Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

Aktualitātes
 

Noslēgta vienošanās starp putnu aizsardzības un mednieku apvienībām par ES Putnu direktīvu. Lasīt sīkāk.

2004. gada 12. oktobrī starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju apvienība BirdLife Inernationalun Eiropas Savienības Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācija FACEnoslēdza līgumu par ES direktīvu 79/409/EEC jeb Putnu direktīvu.

Galvenās vienošanās tēzes:

Abas organizācijas atzīst Putnu direktīvas nozīmīgo lomu savvaļas putnu un to dzīvesvietu saglabāšanā Eiropas Savienībā. Neviena no organizācijām nevēlas uzsākt vai atbalstīt iniciatīvas, kas ieviestu labojumus Putnu Direktīvas saturā. Tālākā perspektīvā abas organizācijas saskata iespēju apvienot esošos ES dabas aizsardzības instrumentus, respektējot to pamatprincipus un nemīkstinot esošos Putnu direktīvas nosacījumus.

Tās arī atzīst vēsturisko un pašreizējo nozīmi kompromisiem, kas iestrādāti Putnu direktīvā attiecībā uz medībām, un to, ka šādi kompromisi veido pamatu, lai kopā veicinātu stratēģiskas dabas aizsardzības prioritātes, tādas kā bioloģiskās daudzveidības samazināšanos apturēšanu līdz 2010. gadam, teritoriju aizsardzību un ES Lauksaimniecības politikas (Common Agricultural Policy) reformu.

Abas organizācijas atbalsta ES aizsargājamo teritoriju tīkla NATURA 2000izveidi un atzīst tā nozīmi efektīvā putnu dzīvesvietu aizsardzībā un dabas daudzveidības aizsardzības nodrošināšanā. Tās atzīst, ka NATURA 2000teritorijās var notikt medības, ja vien tas nav pretrunā ar teritorijas dabas aizsardzības mērķiem. Tās uzskata par vēlamu, ka līdzīgas vienošanās par putnu medībām tiek noslēgtas lokālā, reģionālā vai nacionālā līmenī, lai nodrošinātu konstruktīvu dialogu starp vietējām interešu grupām.

Abas organizācijas atzīst, ka medību jautājumu izlemšanā jābalstās uz iespējami precīziem datiem, it īpaši par putnu populācijām un medību slodzi. Nepieciešams apkopot statistiku par nomedīto un veikt zinātnisku datu apstrādi.

Abas organizācijas aicina Eiropas Komisiju un ES dalībvalstis izstrādāt, pieņemt un ieviest dabas aizsardzības plānus Putnu direktīvas 2. pielikumā minētajām sugām.

Abas organizācijas lūdz pēc iespējas ātrāk aizliegt svinu saturošas munīcijas izmantošanu mitrājos, pats vēlākais - līdz 2009. gadam.

Abas organizācijas vienojas nodibināt regulāru abpusēju dialogu gan starptautiskā, gan nacionālā līmenī un sadarboties ar citām organizācijām, tādām kā Wetlands International, IUCN, CIC,ELOun citām.

Vienošanās pilns teksts(angļu valodā), PDF

LOB prezidenta Jāņa Vīksnes komentārs par vienošanos

(Žurnāls MMD, 2/2005)

BirdLife Internationalun FACEvienošanās nozīmi ir grūti pārvērtēt. Tā izriet no stāvokļa nopietnības – daudzu agrāk parastu putnu noturīgas skaita samazināšanās Eiropā, un kopīga mērķa – savvaļas putnu un tiem piemērotu biotopu saglabāšanas nepieciešamības - apzināšanās. Tajā ir ieinteresētas gan putnu aizsardzības, gan mednieku organizācijas. Šo abu spēku kopīga rīcība Eiropas mērogā minēto mērķu sasniegšanai tiešām var dot daudz.

Demokrātiskā sabiedrībā, protams, katrs var sludināt, kas viņam tīk. Starp putnu aizsardzības organizāciju biedriem bija un ir kategoriski medību noliedzēji, starp medniekiem netrūkst tādu, kas jebkurus medību ierobežojumus uztver kā savu cilvēktiesību apcirpšanu. Medību noliedzēji ignorē faktu, ka lielā vairumā gadījumu putniem nevis medības, bet piemērotu dzīvesvietu iznīcināšana ir galvenais skaita samazināšanās cēlonis. Mednieku tiesību aizstāvji savukārt aizmirst, ka ilgtspējīgā medību saimniecībā varam atļauties katru sugu medīt tikai tādos apmēros, kur medību radītā mirstība aizvieto dabisko mirstību, nevis tai jāpieskaita. Diemžēl daudzām sugām citi antropogēnās mirstības veidi – kā bojāeja no naftas, ūdenī sabirušām svina skrotīm vai apslīkšanas zvejnieku tīklos jau ir izsmēluši populācijas spējas kompensēt cilvēka izsaukto papildus mirstību.

Vienošanās galvenais ieguvums – tiek atzīta medību un putnu aizsardzības savienojamība. Līdz ar to diskusijās vajadzētu izzust ekstrēmiem viedokļiem un uz emocijām balstītiem argumentiem, to vietā liekot faktus un to zinātniskā analīzē gūtas atziņas. Svarīgi, vai mūsu rīcība nodara vai nenodara būtisku kaitējumu putnu populācijām.

Šeit gribētu akcentēt vienošanās 6. punktā teikto, ka medību jautājumu izlemšanā jābalstās uz iespējami precīziem faktiskajiem datiem, īpaši attiecībā uz putnu populāciju apmēriem un to medīšanu. Šai sakarā īpaši uzsvērts, ka nepieciešamas precīzas ziņas par nomedīto putnu sastāvu un daudzumu, un regulāri veicama šo datu zinātniska analīze, izdarot atbilstošus secinājumus. Diemžēl Latvijā šai jomā vēl daudz kas darāms. Speciālu, kopš 1993. gada veiktu pētījumu rezultātā mums ir labs priekšstats par to, ko medījam lielajos ezeros sezonas sākumā, kamēr ziņas par mazajām iekšzemes ūdenstilpēm ir gauži nepietiekamas. Vienīgais veids, kā tās iegūt, ir uzlabot mednieku zināšanas putnu pazīšanā un pilnveidot to atskaitīšanās sistēmu.

Vēl viens vienošanās punkts, ko īpaši gribētos uzsvērt, ir BirdLife Internationalun FACEkopīgais viedoklis par svina skrošu lietošanas nepieļaujamību ūdensputnu medībās, izvirzot uzdevumu vēlākais 2009. gadā visā ES pāriet tikai un vienīgi uz bezsvina munīcijas lietošanu. Vairāk kā apsveicami! Un, acīmredzot, pilnīgs aizliegums ir vienīgais ceļš, kā panākt radikālu pavērsienu. Līdzšinējie ierobežojumi svina skrošu lietošanai ūdensputnu medībās Latvijā attiecās tikai uz dabas aizsardzības teritorijām un bijuši mazefektīvi. Dzelzs skrošu patronas mednieku veikalos dabūjamas ne visur un ne vienmēr, kamēr ar svina skrotīm lādēto iegāde nekad nav problēma. Arī kontrole par to, ar kādām skrotīm tiek šauts, piemēram, Engurē un Kaņierī, ir nepietiekama, vai arī tās nav vispār (interesanti, vai kopš Latvijas dabas liegumos šāds aizliegums noteikts, kāds sodīts par neatbilstošas munīcijas lietošanu?). Kad svina skrotis ūdensputnu medībās būs aizliegtas vispār, problēma atkritīs pati no sevis, jo diezin vai kāds ņemsies tirgot aizliegto munīciju.

Vienošanās ir solis uz to, lai izbeigtu Eiropā visai plaši ieviesušos dabas draugu dalīšanu “sliktajos” (mednieki) un “labajos” (nemednieki). Reizi par visām reizēm vajag atcerēties, ka pārmēra cirtēju, nosusinātāju, ķimizētāju, apbūvētāju, “mazo hesistu” un vides piesārņotāju spēki ir lieli. Tāpēc dabas saglabāšanā ieinteresētajiem jābūt vienotiem.

Jānis Vīksne

Prof., Dr.biol.