Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

Aktualitātes
 

Nav pieļaujama mežu apmiglošana ar insekticīdu

Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) uzskata, ka nepieciešams atcelt lēmumu par rūsganās zāģlapsenes skartās teritorijas apmiglošanu ar insekticīdu, jo tas apdraud citus dzīvniekus.

Atsaucoties uz izskanējušām ziņām par rūsganās zāģlapsenes skartās teritorijas Ventspils rajona Tērandes mežniecībā apmiglošanu ar insekticīdu Dimilin 80 WG (diflubenzuronu), ko ierosinājis A/S „Latvijas valsts meži” un atļāvuši Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) un Ventspils reģionālā vides pārvalde, LOB uzskata, ka nepieciešams atcelt šo lēmumu, kā arī izsaka neizpratni par tā pieņemšanu, nekonsultējoties ar dabas aizsardzības speciālistiem.

Kā norādīts VAAD paziņojumā, dimilīns ir insekticīds, kas nomāc hitīna veidošanos, un tā darbības rezultātā iet bojā kāpuri. Tomēr jāuzsver, ka šai ķimikālijai nav selektīva iedarbība un apmiglotajā teritorijā ies bojā ne tikai rūsgano zāģlapseņu, bet arī citu kukaiņu kāpuri, kas ir būtiska putnu barības sastāvdaļa. ASV veikts pētījums [1] pierāda, ka ar dimilīnu skartajās teritorijās putniem ievērojami samazinās tauku slāņa biezums, jo sarūk pieejamās barības daudzums. Īpaši nozīmīgi tas kļūst šobrīd, putnu mazuļu augšanas laikā. Mazuļu izdzīvošanas iespējas var samazināties, jo tie ir daudz jutīgāki pret pārmaiņām barības pieejamībā nekā pieaugušie putni. Jāuzsver, ka putni ir teritoriāli un barību meklē savas ligzdas apkārtnē. Putnu uzskaišu dati [2] rāda, ka priežu tīraudzēs uz 100 ha vidējais ligzdojošo putnu skaits ir ap 150 pāru. Platībā, kuru iecerēts miglot (825,8 ha), pašlaik ligzdas varētu būt ne mazāk kā 1000 pāriem putnu.

Dimilīns ir ļoti toksisks arī ūdens vēžveidīgajiem, kas ir barības bāze zivīm un citiem ūdensdzīvniekiem. Teritorija, kuru iecerēts apmiglot no lidmašīnas, atrodas tikai ap 300 m attālumā no Ventas.

Latvijas Valsts Mežzinātnes institūts „Silava” pētījumā „Priežu rūsganās zāģlapsenes (Neodiprion sertifer Goeffr.) savairošanās prognozes 2005. gadam Valkas un Valmieras rajonos” secināts, ka kāpuru darbības rezultātā rūsganās zāģlapsenes skartajās teritorijās var iet bojā 10–15 % koku. Dr. biol. Jānis Priednieks, LU Bioloģijas fakultātes Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras vadītājs, LOB padomes loceklis, uzsver: „Šis traucējums nav tik būtisks, lai pakļautu riskam citus dzīvniekus šajā teritorijā, tajā skaitā zāģlapsenes dabiskos ienaidniekus. Apbrīnojami, ka neviena iestāde, pieņemot lēmumu apmiglot teritoriju, nav konsultējusies ar dabas aizsardzības speciālistiem.”

J. Priednieks arī uzsver: „Dabiskie ienaidnieki – putni un skudras – var būtiski mazināt kaitēkļu nodarīto postu. Protams, ka pašreiz izlikt būrīšus dobumperētājiem putniem jau ir par vēlu.”


Papildu informācija:

  • Dr. biol., LU asoc.prof. Jānis Priednieks, LOB padomes loceklis, tālr. 9365593, e-pasts: janis.priednieks@lu.lv

Piezīmes:

  1. Whitmore RC. Cooper RJ. Sample BE., 1993. Bird fat levels as a measure of effect in forests treated with diflubenzuron. Environmental Toxicology & Chemistry. 12(11):2059-2064.
  2. Priednieks J., Strazds M., Strazds A., Petriņš A. 1989. Latvijas ligzdojošo putnu atlants (1980-1984). Rīga: Zinātne.