Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

Aktualitātes
 

LOB iebilst pret sabiedrību maldinošas informācijas izplatīšanu par situāciju Latvijas mežos

Kā vēsta Latvijas plašsaziņas līdzekļi, Latvijas Kokrūpniecības federācija, Meža īpašnieku biedrība un AS "Latvijas Valsts meži" 2007. gada oktobrī sāka informatīvu kampaņu, kuras galvenais mērķis ir "atspēkot sabiedrībā valdošo mītu, ka mežu nesaudzīgi izcērt". Tā īstenošanai kampaņas rīkotāji plašsaziņas līdzekļos sniedz vienpusīgi interpretētus datus par kopējās Latvijas meža platības pieaugumu (55-56% valsts teritorijas) un ikgadējā koksnes pieauguma apjomu (24-25 miljonu kubikmetru koksnes gadā), tā pamatojot nepieciešamību cirst Latvijas mežus vēl vairāk - panākot valsts noteiktā ciršanas apjoma pieaugumu turpmākajos gados [1].

Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) norāda, ka šī informācija ir sabiedrību maldinoša un reālā situācija mežos, it īpaši saistībā ar mežos sastopamajām īpaši aizsargājamām putnu sugām, nepieļauj šādu rīcību.

Fakti, kas atrodami Valsts mežu dienesta apkopotajā oficiālajā statistikā par Latvijas mežiem, liecina, ka pieaugušo mežu platība Latvijā nevis pieaug, bet samazinās (mežu, kuri ir vismaz 10 gadus veci, platība samazinājusies no 41,6% valsts teritorijas 2000. gadā līdz 39,8% valsts teritorijas 2006. gadā), savukārt pārējās platības, par kurām ir runa, kopā - 15,2-16,2 % no valsts teritorijas - sastāda izcirtumi, tikko apmežotas jaunaudzes un aizaugušas lauksaimniecības zemes.

Komentējot argumentus par ikgadējo koksnes pieaugumu, LOB pārstāvis, ornitologs Māris Strazds norāda: "Tā meža daļa, kas dod visstraujāko ikgadējo koksnes pieaugumu, ir arvien plašākās teritorijās sastopamās jaunaudzes. Ikgadējais pieaugums neliecina neko par pašreizējā brīdī pieejamo cērtamā vecumā esošo mežu platību vai ciršanai pieejamā meža kubatūru. Atgādinām, ka kokiem, kuru vidējais saimnieciskās aprites cikls ir ap 70 gadu (apsei ciršanas vecums ir 41 gads, bērzam un melnalksnim -71 gads, eglei un osim - 81 gads, bet priedei un ozolam 101 gads), vecumā, kas pārsniedz ciršanas vecumu, ikgadējais pieaugums ir niecīgs, bet uz 10-30 gadīgu meža ciršanu nevienu neaicina. Līdz ar to, pilnīgi reāli iespējams ir stāvoklis (ja valstī ir tikai jaunaudzes), kad ir milzīgs ikgadējais pieaugums, taču nav neviena ciršanai izmantojama koka!"

LOB norāda, ka jutīgākās mežos dzīvojošās īpaši aizsargājamās putnu sugas ir saistītas ar veciem mežiem un šo sugu stāvoklis nemitīgi pasliktinās. Melno stārķu skaits mūsu valstī kopš 1990. gada ir samazinājies gandrīz divas reizes, bet mazo ērgļu skaits kopš 90. gadu beigām sarucis par apmēram 20% (par aptuveni 800 pāriem). Abām šīm sugām Latvijā ligzdo nozīmīga to pasaules populācijas daļa (500-700 pāru melnajam stārķim, jeb ap 5%; un mazajam ērglim - vidēji 3264 pāri, jeb ap 20 % no to kopējās pasaules populācijas) un Latvija ir atbildīga par šo sugu stāvokli ne vien morāli, bet arī juridiski saistībā ar Eiropas direktīvu prasībām.

Melno stārķu jaunie putni ligzdā. Foto: Māris Maskalāns

Abas šīs sugas ievērojami ietekmē ne vien mežsaimnieciskās darbības apjomi (tajā skaitā tieša ligzdošanas iecirkņu nociršana), bet arī saimnieciskās darbības veikšana nepiemērotā laikā - pavasara periodā. Atgādinām arī to, ka pavasarī notiekošā mežsaimniecība - galvenokārt dažādas kopšanas cirtes un jaunaudžu kopšana - ik gadus iznīcina ap 14-20 tūkstošus dziedātājputnu (pārsvarā kukaiņēdāju) ligzdu tikai valsts mežos vien, kas ir apmēram puse no visiem Latvijas mežiem. Ņemot vērā vidējo olu skaitu dažādu sugu ligzdās, tas nozīmē ap 90 tūkstošu putnu bojāeju katru pavasari.

LOB aicina meža nozares pārstāvjus pārtraukt sabiedrību maldinošas informācijas izplatīšanu, kā arī ierosina pārtraukt mežsaimniecisko darbību putniem un citai dzīvajai dabai ļoti nozīmīgajā pavasara vairošanās periodā (no marta vidus līdz Jāņiem, vai, mazākais, līdz maija beigām).

 

Papildu informācija: Māris Strazds, e-pasts: mstrazds@latnet.lv

 

Komentāri:

1 - Žurnāls "Baltijas Koks", 2008. gada februāris. "LVM: lai Latvija neaizaugtu ar mežiem, būtu jācērt vairāk nekā patlaban"