Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

Aktualitātes
 

Zaļo vārnu un pupuķu izpēte un aizsardzība Latvijā

Sestdien, 9. decembrī, LOB rīkoja informatīvo tikšanos, kurā par zaļo vārnu un pupuķu programmu ietvaros paveikto stāstīja ornitologi Edmunds Račinskis un Viesturs Ķerus. Pasākumā piedalījās 16 dalībnieki.

Edmunds Račinskis iepazīstināja ar Zaļo vārnu izpētes un aizsardzības programmas darbu 2006. gadā. Sniegtas intervijas laikrakstiem, izvērtēta saimnieciskās darbības (apbūves, A2 šosejas rekonstrukcijas) iespējamā ietekme uz zaļajām vārnām dabas liegumā "Garkalnes meži", kur šobrīd ligzdo lielākā daļa no Latvijas zaļajām vārnām. Tomēr galvenais - turpināti pirms deviņiem gadiem uzsāktie zaļo vārnu pētījumi - teritoriju pārbaude un būru kontroles, gredzenošana, kā arī gredzenoto putnu novērojumi pie ligzdām.

E. Račinskis atzīst, ka šī vasara zaļajām vārnām bijusi īpaši piemērota - saulaino un karsto laika apstākļu ietekmē zaļās vārnas barības - lielo kukaiņu - bija vairāk, tie arī bija aktīvāki un vieglāk noķerami. Tā rezultātā šogad zaļajām vārnām bijušas izcilas ligzdošanas sekmes - kopā Garkalnē un Silakrogā 13 ligzdās apgredzenots 51 mazulis. Savukārt 20 jauni būri zaļajām vārnām šogad izlikti Ādažu poligonā, kas ir tuvu Garkalnei un kur ir šiem putniem piemēroti barošanās apstākļi.

Apkopjot datus no iepriekšējiem gadiem, E. Račinskis secina, ka, lai gan citur Latvijā zaļās vārnas izzūd, Garkalnes populācija joprojām ir stabila un šeit gredzenotie putni uzticīgi atgriežas, lai te ligzdotu. Acīmredzot, galvenais limitējošais faktors ir piemērotu ligzdvietu trūkums, tāpēc arī nākamajā gadā viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir turpināt būru izlikšanu šiem putniem.

Turpinājumā Viesturs Ķerus iepazīstināja ar Pupuķu izpētes programmas darbību. Viņš uzsvēra, ka viens no galvenajiem iemesliem programmas uzsākšanai bija tas, ka līdz šim bija pieejama niecīga informācija par pupuķiem mūsu valstī. Lai gan bija aizdomas par pupuķu skaita samazināšanos, vienīgo reizi to skaits vērtēts 1994. gadā. Šobrīd iepriekšējais skaita vērtējums (100-300 pāru) ir precizēts uz 160-250 pāriem un secināts, ka bez precīzākiem datiem aizdomām par pupuķu skaita lejupslīdi nav pamata.

Šogad nozīmīgākais darbs programmas ietvaros bijis projekts "Īpaši aizsargājamo putnu sugu izpēte un aizsardzība Ādažu poligonā", kuru atbalstīja LR Aizsardzības ministrija. Projekta ietvaros pirmoreiz Latvijā tika izvietoti 15 tieši šiem putniem domāti būri. Jau šovasar vienā no tiem ligzdoja pupuķi.

Paralēli tika veikti arī augsnes parametru (mitruma, irdenuma, pH u.c.) mērījumi vienā no pupuķu apdzīvotajām teritorijām - 450 m rāduisa aplī tika paņemti paraugi 300 nejauši izvēlētos punktos.

Galvenie nākotnes mērķi pupuķu izpētes programmā ir Ādažu poligonā izpētīt pupuķu ligzdošanu, veikt izplatības modelēšanu, un mazuļu barības analīzi pēc ekskrementiem un atrijām. Nākošajā gadā Jūrmalā tiks veikts pētījums, lai precizētu pupuķu skaitu Jūrmalā - domājams, ka šeit lizgdo daudz vairāk nekā 3-5 pupuķu pāri. Visā Latvijā turpinās vākt informāciju par pupuķu uzvedību (teritoriju lielumu un raksturu, dziesmas funkcijas), pupuķu ligzdošanu, skaitu, izplatību un ekoloģiskajām prasībam.

 

Lai uzzinātu vairāk, aicinām iepazīties ar prezentācijām:

  • E. Račinskis "Zaļās vārnas Latvijā 2006. gadā"

  • V. Ķerus. "Pupuķu izpētes un aizsardzības programma līdz šim un turpmāk"

    Ilze Ķuze

  •