Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

Aktualitātes
 

Pauž bažas par dabisko pļavu nākotni

Tradicionālās apsaimniekošanas metodes dabiskā pļavā - ieguldīto darbu un laiku nevar pielīdzināt intensīvi apsaimniekotu pļavu ražošanas izmaksām. Foto: Andris Klepers

Dabas aizsardzības organizācijas pauž neizpratni par Lauku Attīstības plānā 2007-2013 samazināto maksājumu par bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošanu. Plāna darba versijā paredzēts, ka turpmāk par pļaušanu līdzšinējo 138 eiro vietā tiks maksāti 55 eiro. Tas varētu nopietni apdraudēt bioloģiski vērtīgo zālāju turpmāku eksistenci.

Lauku Attīstības plāna (LAP) pašreizējā versijā (LR Zemkopības ministrija izsūtīja darba grupām 2006. gada 18.augustā) agrovides programmā paredzēts, ka turpmāk par vienu apsaimniekotu dabiskās pļavas hektāru būs divi dažāda apmēra maksājumi: 55 eiro par pļaušanu vai 118 eiro par ekstensīvu noganīšanu vai pļaušanu lopbarības ieguvei. Iepriekš neatkarīgi no darbības tika maksāts vairāk - 138 eiro par hektāru.

Maksājuma samazināšana bioloģiski vērtīgo zālāju uzturēšanu daudzviet padarīs neizdevīgu, skaidro Latvijas Dabas fonda eksperts Viesturs Lārmanis. Šim maksājumam jāietver ne tikai tiešās apsaimniekošanas izmaksas. Zemniekam jābūt motivētam neizvēlēties šajā vietā darīt ko citu - piemēram, ierīkot aramzemes vai gluži pretēji nedarīt vispār neko. Abos gadījumos tas nozīmētu bioloģiski vērtīgo zālāju iznīcināšanu. Ja konkrētais atbalsta apjoms zemniekam nebūs motivējošs, viņš izvēlēsies citas alternatīvas. Tāpēc ir svarīgi šā atbalsta lielumu skatīt kontekstā ar citiem maksājumiem un iespējām.

Kā piebilst Latvijas Dabas fonda eksperts Ainārs Auniņš: "Daudzviet jau tagad ar 138 eiro maksājumu par hektāru ir daudz par maz, lai segtu reālās izmaksas. Pļavu apsaimniekošana katrā vietā var ļoti atšķirties. Bieži bioloģiskās daudzveidības ziņā vērtīgākās pļavas atrodas grūti pieejamās vietās, tām ir sarežģīta konfigurācija vai mitruma apstākļi, kas apgrūtina to apsaimniekošanu. Viena hektāra nopļaušana variē no pusstundas intensīvi apsaimniekotā, ģeometriski precīzā un līdzenā pļavā līdz pat veselai darba dienai dabiskajā pļavā."

Siena vākšana pie Krustalīces upes. Foto: Andris Klepers

Uz kopējā Latvijas lauksaimniecības nozares fona runa ir par ļoti nelielu, taču dabas daudzveidības saglabāšanai ļoti svarīgu daļu. Patlaban Latvijā apzināti 56 188 ha bioloģiski vērtīgo zālāju. Pagājušajā gadā saskaņā ar LAD publicētā 2005. gada pārskata datiem apsaimniekots mazāk par pusi no visām šīm platībām. Pārējās teritorijas turpina aizaugt, savukārt, dažviet pļavas jau uzartas, kas bijis izdevīgāk. Līdzšinējā maksājuma apjoma samazināšana izraisīs krīzi šajā sistēmā, jo īpaši attiecībā uz sarežģītāk apsaimniekojamām teritorijām. Kā zināms, bioloģiski vērtīgo zālāju saglabāšana zemniekiem nav obligāta, tādēļ speciālais maksājums ir vienīgais instruments, ar ko to veicināt.

Salīdzināšanai, pēc dabas aizsardzības organizāciju ārvalstu sadarbības projektu datiem Francijā par bioloģiski vērtīgu zālāju uzturēšanu maksā 420 EUR/ha, Somijā līdz 400 EUR/ha, Beļģijā līdz 330 EUR/ha, Vācijā - 200 EUR/ha. Katrā valstī ir sava situācija, atšķiras apsaimniekošanas apstākļi, tradīcijas un metodes. Tomēr Eiropas Padomes regulā noteikts apjoms, kuru šim maksājumam, izmantojot ES līdzekļus, nevajadzētu pārsniegt - 450 EUR/ha.

LR Zemkopības Ministrija šobrīd atbalsta projektu par jaunu bioloģiski vērtīgu zālāju noteikšanu, kas ir dabisko pļavu apzināšanu veicinošs pasākums ar pozitīvu ieguldījumu to aizsardzībā. Taču plānotais uzturēšanas maksājuma samazinājums darbojas pretējā virzienā un jaunu platību apzināšanu var padarīt par bezjēdzīgu. Latvija ir uzņēmusies saistības starptautisku līgumu ietvaros nodrošināt labvēlīgu aizsardzības statusu retajām sugām un biotopiem kā noteikts Eiropas Komisijas Putnu un Biotopu direktīvās. Agrovides maksājumi ir vienīgais Eiropas Savienības finanšu instruments, kas palīdz to nodrošināt lauksaimniecības zemēs. Dabas aizsardzības speciālisti pieļauj diferencētas bioloģiski vērtīgo zālāju maksājumu sistēmas izstrādāšanu atbilstoši apsaimniekošanas apstākļu sarežģītības pakāpei. Taču, kamēr tas nav izdarīts, līdz šim piemēroto maksājumu 138 EUR/ha nedrīkst samazināt.

Jāatzīmē, ka pašreizējā LAP redakcijā nav ņemti vērā vairāki dabas daudzveidības aizsardzībai aktuāli ieteikumi, ko bija iesniegusi Latvijas Dabas fonda, Latvijas Ornitoloģijas biedrības un Latvijas Entomoloģijas biedrības izveidotā ekspertu darba grupa. Tā ir gatava turpmākajam dialogam un aicina plāna autorus ņemt vēra jau iepriekš iesniegtos priekšlikumus.

Bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošanas misija ir dabas daudzveidības saglabāšana, kas tiek veikta par Eiropas sabiedrības līdzekļiem. Tātad produkts, ko dabiskajās pļavās saražo, ir nevis piens, gaļa vai siena tonnas, bet gan mūsu nākošo paaudžu interesēs aizsargātie dabiskie pļavu biotopi, sugu daudzveidība un ainava. Šobrīd mūsu valsts ierēdņi ir izšķiršanās priekšā vai dabas daudzveidības saglabāšana turpmāk būs ekonomiski dzīvotspējīga alternatīva intensīvai lauksaimniecībai vai tikai lieks apgrūtinājums, no kura zemnieki centīsies ātrāk atbrīvoties.

 

Andris Klepers