Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

Aktualitātes
 

ES jauno dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, Lauku attīstības programmu ilgtspējība ir apšaubāma

Ķikuts. Foto: Aivars Petriņš

"Nepieļaujiet tās pašas kļūdas, ko pieļāvušas "vecās" Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis," šāds ir galvenais ziņojums nesen veiktajā starptautiskās putnu aizsardzības organizāciju savienības BirdLife International pētījumā par dabai draudzīgām Lauku attīstības programmām jaunajās ES dalībvalstīs.

Pētījumā apskatīta esošo un plānoto agrovides pasākumu efektivitāte un to ietekme uz lauku putnu un to biotopu aizsardzību deviņās jaunajās ES dalībvalstīs - Kiprā, Čehijas Republikā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Polijā, Slovākijā un Slovēnijā. Pētījuma rezultātā secināts, ka par spīti tam, ka lauku attīstības programmas iecerētas kā galvenais līdzeklis ilgtspējīgas lauksaimniecības sektora izveidošanai, daudzu programmu šī brīža versijas tam neatbilst.

Deviņās jaunajās dalībvalstīs ir sastopama lielākā daļa ES lauku putnu populāciju, tajās ligzdo visi ES globāli apdraudētie grīšļu ķauķi, 98% karalisko ērgļu, 92% griežu, 73% balto stārķu un nedaudz vairāk nekā puse zaļo vārnu. Latvija citu dalībvalstu vidū izceļas ar to, ka pie mums ligzdo 26000 - 38000 griežu pāru, kas sastāda 24,5% no visas ES griežu populācijas (salīdzinājumam - Lielbritānijā - mazāk nekā viens procents). Turklāt Latvijā ligzdo arī 46% no visiem ES mazajiem ērgļiem, 12% melno stārķu, 9,2% balto stārķu un 8,5% ķikutu.

Tajā pašā laikā Latvijas Lauku attīstības programmā (LAP) 2007. - 2013. gadam ES noteiktajām otrās ass prioritātēm - bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, Natura 2000 tīkla apsaimniekošanai un citu vērtīgu un daudzveidīgu lauksaimniecības zemju uzturēšanai ir veltīta nepietiekama uzmanība.

BirdLife International un LOB pozitīvi vērtē to, ka Latvijas LAP ietvaros tiek atbalstīta bioloģiski vērtīgo zālāju (BVZ) uzturēšana un jaunu zālāju noteikšana. Atšķirībā no iepriekšējā perioda BVZ lauku blokos tiek pieļauta vērtīgu dabas objektu klātbūtne, šie objekti ir būtiski gan kā ainavas elementi, gan arī kā slēptuves, ligzdošanas un barošanās vietas vairākām lauku putnu sugām. Tomēr neskatoties uz dabas aizsardzības ekspertu un pašu lauksaimnieku iebildumiem, atbalsta apjoms par BVZ uzturēšanu ir ievērojami samazināts. Pašreizējā LAP projektā noteiktie 118 eiro/ha par ganīšanu un pļaušanu lopbarībai un 55 eiro/ha par pļaušanu daudzviet tiek vērtēti kā nepietiekami, lai nodrošinātu BVZ atbilstošu apsaimniekošanu un saglabāšanu ilgtermiņā. Turklāt programmā nav iekļauts zālāju atjaunošanas pasākums, kas nepieciešams, lai no krūmiem atbrīvotu aizaugušās vērtīgās pļavas.

Viens no dabas aizsardzības organizāciju (LOB, Latvijas Dabas fonda un Latvijas Entomoloģijas biedrības) priekšlikumiem bija izslēgt pasākumu "Lauksaimniecībā neizmantoto zemju pirmreizējā apmežošana", diemžēl šis priekšlikums netika ņemts vērā, tomēr tika akceptēti visi ekspertu sniegtie ieteikumi pasākuma uzlabošanai. Apzinoties, ka šis pasākums neizbēgami tiks atbalstīts no otrās ass budžeta, dabas aizsardzības eksperti atzīst, ka tagad pasākuma nosacījumi ir pietiekami labi izstrādāti, lai maksimāli izvairītos no vērtīgu lauksaimniecības zemju biotopu iznīcināšanas un lauku sugu populāciju skaita negatīvas ietekmēšanas.

Programmas ietvaros pretēji mūsu rekomendācijām tiek piešķirts atbalsts jaunu lauksaimniecības zemju meliorēšanai. Situācijā, kad jau apmēram 60% no valsts lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir meliorēta, jaunu platību nosusināšana vairs nav pieļaujama. Meliorācijas sistēmu būvēšana, atjaunošana un rekonstrukcija, īpaši jau mitrajās pļavās, veicina ainavas fragmentēšanos un negatīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību, ieskaitot putnus.

Tāpat jāuzsver, ka Latvijas Lauku attīstības programmā tām aktivitātēm, kas patiešām paredzētas sugu, populāciju un lauku ainavas uzturēšanai ir novirzīta niecīga otrās ass budžeta daļa, bet pārējā tiek atvēlēta tiem pasākumiem, kas ir ļoti populāri lauksaimnieku vidū, bet diemžēl sniedz nelielu ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, piemēram, "Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība", "Mazāk labvēlīgie apvidi", "Lauksaimniecībā neizmantotās zemes pirmreizējā apmežošana" un "Erozijas ierobežošana".

Atšķirībā no lielākās daļas ES dalībvalstu, kurās vērojama nabadzīga bioloģiskā daudzveidība un noplicināta ainava, Latvijā vēl ir iespēja šīs vērtības saglabāt. Tāpēc BirdLife International un Latvijas Ornitoloģijas biedrība (BirdLife International partneris Latvijā) aicina Latvijas valdību atbalstīt dabai draudzīgu saimniekošanu, tādejādi palīdzot lauksaimniekiem saglabāt mūsu valsts dabas vērtības.

 

Lāsma Irša, tālr. 7221580, e-pasts: lasma@lob.lv