Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

Aktualitātes
 

ES par vienu soli pietuvojusies jūras putnu piezvejas novēršanai

Pēc vairāku gadu ilga dialoga Eiropas Komisija ierosināja, ka visiem nozīmīgiem zvejas kuģiem Eiropas Savienībā ir jāievēro konkrēti noteikumi, lai pārtrauktu netīšu jūras putnu noķeršanu kuģu iekārtās.

2016. gada 11. martā Brisele ziņoja: "Eiropas jūras putniem šī ir vēsturiska diena. BirdLife International Eiropas birojs ir sagaidījis jaunu likumu [1], kuru ierosināja Eiropas Komisija un kurš noteiks par obligātu visiem zvejas kuģiem Eiropas Savienībā, kas netīšām noķer jūras putnus, ievērot noteikumus, lai tā vairs nenotiktu [2]."

Tiek lēsts, ka ik gadu ES ūdeņos netīšām tiek noķerts vismaz 200 000 jūras putnu. Tostarp arī tādas apdraudētas sugas kā Baleāru vētrasputns. Taču līdz šim ES nebija ieviesusi nekādu oficiāli saistošu likumu zvejniekiem, lai šo problēmu atrisinātu. Ierosinātais likums situāciju maina.

2012. gadā Eiropas Komisija publicēja "Rīcības plānu par to, kā samazināt zvejas rīkos netīši sagūstīto jūras putnu skaitu" [3], cenšoties apkopot darbības, kas nepieciešamais katrai atsevišķai nacionālai, reģionālai un ES institūcijai, lai atrisinātu jūras putnu piezvejas jautājumu visā Eiropas Savienībā. Jaunais likums, kas ierosināts 2016. gada 11. martā, bija viena no rīcībām ES līmenī, kas bija paredzēta plānā.

Ariels Brunners, BirdLife Europe politikas vecākais vadītājs, paziņoja: "Majestātisko jūras putnu slaktiņš piezvejā, no kura var izvairīties, ir ilgstošs skandāls. Daudzās zvejas vietās pasaulē problēma ir patiešām atrisināta. Šodienas priekšlikums var ietekmi mazinošus noteikumus padarīt par normu arī ES ūdeņos."

BirdLife Europe īpaši aicina iepazīstināt ar noteikumiem tās zvejniecības, kas izmanto āķu jedas [4]. BirdLife jau ir parādījis globāli [5], ka šie risinājumi - tostarp tie, kuri paredz, ka laivās jābūt biedēšanas ierīcēm, ka garās makšķerauklas jāizvieto naktī un ka āķiem jāpievieno papildu svars, lai tie nogrimtu ātrāk, - palīdz samazināt jūras putnu piezveju. Tāpat mēs ticam, ka šie tehniskie noteikumi iedrošinās dalībvalstis piedāvāt zvejniecību pārvaldes noteikumus Natura 2000 tīklam.

Kopā ar nesen ierosināto likuma, kas nosaka, kādi dati ir jāsavāc no zvejniekiem [6], pārstrādi ir radies impulss, lai sasniegtu konkrētus rezultātus jūras putnu piezvejas samazināšanā visā ES.

Bet ar šo centieni nebeidzas. Šogad likumu vēl apspriedīs Padomē (tas ir, dalībvalstis) un Eiropas Parlamentā, pirms tas kļūs par izpildāmu likumu. BirdLife Europe cer, ka abas institūcijas atceras, kas ir nepieciešams, lai īstenotu Kopējās zivsaimniecības politikas mērķus un nodrošinās, ka šis jaunais likums atbalsta labu ES zvejniecību pārvaldi.

 

Papildu informācija: Bruna Campos, EU Marine and Fisheries Policy Officer, BirdLife Europe: Bruna.campos@birdlife.org +32 (0) 478 88 6420

 

Atsauces:

[1] Detalizētāka informācija par ierosināto likumu pieejama šeit.

[2] Jūrasputni meklē barību tajās okeāna teritorijās, kurās ir daudz zivju, un šīs teritorijas ir arī komerciālo zvejas kuģu mērķis. Šī dublēšanās var panākt, ka jūrasputni netīšām tiek noķerti uz āķa vai sapinas tīklos, kas domāti zivīm.

[3] "Rīcības plāns par to, kā samazināt zvejas rīkos netīši sagūstīto jūrasputnu skaitu" atrodams šeit.

[4] Zvejošana ar āķu jedām ir komerciāls paņēmiens, kuras pamatā ir gara makšķeraukla, kam ar atstarpi un mērķi noķert zivis pievienoti āķi ar uzspraustu ēsmu.

[5] "The Albatross Task Force" (ATF) ir starptautiska jūrasputnu piezvejas samazināšanas ekspertu komanda, ko 2006. gadā izveidoja "BirdLife Partnership". Tās galvenais mērķis ir samazināt albatrosu un vētrasputnu piezveju mērķzvejniecībās un galu galā uzlabot apdraudēto jūrasputnu aizsardzības statusu. Galvenie ATF pienākumi ir apzināt zvejniecības, kas rada vislielāko risku jūrasputniem, un attīstīt, demonstrēt un īstenot labākos praktiskos mērus, lai samazinātu jūrasputnu piezveju līdz niecīgam līmenim. ATF ir uzrādījusi konsekventus rezultātus ar tiešiem pierādījumiem par to, ka jūrasputnu piezveju var samazināt līdz >90 % tad, kad tiek izvērsta pareizā samazināšanas mēru kombinācija. Detalizētāk lasīt šeit.

[6] Eiropas Komisijas ierosinājums attiecībā uz Datu apkopošanas regulu ir pieejams šeit.