Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

Aktualitātes
 

Mežu miglošana var izraisīt pastiprinātu putnu mazuļu bojāeju

Atsaucoties uz plašsaziņas līdzekļos izplatītajām ziņām, ka A/S "Latvijas valsts meži" (LVM) 18.-21. jūnijā veiks miglošanu Ziemeļkurzemes mežsaimniecības Ventas iecirknī, Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) atkārtoti uzsver, ka šī rīcība nav pieļaujama, jo tas var izraisīt pastiprinātu putnu mazuļu bojāeju šajā teritorijā. LOB norāda, ka vēl joprojām nav veikts insekticīda ietekmes uz putniem novērtējums un miglošana ir arī pretrunā ar LVM piešķirtā dabai draudzīgas meža apsaimniekošanas - FSC sertifikāta principiem.

LOB 10. jūnijā iesniedza vēstuli Vides ministram, aicinot apturēt lēmumu miglot mežus Ventspils rajonā. Lai gan Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) 17. jūnijā atstājis negrozītu Ventspils reģionālās vides pārvaldes lēmumu atļaut izsmidzināt dimilīnu no lidmašīnas, tas savā lēmumā norāda, ka, atbilstoši Latvijas likumu normām, ne reģionālās vides pārvaldes, ne VPVB kompetencē nav novērtēt insekticīda lietošanas ietekmi uz vidi. Šīs institūcijas var novērtēt tikai vielas izmantošanas veida - izsmidzināšana ar lidaparātu - iespējamo ietekmi.

VPVB norāda, ka saskaņot augu aizsardzības līdzekļa lietošanu ir Valsts augu aizsardzības dienesta kompetence, un nolemj "LOB iesniegumu daļā par insekticīda izmantošanas ietekmi uz putnu barības bāzi un putniem nosūtīt izskatīšanai pēc piekritības Zemkopības ministrijai". No tā izriet, ka insekticīda ietekmes izvērtēšana uz putnu barības bāzi to ligzdošanas laikā šobrīd nav veikta.

LOB atgādina, ka platībā, kuru iecerēts miglot (ap 800 ha), pašlaik ligzdas varētu būt ap 1200-1500 pāriem putnu. Ar insekticīdu apmiglotajā teritorijā ies bojā ne tikai rūsgano zāglapseņu, bet arī citu kukaiņu kāpuri, kas ir nozīmīga putnu mazuļu barības sastāvdaļa. Tas var izraisīt pastiprinātu, masveida putnu mazuļu mirstību, jo tie ir daudz jutīgāki pret pārmaiņām barības pieejamībā nekā pieaugušie putni. Jāatzīmē, ka putni ir teritoriāli un barību meklē savas ligzdas apkārtnē.

LOB arī norāda, ka LVM lēmums miglot mežus neatbilst tās iegūtā FSC (Forest Stewardship Council - Mežu uzraudzības padome) sertifikāta principiem.

Kaitēkļu savairošanos var ierobežot ar dabisko ienaidnieku palīdzību - izliekot mežā putnu būrīšus un izvietojot skudru pūžņus. Jau 1985. gadā LPSR Mežsaimniecības un Mežrūpniecības ministrijas izdotajā meža gadagrāmatā norādīts, ka kaitēkļu skaita ierobežošanai uz 1 ha meža dobumperētājiem putniem jāizvieto 4-5 būrus, kas pilnībā jāatjauno ik pēc 5 gadiem. Šī gada 15. jūnijā, apsekojot daļu rūsganās zāģlapsenes skartās teritorijas Ziemeļkurzemes mežsaimniecības Ventas iecirknī, LOB padomes loceklis Dr. biol. Jānis Priednieks, konstatēja, ka šeit nelielā skaitā atrodami veci būrīši, daļa no tiem bojāti un putnu ligzdošanai nepiemēroti, tātad iespējams, ka LVM savas darbības laikā šeit būrīšus nav izlikusi vispār.

LVM piešķirtā FSC sertifikāta kritēriji 6.6.1. un 10.7.3. paredz, ka apsaimniekošanas sistēmām jāveicina videi draudzīgu neķīmisku metožu izmantošana un ieviešana, un jācenšas maksimāli ierobežot ķīmisko pesticīdu izmantošana. FSC norāda, ka šī mērķa sasniegšanai mežu apsaimniekotājiem primāri jākontrolē slimības, kaitēkļi vai nezāles ar preventīvām, neķīmiskām metodēm. Izmantojot šīs metodes, jāsamazina un gala rezultātā jācenšas vispār izvairīties no ķīmisku pesticīdu izmantošanas.

LOB arī norāda, ka dimilīns nav reģistrēts Latvijā, bet FSC vadlīnijas FSC-IP-0001 "Ķīmiskie pesticīdi sertificētajos mežos: FSC principu un kritēriju interpretācija" ("Chemical pesticides in certified forests: interpretation of the FSC principles and criteria") nosaka, ka nedrīkst izmantot nekādas ķīmiskas vielas, ja tās attiecīgajā valstī nav licenzētas izmantošanai mežsaimniecībā.

LOB arī atzīmē, ka lielākā daļa no mežos ligzdojošiem putniem ir migrējošie putni un to ligzdu un biotopu iznīcināšana ir pretrunā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma normām. Likuma 8. pants nosaka, ka tā normas attiecināmas arī uz mūsu valstī sastopamajām migrējošo putnu sugām, kuras nav ietvertas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Bet 11. pants nosaka, ka aizliegta "apzināta traucēšana (īpaši vairošanās, mazuļu augšanas, spalvmešanas, ziemas guļas un migrācijas laikā) un dzīvotņu postīšana", kā arī "vairošanās vietu iznīcināšana vai bojāšana."