Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

Aktualitātes
 

Eiropas Komisijas pētījums: ES lauksaimniecības politika apdraud centienus apturēt dabas daudzveidības samazināšanos Eiropā

Pirmdien, 13. jūlijā Eiropas Komisija publicēja rezultātus pētījumam, kas novērtē dabas daudzveidības stāvokli 25 Eiropas dalībvalstīs. Izmantojot valdību sniegtos datus, pētījums analizē reālo aizsardzības stāvokli simtiem biotopu veidu un vairāk nekā tūkstoš augu un dzīvnieku sugām, kas aizsargātas ar Eiropas Biotopu direktīvas palīdzību.

Īstenojot īpašus dabas aizsardzības pasākumus, panākti vairāki uzlabojumi sugu un biotopu aizsardzībā Eiropā. Tomēr pētījums norāda, ka Eiropas Savienība, visticamāk, nesasniegs savu mērķi - līdz 2010. gadam apturēt dabas daudzveidības samazināšanos. Īpaši apdraudēti ir mitrāji, kā arī lauku un piekrastes biotopi. Mazāk nekā piektā daļa (17%) no Eiropas nozīmīgākajām sugām un biotopiem pašlaik atrodas labvēlīgā stāvoklī.

Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība BirdLife International apsveic Eiropas Komisiju ar šī nozīmīgā pētījuma veikšanu, un ir iepriecināta, ka pētījumā īpaša uzmanība veltīta lauksaimniecības ietekmei uz dabas daudzveidības saglabāšanu. "Tagad mūsu rokās ir pierādījums, ka pašreizējā ES lauksaimniecības politika ir galvenais drauds Eiropas dabas daudzveidībai," norāda Konstantīns Kreisers, BirdLife International ES politikas speciālists.

Pētījums parāda, ka biotopi, kas saistīti ar lauksaimniecisko darbību, atrodas īpaši nelabvēlīgā stāvoklī, salīdzinot ar citiem biotopu veidiem. Visvairāk apdraudētas ir pļavas un ganības, kas cieš no īpaši intensīvas apsaimniekošanas vai aizaug, pamestas novārtā.

ES secinājumi sakrīt ar BirdLife International datiem, kas liecina par lauku putnu, tajā skaitā labi pazīstamo cīruļu un ķīvīšu, skaita sarukšanu.

Ķīvīte. Foto: Sjū Trentera/www.rspb-images.com

"Šajā situācijā galvenokārt vainojamas nacionālās valdības un to lauksaimniecības ministri, kas nav ļāvuši uzlabot situāciju iepriekšējos gados," norāda Kreisers. "Pakļaujoties lobēšanas spiedienam, viņi ir atteikušies atbalstīt dabai draudzīgos lauksaimniekus. Tā vietā ir veicināta lauksaimniecības intensifikācija un biodegvielas kultūru audzēšana, un abām šīm tendencēm ir ievērojama negatīva ietekme uz vidi. EK pētījums nāk īstajā laikā, jo tikko ir sākušās debates par radikālu ES Kopējās lauksaimniecības politikas reformu, un tā var būt pēdējā iespēja glābt Eiropas lauku vidi."

Tāpat kā citur Eiropā, arī Latvijā viena no galvenajām problēmām ir pļavu un ganību pārāk intensīva apsaimniekošana vai arī tieši pretēji - pamešana, kas veicina atklāto platību aizaugšanu ar krūmiem. Latvijā tikai NATURA 2000 teritorijās vien ir vairāk nekā 14 000 ha aizaugušu pļavu un ganību platību, kas agrāk bijušas piemērotas griezēm, ķikutiem un citiem lauku putniem. Šīs platības ir nepieciešams atjaunot, bet valsts atbalstu tam neparedz. Arī tie, kas pašlaik apsaimnieko bioloģiski vērtīgas pļavas, bieži vien nesaņem pienācīgu finansējuma apjomu. Latvijas Lauku attīstības programma 2007.-2013. gadam ir arī vienīgais instruments, ar kura palīdzību būtu iespējams finansēt NATURA 2000 teritoriju apsaimniekošanu, taču pašlaik nekādi teritorijas apsaimniekošanas pasākumi netiek finansēti.

LOB pārstāve lauku attīstības lietās Lāsma Irša norāda, ka "Latvijā lauksaimniecības politika pienācīgi neatbalsta dabai draudzīgu saimniekošanu ne īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ne arī ārpus tām, tajā pašā laikā milzīgos apjomos finansējot lauksaimniecības intensifikāciju un lauku saimniecību modernizāciju. Turpinot šādas politikas īstenošanu, dabas daudzveidības samazināšanās mūsu valstī nevar tikt apturēta."

BirdLife International norāda uz galvenajiem iemesliem ES neveiksmēm dabas daudzveidības saglabāšanā: "ES ir lieliski dabas daudzveidības saglabāšanas instrumenti, piemēram, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkls NATURA 2000 un Putnu un Biotopu direktīvas. Tajā pašā laikā mēs redzam, ka atbildīgās institūcijas pastāvīgi nespēj noturēt pozīcijas, kad tiek runāts par nozaru politikas reformām. Tās nespēj nodrošināt zemes apsaimniekotājiem piemērotus finanšu instrumentus un efektīvi aizsargāt mūsu dabas teritorijas," norāda Kreisers. "Šajā kontekstā valdību apņemšanās saudzēt vidi faktiski nav ņemama vērā, un tādēļ nevienam nevajadzētu pārsteigtam par Komisijas pētījuma skumjajiem rezultātiem."

Jau šī gada aprīlī BirdLife International un citas NVO ieteica virkni steidzamu soļu, kas jāveic, lai ES spētu saglabāt Eiropas ekosistēmas sākot no 2010. gada.

"Mēs nevaram atļauties vēlreiz neizpildīt savus mērķus dabas daudzveidības saglabāšanā. Cilvēku labklājība, pārtikas nodrošinājums un ekonomiskā pārticība ir atkarīgas no mūsu dabiskās vides," norāda Kreisers.