Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

Aktualitātes
 

Putnu gredzenotāja darbs sākas pirms rītausmas

LOB sadarbības ietvaros man radās iespēja šovasar doties uz Zviedriju un praktizēties putnu gredzenošanā pie Tokerna ezera. Tādējādi divas nedēļas no 27. jūlija līdz 9. augustam palīdzēju zviedru ornitologiem apgredzenot ezera niedrājos izliktajos tīklos noķertos putnus.

 

Tokerna ezera dabas rezervāts

25. jūlijā devos ar prāmi uz Zviedriju. Laiks bija saulains un ceļošana mierīga. 26. jūlija rītā kuģis brauca caur Zviedrijas mazajām klinšainajām salām. Kuģi pavadīja vairāku sugu kaijas un cilvēki izklaidējās, barojot tās ar maizi.

Reņģu kaijas Larus fuscus

Pēc nepilnu piecu stundu brauciena no ostas ar autobusu ierados Tokerna putnu gredzenošanas stacijā. Tokerna ezers un tā apkārtne, kopumā 5420 ha, ir dabas rezervāts. Tas tika izveidots 1975. gadā, lai saglabātu neskartu ezera floru un faunu. Apmeklētājiem no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam ieeja tajā ir liegta, izņemot īpaši norādītās vietās - putnu vērošanas torņi, dabas takas u.tml., kas izvietotas visapkārt ezeram.

Tokerna ezers

Putnu vērošanas tornis Tokerna ezera dabas rezervātā

Tokerna ezers ir 12 km garš un 8 km plats ar vidējo dziļumu 1 metrs. Šajā ezerā ir konstatētas aptuveni 270 putnu sugas un aptuveni simts no tām tur arī ligzdo. Ezers ir nozīmīga vieta arī migrējošiem putniem. Septembrī šeit atpūšas un barojas desmitiem tūkstošu zosu (pārsvarā meža zosis Anser anser, sējas zosis Anser fabalis un Kanādas zosis Branta canadensis). Savukārt ezera apkārtnes lauki ir lieliska vieta, kur caurceļojošajām zosīm un citiem migrējošajiem putniem baroties.

Meža zosis Anser anser

 

Putnu gredzenotāja darbs sākas pirms rītausmas

Pirmajā nedēļā laika apstākļi nebija visai labvēlīgi un pāris rītus gredzenošana lietus dēļ nebija iespējama. Vēl citus rītus lietus vai stipra vēja dēļ tā bija jāpārtrauc. Gredzenošana sākās agri līdz ar rītausmu ap plkst. 4:30, kad tika izlikti tīkli un ilga līdz pulksten 10. Tīkli tika izlikti ezera niedrājā, ko paredz attiecīgais izpētes projekts. Pārsvarā tīklos noķērām piecu sugu putnus: ezera ķauķus Acrocephalus scirpaceus, ceru ķauķus Acrocephalus schoenobaenus, bārdzīlītes Panurus biarmicus, niedru stērstes Emberiza schoeniclus un vītīšus Phylloscopus trochilus, pēdējie ir izplatītākā putnu suga Zviedrijā.

Divu nedēļu laikā, kuras praktizējos Tokerna ezera gredzenošanas stacijā, tika apgredzenoti aptuveni 320 putni. Interesanti, ka vienudien tika noķerti tikai desmit putni, toties ar lielu sugu dažādību - septiņas sugas: bezdelīga Hirundo rustica, kārklu ķauķis Locustella naevia, ceru ķauķis, ezera ķauķis, vītītis, Seivi ķauķis Locustella luscinioides, niedru stērste. Bezdelīgas notveršana ezera niedrāju tīklos bija pārsteigums pat pieredzējušajiem ornitoloģiskās stacijas putnu gredzenotājiem.

Bezdelīga Hirundo rustica

Kopumā šo divu nedēļu laikā tīklos tika notvertas un apgredzenotas 19 putnu sugas: ceru ķauķis, niedru stērste, ezera ķauķis, purva ķauķis Acrocephalus palustris, vītītis, Seivi ķauķis, bārdzīlīte, lielā zīlīte Parus major, zilzīlīte Parus caeruleus, paceplītis Troglodytes troglodytes, brūnspārnu ķauķis Sylvia communis, dzeltenā stērste Emberiza citrinella, purva zīlīte Parus palustris, gaišais ķauķis Sylvia curruca, niedru strazds Acrocephalus arundinaceus, brūnā čakste Lanius collurio, kārklu ķauķis, bezdelīga un dārza ķauķis Sylvia borin. Pie tam tika noķerti trīs Seivi ķauķi - Latvijā visnotaļ parasts ezeru un citu ūdenstilpju niedrāju iemītnieks, kas Zviedrijā ir reti sastopams putns un iepriekšējos gados visā gredzenošanas periodā tika noķerti tikai divi līdz trīs šīs sugas īpatņi.

Purva ķauķis Acrocephalus palustris

Kārklu ķauķis Locustella naevia

 

Mācos noteikt putnu vecumu un tauku daudzumu

Pirms došanās uz Tokerna ezeru man nebija iepriekšējas pieredzes putnu gredzenošanā un pirmo reizi, kad piegāju pie tīkla, nesapratu, kā putnus ir iespējams izņemt laukā. Tomēr jau pirmajās dienās šo prasmi ātri apguvu, un otrajā nedēļā ar putnu atsvabināšanu no tīkla gāja jau pavisam raiti. Biju priecīga par katru jauno sugu, kas tika noķerta tīklā. Dažu sugu putnus bija vieglāk izņemt no tīkliem, jo tie bija mierīgi, bet citi, piemēram, ezera ķauķi un bārdzīlītes tik ļoti vēcinājās ar spārniem, ka tos grūti izpiņķerēt. Reizēm, kad putns bija tikpat kā jau atbrīvots no tīkla, tas izspruka no rokām un sapinās atkal, un viss bija no jādara sākuma. Diezgan jautri bija ņemt ārā no tīkliem zilzīlītes, jo tās vienmēr pamanījās sāpīgi saknābt pirkstus. Vienu man bija iespēja arī apgredzenot un tā izmantoja katru iespēju, lai ieknābtu. Liekas tāds mazs, mīlīgs putniņš, bet pretojas ļoti ņipri.

Zviedru ornitologu vadībā iemācījos putnus apgredzenot, izmērīt spārnu garumu (tikai man kā cilvēkam, kas mācās, vairākumā gadījumu iznāca par 1 mm īsāks spārna garums), noteikt vecumu, tauku daudzumu un spalvu maiņas stadiju (jaunajiem, šā gada ligzdošanas sezonā izperētajiem putniem). Šīs divas nedēļas bija iespēja iegūt interesantas un vērtīgas zināšanas un lieliski pavadīt laiku, vērojot un uzzinot daudz jauna par putniem.

Zviedru kolēģi ar Seivi ķauķi Locustella luscinioides

 

Daina Feldmane (teksts un foto)