Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

Aktualitātes
 

Vides organizācijas aicina Saeimu ceturtdien neatbalstīt lēmumprojektu, kas ilgtspējas aizsegā liek pamatu dabas vērtību noplicināšanai

Foto: Ilze Priedniece

Pieņemot Ilgtspējīgas attīstības komisijas sagatavoto dokumentu, cietīs Latvijas dabas bagātības; negatīvas sekas izjutīs jau šī paaudze.

Vides konsultatīvā padome, kas apvieno 20 vides aizsardzības nevalstiskās organizācijas, aicina parlamenta deputātus 16. jūnijā neatbalstīt Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sagatavoto lēmumprojektu "Par uzdevumiem, kas veicami, lai nodrošinātu Latvijas dabas resursu un publisko aktīvu ilgtspējīgu, efektīvu un racionālu apsaimniekošanu". Paradoksālā kārtā lēmumprojekta autori Ilgtspējīgas attīstības komisijā nav ņēmuši vērā vispārpieņemto ilgtspējas jēdzienu, un dokumenta pašreizējā redakcija apdraud Latvijas dabas vērtības un sabiedrības labklājību ilgtermiņā, norāda vides organizāciju pārstāvji.

Jau 1987. gadā ANO Pasaules Vides un attīstības komisijas ziņojumā ilgtspējīga attīstība definēta kā attīstība, kas nodrošina šīsdienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, nepieciešams atrast līdzsvaru starp vides aizsardzības, ekonomikas un sociālajām vajadzībām. Saeimai pieņemot minēto lēmumu, tā negatīvās sekas jutīs jau šī paaudze.

Vides konsultatīvā padomes ieskatā dokuments ir izstrādāts sasteigti un pavirši, un tā izstrādē nav ņemta vērā ne Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam (piemēram, nepieciešamība novērtēt dabas kapitālu), ne pērn pieņemtie ANO mērķi ilgtspējīgai attīstībai līdz 2030. gadam.

Balstoties vienpusīgā izpratnē par ilgtspējīgu attīstību, lēmumprojekts paredz vēl intensīvāk ekspluatēt Latvijas dabas resursus, neņemot vērā sabiedrības vajadzības pēc ekosistēmu pakalpojumiem un dabas resursu saglabāšanas mērķus. Ar nepieciešamību nodrošināt līdzsvaru starp vides aizsardzību un tautsaimniecību faktiski tiek saprasta dabas aizsardzības ierobežošana, neizvērtējot šāda soļa sekas.

Secināms, ka būtiska daļa no Ilgtspējīgas attīstības komisijas lēmumā ietvertajiem uzdevumiem rakstīti ar resursu izmantošanā ieinteresēto nozaru pārstāvju rokām. Šo dokumentu vides organizācijas redz kā nozaru līdzekli spiediena izdarīšanai uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, lai tā pārskatītu, piemēram, pašreizējo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības nosacījumus. Dokumentā par "pasīvajiem īpašniekiem" tiek saukti tie meža īpašnieki, kas nav veikuši mežizstrādi savos mežos, un tiek paredzēti informēšanas pasākumi, lai veicinātu aktīvāku mežsaimniecisko darbību, tā neņemot vērā to, ka arī "neapsaimniekots" mežs nodrošina būtiskus ekosistēmu pakalpojumus, piemēram, gaisa attīrīšanu, ūdens regulēšanu un dzīvotnes retiem un saudzējamiem augiem un dzīvniekiem, kuru sugas turpināšana ir tieši atkarīga no šādu mežu pieejamības.

Klimata pārmaiņu mazināšanas vārdā tiek rosināts samazināt nereti pēdējo dabas daudzveidību uzturošo salu - "pāraugušo audžu" īpatsvaru, lai palielinātu oglekļa dioksīda piesaistes iespējas. Faktiski tas nozīmē vecu mežu, kas ir būtiskas oglekļa krātuves, iznīcināšanu, atbrīvojot atmosfērā oglekļa dioksīdu tādos apjomos, kurus jaunais mežs nespēs kompensēt vēl daudzus gadu desmitus. Dokumenta autori noklusē, ka jau tagad Latvijas meži no oglekļa piesaistītājiem ir kļuvuši par emisiju avotu lielā mērā tieši mežizstrādes apjomu kāpināšanas dēļ.

Tāpat dokumenta autori vispār nevērtē bioloģiskās lauksaimniecības attīstības veicināšanas iespējas, kas varētu nākt par labu ne tikai Latvijas dabai, sabiedrības veselībai un klimata pārmaiņu mazināšanai, bet arī tautsaimniecībai. Lēmumprojekta autori noraidījuši arī priekšlikumu, izstrādājot lauksaimniecības atbalsta instrumentus, ņemt vērā arī mērķus vides aizsardzībā un emisiju mazināšanā.

Lēmumprojekta ievadā norādīts, ka nepieciešams arī turpmāk nodrošināt "Latvijas kā "zaļas" valsts tēla saglabāšanu". Saprotams, ka "zaļas" valsts tēls ir būtisks arī Latvijas uzņēmējiem, taču nesaprātīga dabas resursu apsaimniekošana šo tēlu iedragājusi jau tagad (saskaņā ar Jeila universitātes novērtējumu Latvija ir 114. vietā no 116. vērtētajām valstīm, vērtējot mežu apsaimniekošanu), un lēmuma projektā ietvertie uzdevumi situāciju tikai pasliktinās.

Vides organizācijas norāda, ka Latvijas "zaļums" nevar būt tikai mākslīga izkārtne, tā pamatā ir jābūt saturam un patiesām rūpēm par Latvijas dabas saglabāšanu.

 

Papildu informācija: Lelde Eņģele, Vides konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vietniece, lelde.engele@inbox.lv