Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

Aktualitātes
 

Tukuma rajonā pamesti jaunie baltie stārķi

Rudenī Latvijas Ornitoloģijas biedrība nereti saņem iedzīvotāju zvanus par baltajiem stārķiem, kas nav devušies prom uz siltajām zemēm un vienatnē klīst pa laukiem. Visbiežāk šādos gadījumos tie ir aizkavējušies jaunie stārķi, kas vēlāk tomēr uzsāk lidojumu uz ziemošanas vietām. LOB aicina nenest šādus stārķus uz mājām un neuzsākt to barošanu. Šādā gadījumā jāuzņemas atbildība par dzīvnieku visas ziemas garumā, turklāt iespējams, ka nākamajā gadā putns nespēs uzsākt patstāvīgu dzīvi un būs turpmāk piesaistīts kā mājdzīvnieks.

Nedaudz atšķirīgs gadījums novērots pagājušajā nedēļā Tukuma rajona Lestnes pagastā, kur vietējais iedzīvotājs Roberts Allens vēl ligzdā pamanījis divus stārķēnus, kuru vecāki devušies prom uz siltajām zemēm. Kā norāda Allens, šo stārķēnu vecāki, jauns stārķu pāris, esot vēlu uzsākuši ligzdas būvniecību un attiecīgi arī cāļi izšķīlušies ļoti vēlu. Pienākot rudenim, vecāki devušies prom, bet jaunie putni palikuši likteņa varā.

Kā ziņo LNT, sirmais vīrs ķēris pēc telefona un apzvanījis visus iespējamos dienestus, lai glābtu situāciju un putnēni nenomirtu badā. Intervijā LNT Roberts Allens ir sašutis par glābēju attieksmi, kas prasījuši samaksu par stārķēnu iespējamo nocelšanu no ligzdas. Allens intervijā LNT arī pauda savu apņēmību ņemt stārķus uz mājām izbarošanai un šobrīd katru dienu dodas tos apraudzīt.

Patlaban ir pagājušas vairākas dienas, un viens no stārķiem ir izlidojis no ligzdas. R. Allena palīgā saucienam atsaucies ornitologs Jānis Ķuze, kurš pēc situācijas apskatīšanas dabā apgalvo, ka arī otram putnam ir cerības.

Intervijā LNT J. Ķuze norāda: "Tā universālā atbilde, ko tādās reizēs var ieteikt, ir - vienkārši ļaujiet, lai lietas dabā notiek savu gaitu." Putnu draugiem viņš iesaka neaizrauties ar savvaļas putnu nogādāšanu mājās. Var gadīties, ka, padzīvojis pie Roberta, stārķis nevarēs atgriezties pastāvīgā dzīvē. "Un attiecīgi pavasarī, tad laiks rādīs. Varbūt pēc visas šīs barošanas viņi vairs īsti nebūs piemēroti dzīvei savvaļā, grūti prognozēt," norāda J. Ķuze.

Kā sižetā norāda LNT, ja Roberts Allens tomēr izlems putnu ņemt pie sevis, bez papīru kārtošanas neiztikt, jo savvaļas putns tik viegli nevar deklarēt dzīvesvietu cilvēku mājās. Kā ziņo LNT, šobrīd Allens domā, ko darīt tālāk, un katru rītu sazvanās ar ornitologu, lai ziņotu viņam, kā klājas pagasta slavenākajam stārķēnam.

Sazinoties ar ornitologu Jāni Ķuzi, LOB uzzināja, ka pēdējās ziņas no Lesetnes pagasta ir iepriecinošas - vakar, 4. septembrī, Roberts Allens novērojis, ka no ligzdas izlidojušais stārķēns lido atpakaļ uz ligzdu un baro otru, vēl neizlidojušo stārķēnu.

J. Ķuze norāda, ka šī informācija praksē vēl nav pārbaudīta, bet, ja ziņas apstiprināsies, tas būs unikāls novērojums, jauns atklājums balto stārķu uzvedībā. Arī balto stārķu pētniece Māra Janaus atzīst, ka šādi gadījumi iepriekš nav zināmi.

Kā norāda LOB direktore Ilze Vilšķērste, šobrīd valstī nav sakārtots jautājums par to, kā palīdzēt krīzes situācijā nonākušiem savvaļas dzīvniekiem. 2000. gada 1. janvārī pieņemtā Dzīvnieku aizsardzības likuma 39. pantā norādīts, ka "Vietējās pašvaldības izveido un uztur dzīvnieku patversmes, izķer, izmitina un aprūpē klaiņojošus un konfiscētus mājas (istabas) dzīvniekus, kā arī izmitina un aprūpē bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušus savvaļas dzīvniekus vai arī slēdz līgumu ar fizisko vai juridisko personu par šādu dzīvnieku izmitināšanu, uzturēšanu un aprūpi."

Kopš likuma pieņemšanas brīža pagājuši gandrīz desmit gadi, bet pašvaldības vēl joprojām nespēj šo funkciju nodrošināt. Iedzīvotāju zvani tiek pāradresēti tālāk plašam organizāciju lokam, tai skaitā LOB, Dabas aizsardzības pārvaldei, Valsts meža dienestam, Ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Rīgas Nacionālajam zooloģiskajam dārzam, biedrībai "Dzīvnieku SOS" un citām organizācijām, taču jāņem vērā, ka šīm organizācijām visbiežāk nav iespēju aizbraukt pakaļ, ārstēt un aprūpēt nelaimē nokļuvušus savvaļas dzīvniekus.

Kā norāda I. Vilšķērste, diemžēl iedzīvotājiem jāapzinās, ka viņiem pašiem jāuzņemas atbildību par nelaimē nonākuša putna vai cita dzīvnieka glābšanu, jo reālajā situācijā valstī neviens šo jautājumu nerisina. "Glābšanas dienesti atsevišķās reizēs var palīdzēt, ja ledū iesalis gulbis, "Latvenergo" dienests var palīdzēt noņemt stārķa ligzdu, ja tā ir uz elektrības staba un tiek traucēta elektrības padeve, "Dzīvnieku SOS" un atsevišķos gadījumos - Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs - var pieņemt ārstēšanai vai eitanāzijai tur nogādātus savvaļas dzīvniekus, taču arī šo institūciju iespējas nav bezizmēra," norāda I. Vilšķērste.