Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

Aktualitātes
 

Kā palīdzēt cietušam savvaļas dzīvniekam Latvijā

Ar naftu nosmērējusies sudrabkaija.
Foto: Aelita Jaunroze

No šī gada augusta līdz decembrim LOB sadarbībā ar Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu īsteno projektu "Savvaļas dzīvnieku rehabilitācijas iespēju izvērtējums", kura mērķis ir apzināt savvaļas dzīvnieku rehabilitācijas iespējas un nepieciešamību Latvijā.

Gan LOB, gan citas iestādes – Rīgas nacionālais zooloģiskais dārzs, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, dzīvnieku patversmes u.c. – bieži saņem iedzīvotāju zvanus par cietušiem savvaļas putniem un pamestiem putnu mazuļiem. "Daudzos gadījumos mēs atbildam – dabā tā ir iekārtots – un tā tas patiešām ir, taču cilvēkus šāda atbilde neapmierina. Situācijās, kad redzam gulbi ar asiņojošu spārnu, atgādinājums par dabisko izlasi ir vājš mierinājums," norāda projekta koordinatore Dace Vainauska. "Tomēr LOB nav ne atbilstoša aprīkojuma, ne cilvēka ar veterinārārsta zināšanām, tāpēc, atkarībā no situācijas, esam spiesti zvanus pāradresēt tālāk. Līdzīgā situācijā diemžēl ir daudzi no mūsu kolēģiem."

 

Daudz zvanu, bet ne vienmēr jārīkojas

Augustā un septembrī veiktās telefonaptaujas rezultātā secināts, ka dažādas iestādes gadā saņem vismaz 500 zvanu par cietušiem savvaļas dzīvniekiem. Lai gan ievainoti putni ir vairākumā, tomēr, atkarībā no Latvijas reģiona, sugu sadalījums atšķiras – lauku rajonos tie ir arī savvaļas zīdītāji (piemēram, stirnas un lapsas), savukārt piejūras reģionos biežāk ziņo par cietušiem roņiem.

Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka cilvēki bieži (pēc LOB datiem – ap 30 % zvanu) ziņo par "pamestiem" putnu mazuļiem, piemēram, jaunajām kaijām vai pūcēm, un izrādot lieku līdzjūtību, paņem putnēnus sev līdzi uz mājām. Šadās situācijās jāatceras, ka jaunie putni nav pamesti, to vecāki atrodas turpat blakus. "Izņemot" putna mazuli no dabas, vēlāk to "atlikt" atpakaļ visbiežāk nav iespējams un putns tiek nolemts dzīvei nebrīvē.

 

Likumos noteiktais praksē strādā nepilnīgi

Projekta ietvaros veiktās normatīvo aktu izpētes rezultātā secināts, ka "bezpalīdzīgā stāvoklī nonākuša savvaļas dzīvnieka aprūpi" nosaka Dzīvnieku aizsardzības likums (39. pants) – "vietējās pašvaldības izveido un uztur dzīvnieku patversmes, /.../, kā arī izmitina un aprūpē bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušus savvaļas dzīvniekus vai arī slēdz līgumu ar fizisko vai juridisko personu par šādu dzīvnieku izmitināšanu, uzturēšanu un aprūpi".

Tomēr, kā atzīst D. Vainauska, praksē šī shēma pagaidām strādā ļoti nepilnīgi. Iedzīvotāji nezina, kur jāgriežas šādās situācijās, un arī lielākā daļa pašvaldību nav gatava nodrošināt cietušo savvaļas dzīvnieku uzņemšanu un aprūpi. Pašlaik atšķirīgi situācijas risinājumi ir ieviesti atsevišķos pagastos un pilsētās.

Šī gada 9. oktobrī LOB aicināja dažādu iesaistīto organizāciju pārstāvjus uz semināru–diskusiju "Savvaļas dzīvnieku rehabilitācijas iespējas Latvijā". Tajā piedalījās Dabas aizsardzības pārvaldes, Latvijas veterinārārstu biedrības, patversmes "Dzīvnieku draugs", Gaujas nacionālā parka, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Pārtikas un veterinārā dienesta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta, Zemkopības ministrijas, Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes, Valsts vides dienesta, Latvijas Kinoloģiskās federācijas, Rīgas nacionālā zooloģiskā dārza un Valsts meža dienesta pārstāvji.

Viens no galvenajiem semināra secinājumiem bija ierosinājums izveidot īpašu rehabilitācijas centru, kas paredzēts tieši savvaļas dzīvniekiem. Kā norāda D. Vainauska, ārvalstīs šādu rehabilitācijas centru prakse ir ļoti "populāra".

Tā tiktu atvieglots dzīvnieku patversmju darbs, jo šobrīd lielākā daļa no tām nav gatavas uzņemties savvaļas dzīvnieku rehabilitāciju – tās nespēj nodrošināt savvaļas dzīvniekiem piemērotus uzturēšanās apstākļus (atbilstoši iekārtotas telpas un inventārs) un trūkst zināšanu par nepieciešamajiem rehabilitācijas pasākumiem – terapiju un dzīvnieku ēdināšanu.

 

No naftas piesārņojuma cietušo dzīvnieku rehabilitācija

Projekta ietvaros apmeklēta naftas piesārņojuma ietekmei uz dzīvo dabu veltīta konference "4th Sea Alarm Conference", kas no 1. līdz 3. oktobrim norisinājās Ostendā (Beļģijā). Kā pēc konferences apmeklējuma atzīst D. Vainauska, šajā sfērā Latvijā vēl daudz darāmā. Lielākā daļa valstu, kuras tika pārstāvētas konferencē, ir mums soli priekšā – tām ir gan izstrādātas rīcības shēmas, gan iegādāts nepieciešamais ekipējums savvaļas dzīvnieku glābšanai nepieciešamības gadījumā, gan sagatavoti speciālisti un apmācīti brīvprātīgie glābēji.

Latvijā patlaban savu darbinieku apmācību naftas piesārņojuma gadījumos rīko Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Šobrīd pēc Pasaules Dabas Fonda iniciatīvas tiek arī apsvērta ideja veidot Baltijas jūras reģiona valstu brīvprātīgo sadarbības tīklu, lai nepieciešamības gadījumā varētu mobilizēt pēc iespējas vairāk "darbaspēka" uz katastrofas vietu.

Kā norāda projekta vadītāja Antra Stīpniece, visbiežāk no naftas un tās produktu piesārņojuma cieš putni, kas Latvijā uzturas vēsajos gadalaikos. Naftas avāriju gadījumos raksturīgs liels upuru skaits un specifiskas prasības – nepieciešama aizsardzība pret aukstumu un piesārņojumu jau putnu ķerot, kvalificēta veterinārārsta uzraudzība, novērtējot upura stāvokli un sagatavojot mazgāšanai (analīzes, vitamīni, barības šķīdums), daudz silta, tekoša ūdens (kas tiks piesārņots ar ogļūdeņražiem un trauku mazgāšanas līdzekļiem) un daudz darbaroku mazgājot, apkopjot, barojot. Igaunijas 2005. gada pieredze rāda, ka viena putna palaišana atpakaļ jūrā izmaksāja Ls 1000.

D. Vainauska atzīst, ka naftas piesārņojuma gadījumos cietušo dzīvnieku glābšana ir ne vien dārga, bet arī ar mazu atdevi – izdzīvo tikai neliela daļa. Tomēr ir vismaz trīs svarīgi iemesli, kādēļ Latvijai vajadzētu iesaistīties šī jautājuma risināšanā – pirmkārt, mums ir gandrīz 500 km gara krasta līnija, otrkārt, Latvijas teritorijā ir starptautiski nozīmīgas putnu migrāciju un ziemošanas vietas un, treškārt, mums ir 10 ostas, no kurām trīs ir nozīmīgas tranzītkravu ostas.

 

Kas notiks turpmāk?

Līdz šī gada decembrim projekta ietvaros vēl plānots papildināt jau esošo informāciju attiecībā uz ievainotu savvaļas dzīvnieku rehabilitācijas praksi un pilnveidot uzmetumu Rīcības shēmai ievainotu savvaļas dzīvnieku rehabilitācijai. Vairāk uzmanības tiks pievērsts rīcībai naftas piesārņojuma gadījumos – izmantojot citu valstu pieredzi, tiks sagatavotas iestrādnes rokasgrāmatas izveidei jūras putnu glābšanai un rehabilitācijai un brīvprātīgo speciālistu apmācībai šādu darbību veikšanai.

Lai iepazītos ar projekta rezultātiem, aicinām visus interesentus uz šim projektam veltītu LOB sanāksmi, kas notiks LOB biroja telpās (Rīgā, Kalnciema ielā 27) šī gada 19. decembrī.

 

Ilze Ķuze