Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

Aktualitātes
 

Pūču ekskursija

Pūču ekskursija sākas sestdien, 24. martā, pulksten piecos pēcpusdienā pie Rīgas Latviešu biedrības nama. Tās dalībnieki no garāmgājējiem ar atkailinātajām nabām un siltajā pavasara vējā izlaistajiem matiem atpazīstami pavisam viegli - cepures, šalles, somas, zābaki. Nakts, mežs un pūces nav joka lieta un jāapbruņojas pienācīgi. Pēc īsas iepazīšanās kāpjam autobusā un dodamies uz "kaujas lauku" - Ķemeru nacionālo parku.

Sasniedzot Odiņu-Pavasaru polderu plašumus, vēlreiz sniedzu instruktāžu par šīs nakts rīcību mežā, īsi pastāstu par pūcēm un ātrā solī dodamies mežā. Krēslas brīdis (un īsais apodziņu laiks) ir tuvu.

G. Grandāns iepazīstina ar ekskursijas plānoto norisi. Foto: Ēriks Heibergs

Gar Lielupes krasta niedrēm čirkst niedru stērstes, zviln makšķernieki, tālumā kliedz dzērves un ik pa laikam aizlido kāds zosu bars. Uz polderu dambja atrodam mikoloģisku vērtību - pērnos milzu apaļpūpēžus. Saulei rietot, sastopamies ar dzeloņdrāšu šķēršļu joslu un "Odiņu" māju saimnieku, kas parāda iepriekšminēto objektu veiksmīgu apiešanu.

Beidzot nonākam mežā. Sāku atskaņot apodziņa nerimstošos svilpienus, taču neviens nevēlas atsaukties. Redzam un dzirdam riestojošas slokas, kā arī mērkaziņas balsi un "blēšanu". Kā izrādas vēlāk, esam vieni no pirmajiem, kas šogad novērojuši mērkaziņu.

Brīdī, kad gaismas kļūst pavisam maz, beidzu mānīt apodziņus, dažas reizes atskaņoju meža pūci un dodamies caur mežu Kalnciema šosejas virzienā, kur ceļmalā gaida silts autobuss. Šajā vairākus kilometrus garajā posmā lielas cerības lieku uz bikšainā apoga sadzirdēšanu, taču joprojām tikai zvaigžņota nakts, mēness un koku šalkoņa. Brīdī, kad liekas, ka "nupat jau bija", izrādās, ka kāds no ekskursantiem ir iemācījies pietiekami labi atdarināt šo sugu!

Pūču provocēšana. Foto: Ēriks Heibergs

"Tukšais gājiens" ir prasījis ilgu laiku. Sasniedzot autobusu, pulkstenis rāda gandrīz pusdesmit un manī arvien vairāk pastiprinās sajūta, ka nevienu pūci beigu beigās tā arī nedzirdēsim. Nolemju doties uz pēdējo bastionu - Ķemeru nacionālā parka administrācijas "Meža mājas" tuvumā esošo parku. Vai nu šeit, vai nekur!

Vēlreiz izkāpjam no autobusa un dodamies meklējumos. Vēršupītē ar skaļu blīkšķi ielec bebrs, bet citādi viss ir jau ierasti kluss. Ejot garām apgaismotajai sanatorijai, brīdī, kad bezcerīgums ir sasniedzis savu vispārāko pakāpi, beidzot izdzirdu pazīstamos "kvekšķus", pēc īsa brīža tiem seko arī "ūjināšana" - meža pūču pāris! Noklausāmies pāra izdarībās un uzvarētāju cienīgā solī dodamies mājup. Rīgu sasniedzam īsi pirms divpadsmitiem.

Paldies dalībniekiem par spēju būt vienlaikus izturīgiem, pacietīgiem un klusiem visa šī vakara garumā!

 

Gaidis Grandāns,

ekskursijas vadītājs