Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

Aktualitātes
 

Melno stārķu un medņu izpēte un aizsardzība Latvijā

Sestdien, 11. novembrī, LOB birojā notika informatīva sanāksme, kuras laikā Māris Strazds un Helmuts Hofmanis iepazīstināja ar savu darbu melno stārķu un medņu izpētes un aizsardzības jomā. Pasākumā piedalījās 16 cilvēki - ornitologi, studenti un citi interesenti.

Ornitologs Māris Strazds iepazīstināja ar projektu, kuru no 2005. līdz 2008. gadam īsteno LOB ar A/S "Latvijas valsts meži" finansiālu atbalstu. Tas ir Eiropas mērogā unikāls pētījums par mežistrādes ietekmi uz melno stārķu ligzdošanas sekmēm. Pētījuma gaitā tiek analizēta informācija par vairāk nekā 100 ligzdām visā Latvijā. Kā norāda M. Strazds, analizējamo datu apjoms ir liels un tas nozīmē, ka ir lielas izredzes iegūt ticamu rezultātu.

Raksturojot situāciju Latvijā, M. Strazds uzsver, ka pēdējo gadu laikā melno stārķu skaita samazināšanās ir neapšaubāma. Pētījuma par mežistrādes ietekmi uz melno strāķu ligzdošanu pirmie reālie rezultāti būs pieejami decembra sākumā. Projekta ietvaros paredzēts arī izstrādāt ieteikumus, kā samazināt saimnieciskās darbības ietekmi uz šo putnu ligzdošanu.

M. Strazds arī atbildēja uz klātesošo jautājumiem, vai atsevišķos gadījumos tomēr nav nepieciešams veikt mežsaimniecisko darbību stārķa ligzdas tuvumā - piemēram, ja aizaug koridors, pa kuru melnais stārķis pielido ligzdai. M. Strazds norāda: "Ja audze, kurā atrodas melnā stārķa ligzdas koks, ir ap 150-200 gadus veca, tad pielidošanas koridors neaizaugs, jo šāda vecuma mežaudzes ar gadiem vairs strauji nemainās. Savukārt, ja audze ir 50 gadus veca, tad tā gadu gaitā var ļoti mainīties, taču visbiežāk šādos gadījumos runa ir nevis par nopietniem mežistrādes darbiem, bet gan viena vai divu traucējošu koku izvākšanu no stārķa pielidošanas ceļa."

Ar medņu izpētes un aizsardzības jomā paveikto iepazīstināja ornitologs Helmuts Hofmanis. Pēdējos gados LOB īstenojusi vairākus nozīmīgus projektus, kā arī izstrādāts medņa sugas aizsardzības plāns.

Divi šogad īstenotie pētījumi saistās ar jaunu izpētes metožu pārbaudi, projektus finansēja Medību saimniecības attīstības fonds. Viena pētījuma ietvaros noskaidrots, ka līdz šim nezināmu medņu riestu apzināšanā var izmantot satelītkaršu analīzi. Pārbaudot nejauši izvēlētus objektus, kas atlasīti šādā veidā, pusē no tiem medņi tika konstatēti, un H. Hofmanis atzīst, ka tas ir ļoti labs rezultāts. Pilns potenciālo riestu saraksts ir nodots A/S "Latvijas valsts meži".

Otra pētījuma ietvaros tika pārbaudīts, vai citās valstīs samērā plaši lietoto vistveidīgo putnu - medņu, rubeņu, mežirbju - uzskaites metodi iespējams izmantot arī Latvijā. Šovasar notikusi gan metodes pārbaude lauka apstākļos, gan seminārs, kurā piedalījās potenciālie uzskaišu veicēji - Valsts meža dienesta darbinieki, mednieki un citi interesenti. Projekta rezultātā secināts, ka šo metodi iespējams izmantot, tomēr pie tās adaptēšanas Latvijas apstākļiem vēl jāpiestrādā.

No 2005. līdz 2009. gadam ar A/S "Latvijas valsts meži" finansiālu atbalstu tiek īstenots arī pētījums, kura mērķis ir izanalizēt un novērtēt savā laikā veiktās mežu meliorācijas ietekmi uz medņu riestu stāvokli. Arī šis ir Eiropas mērogā unikāls pētījums. Vairākumā Eiropas valstu, kur medņi vēl ir sastopami, tie ir saglabājušies galvenokārt kalnainos apvidos, kur meliorācijas problēmas nav, bet valstīs, kur ir līdzīgi apstākļi - Baltkrievijā vai Krievijas rietumdaļā - šādi pētījumi nav veikti.

Atbildot uz klātesošo jautājumiem par to, kas ietekmē medņu skaitu Latvijā, ornitologi uzsver, ka Latvijas medņu populācija ir sašķelta divās daļās - Kurzemes un pārējās Latvijas. Medņi, kas dzīvo Vidzemē, ir daļa no daudz lielākās medņu populācijas, kas sniedzas aiz Latvijas A un ZA robežām (Krievijā un Igaunijā), taču Kurzemes medņi ir izolēti.

Tā kā šie putni ir izteikti nometnieki, kas nemēdz tālu pārvietoties, Kurzemes medņiem, iespējams, jau tuvā nākotnē ir lieli tuvradnieciskās krustošanās (inbrīdinga) draudi. Tādēļ ornitologi uzskata, ka riesta vietu aizaugšanas, inbrīdinga izraisītas populācijas degradācijas un sliktu ligzdošanas sekmju dēļ (uz zemes esošās medņu ligzdas izposta lielā skaitā mednieku savairotās meža cūkas un citi plēsēji), šie putni Kurzemē var izzust jau pārskatāmā nākotnē. Medņu pētnieki arī norāda, ka, piemēram, Skotijā, kur medņu populācija ir lielāka nekā Kurzemē, vietējie ornitologi kā sliktāko scenāriju lēš medņu izzušanu ap 2020. gadu.

H. Hofmanis arī atzīst, ka medņu medības Latvijā - mazāk nekā 100 nomedītu putnu gadā - salīdzinot ar iepriekš minētajiem faktoriem, pagaidām medņu populācijas stāvokli būtiski neietekmē.

 

Vairāk informācijas:

  • Projekts "Melno stārķu ligzdošanas sekmju monitoringa metodikas pilnveidošana un saimnieciskās darbības ietekmes uz ligzdošanas sekmēm novērtējums"

  • Melnā stārķa aizsardzības pasākumu plāns Latvijā

  • Medņa aizsardzības plāns Latvijā

  • Projekts "Medņu riestu telpiskā sadalījuma pašreizējā stāvokļa analīze un priekšlikumu izstrādāšana medņu riestu dzīvotņu apsaimniekošanai, balstoties uz riestu dzīvotņu analīzi"

  • Projekts "Nezināmo medņu riestu meklēšana un pārbaude"

  • Projekts "Vistveidīgo putnu maršrutu uzskaišu metodes ieviešana Latvijā"

    Ilze Ķuze

  •