Pasaules dzīvnieku veselības organizācija World Organisation for Animal Health atzīst, ka putnu gripas izplatīšanos nevar kontrolēt, izšaujot putnus.

Arī mitrāju nosusināšana, lai novērstu ūdensputnu apmešanos tajos, iedarbosies tieši pretēji, turklāt nodarīs neatsveramu ļaunumu videi, apdraudēto sugu aizsardzībai un tādām būtiskām ekosistēmu funkcijām kā plūdu kontrole un ūdens attīrīšana. Putni meklēs alternatīvas uzturēšanās vietas, un ūdensputni, kas migrācijas laikā būs spiesti lidot tālāk un uzturēties vietās ar lielāku putnu blīvumu, būs uzņēmīgāki pret saslimšanu. Saņemtas ziņas, ka dažas Āzijas un Viduseiropas valdības jau šobrīd veido priekšlikumus mitrāju nosusināšanai.

Visefektīvākā putnu gripas kontroles metode ir uzlabot bioloģisko drošību un samazināt kontakta iespēju starp mājputniem un savvaļas putniem vai inficētiem ūdens avotiem. Turpmākās darbības ietver mājputnu pārvietošanas stingrāku kontroli vai aizliegumu. Valstīm arī jāaizliedz savvaļā iegūtu putnu imports no inficētajiem reģioniem. Šādi noteikumi jāievēro visā pasaulē.

BirdLife International apsveic Eiropas Komisijas rekomendācijas, kas iesaka stiprināt uzraudzības un bioloģiskās drošības mērus mājputnu fermās ES teritorijā un aicina dalībvastīm un ekspertiem pastiprināt centienus veikt migrējošo putnu sugu monitoringu.

 

Piezīmes:

[1] BirdLife International ir vairāk vairāk nekā 100 pasaules valstīs pārstāvēta starptautiska putnu aizsardzības organizāciju savienība. Tās mērķis ir saglabāt visas pasaules putnu sugas un to dzīves vidi, līdz ar to arī dzīvās dabas daudzveidību kopumā, un sadarbojoties ar sabiedrību, veicināt dabas resursu saprātīgu izmantošanu. Kopš 1994. gada Latvijas Ornitoloģijas biedrība pārstāv BirdLife International Latvijā.

[2] Pazīstamas vismaz 144 putnu gripas vīrusa formas. Maz patogēni vīrusi sastopami savvaļas putnos, visbiežāk ūdensputnos, un parasti tie savvaļas putnos konstatēti zemā līmenī. Šie vīrusi neizraisa nekādu vai tikai vieglu slimību. Tomēr vīrusi no H5 un H7 apakštipiem īpašu mutāciju rezultātā var kļūt ļoti patogēni un izraisīt augstu mājputnu mirstību. Vīrusa apakštips H5N1 radies mājputnos, notiekot maz patogēna vīrusa apakštipa mutācijai. Iespēju inficēties ar vīrusu pastiprina mājputnu audzēšana baros, kur putni uzturas augstā blīvumā un tiem ir ciešs kontakts ar fekālijām un citiem izdalījumiem, kas satur vīrusu. Arī savvaļas putni var inficēties ar šiem vīrusiem un iet bojā. Šķiet, ka savvaļas putni saslimst pēc kontakta ar inficētiem mājputniem vai vietām, kur tie uzturējušies.

[3] Pašreizējie putnu gripas uzliesmojumi sākās 2003. gadā Diemnvidaustrumāzijā, kur strauji pieaugoša intensīvas mājputnu audzēšanas prakse nereti nāk savienojumā ar vāju higiēnas un bioloģiskās drošības līmeni mazos "iekšpagalmu" uzņēmumos. Dienas laikā mājas pīles bieži barojas rīsa laukos kopā ar ūdensputniem un naktī tiek ieslodzītas kopā ar citiem mājputniem. Putni no dažādām vietām tiek kopā vesti uz mājputnu tirgiem un bieži ceļo simtiem kilometru.

[4] Zināms, ka Dienvidaustrumāzijā vīrusam izplatīties palīdzējusi mājputnu un to produktu pārvietošana. Uzliesmojumi Ķīnā, Kazahstānā un Krievijas dienvidu daļā saistīti ar galvenajiem ceļiem un dzelceļa līnijām. Slimības pārvietošanās līnijas starp uzliesmojumiem Āzijā nesakrīt ar savvaļas putnu migrācijas ceļiem. Daudzi no uzliesmojumiem notikuši vasarā, kad savvaļas putni maina spalvas un nelido tālu.

[5] Pastāv vairāki veidi kā H5N1 tiek pārnēsāts, tai skaitā mājputnu (un spalvu) pārvietošana, putnu migrācija, tirdzniecība ar savvaļā iegūtiem putniem, augsnes/dubļu pārvietošana ar ratu vai kāju palīdzību. Katra šī faktora relatīvā nozīme H5N1 pārnēsāšanā nav zināma, taču līdz šim brīdim visi izpētītie slimības uzliesmojumi cēlušies no mājputnu pārvietošanas.

 

Papildu informācija (angļu valodā):

  • Biežāk uzdotie jautājumi par putnu gripu
  • 19.10.05. Eiropas Komisijas lēmums par bioloģiskās drošības mēriem, lai samazinātu saslimstības risku ar putnu gripas vīrusu H5N1 no savvaļas putniem uz mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem, un agrās brīdināšanas sistēmas nodrošināšanu slimības īpaši apdraudētajās teritorijās. Apskatīt (pdf)
  • 21.10.05. Papildināts Eiropas Komisijas lēmums par bioloģiskās drošības mēriem, lai samazinātu saslimstības risku ar putnu gripas vīrusu H5N1 no savvaļas putniem uz mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem, un agrās brīdināšanas sistēmas nodrošināšanu slimības īpaši apdraudētajās teritorijās. Apskatīt (pdf)
  • 21.10.05. ES komitejas Standing Committee on the Food Chain and Animal Health lēmumi par turpmākajiem bioloģiskās drošības mēriem, putnu preventīvo vakcināciju zooloģiskajos dārzos un importa no Krievijas aizlieguma paplašināšanu. Apskatīt (MS Word)
  • Pārskats, kas sagatavots Lielbritānijas Karaliskās putnu aizsardzības biedrībai (RSPB) par putnu gripas ietekmi uz dabas aizsardzību. Apskatīt (pdf)